procesa mērķi
Tiesiskās aizsardzības process ir jauns maksātnespējas tiesību institūts, kas Latvijā pastāv kopš 2008. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums.1 Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām (turpmāk – parādnieks) un likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem. Tas neattiecas uz apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.
Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. oktobrim ierosinātas septiņas tiesiskās aizsardzības procesa lietas,2 bet pasludināts ir tikai viens tiesiskās aizsardzības process.3 Piecos gadījumos tiesiskās aizsardzības process izbeigts, jo parādniekam nav izdevies saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Neapšaubāmi, par sekām var uzskatīt faktu, ka vairums šo parādnieku jau ir nonākuši maksātnespējas procesā.4
Izstrādājot maksātnespējas likumu, bija viedoklis, ka, ieviešot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa institūtu, tiks panākts humāns un ekonomiski efektīvs risinājums, kas būs pretstatā tajā brīdī dominējošai situācijai – parādnieka komercdarbības sagraušanai.5 Šī raksta iecere ir analizēt ierosinātās lietas, vēlreiz uzsvērt tiesiskās aizsardzības procesa mērķi un sniegt autora pārdomas, vai likuma mērķis ir sasniegts, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus, lai efektivizētu tiesiskās aizsardzības procesa institūta piemērošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes