ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nobeigums. Sākums “JV" Nr.40, 21.10.2008.

3.1.5. Advokāta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespēja

Kā vēl viens no pretargumentiem līdzdalības honorāra piemērošanai tiek minēta klientu aizsardzība pret advokāta ļaunprātīgu savas ietekmes izmantošanu: “Līdzdalības honorāra piemērošana ir pretrunā ar vispārējām taisnīguma prasībām un to ir iespējams izmantot ļaunprātīgi."⁷⁴ Vācijas Konstitucionālā tiesa 4. nodaļā aplūkotajā spriedumā norādījusi, ka advokāts atrodas labākā pozīcijā nekā klients un var izmantot savu stāvokli pretēji klienta interesēm.⁷⁵ Pirmkārt, advokāts, izmantojot klientu neinformētību, var veicināt vienošanās par līdzdalības honorāra noslēgšanu, norādot, ka šāda veida atlīdzība ir tipiska konkrētās kategorijas lietās, vai nepiedāvājot alternatīvus variantus.⁷⁶ Tādējādi tiek pārkāpta līgumu slēgšanas brīvība, jo viena no pusēm nav saņēmusi pietiekamu informāciju un tikusi maldināta. Otrkārt, tiek paustas bažas, ka līdzdalības honorāra piemērošana var veicināt nesamērīgi augstas atlīdzības samaksu advokātam.⁷⁷ Jāievēro, ka liberālākais līdzdalības honorāra regulējums pastāv ASV, tomēr arī tur ir spēkā normatīvi, kas nosaka maksimālo procentuālo likmi noteiktām lietu kategorijām un tiesas lomu atlīdzības apmēra samērīguma izvērtēšanā. Tiesa var: pirmkārt, sodīt advokātu par nesamērīgi augstas atlīdzības iekasēšanu, otrkārt, samazināt atlīdzības apmēru, ja tiesa to atzīst par nesamērīgu (kaitējuma atlīdzības lietā Committee on Legal Ethichs of West Virginia State Bar v Gallaher⁷⁸ tiesa samazināja advokāta atlīdzības daļu no 1/2 uz 1/3; savu lēmumu tā pamatoja ar to, ka noteiktās atlīdzības apmērs neļauj klientei segt nepieciešamos veselības uzturēšanas izdevumus, tāpēc zūd prasības iesniegšanas sākotnējā jēga; advokāta ieguldītie resursi (laiks, darbs) bija minimāli, un atlīdzības apmērs neatbilst iespējamā riska pakāpei),⁷⁹ treškārt, tikai dažu kategoriju lietās tiesa pati var noteikt samērīgu atlīdzību, jo maksāšanas pienākums saskaņā ar likumu, tiesas rīkojumu vai līgumu attiecas uz atbildētāju.⁸⁰ Atlīdzības samērīguma izvērtēšanai jāņem vērā šādi apstākļi:

1) ieguldītais laiks un darbs, juridiskā jautājuma sarežģītība un novitāte, profesionālo iemaņu nepieciešamība pienācīga juridiskā pakalpojuma sniegšanai;

2) iespējamība, ka juridisko pakalpojumu sniegšana attiecīgajam klientam liegs advokātam iespēju vienlaikus sniegt juridiskos pakalpojumus citiem klientiem;

3) līdzīga rakstura juridisko pakalpojumu maksa attiecīgajā apvidū;

4) iesaistīto finanšu līdzekļu apmērs un sasniegtie rezultāti;

5) klienta vai apstākļu ietekmētais laika limits;

6) advokāta un klienta attiecību raksturs un ilgums;

7) pakalpojumu sniedzošā advokāta vai advokātu pieredze, reputācija un spējas;

8) atlīdzības veids – fiksētā vai procentuālā (līdzdalības honorārs). ⁸¹

Arī Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 6.1. punktā ietvertas norādes, kā noteikt, kāda atlīdzība ir saprātīga. Ja trūkst advokāta darba oficiāla novērtējuma, tas nosakāms, “ievērojot strīda priekšmeta summu, klienta ieinteresētību, ieguldīto darbu un laiku, visus pārējos personiskos un faktiskos lietas apstākļus, kā arī profesionālo risku".⁸²

3.1.6. Lietas iznākuma prognozēšana

Kā mazāk svarīgi aspekti jāmin, pirmkārt, lietas iznākuma prognozēšana, nosakot atlīdzību daļā no prasījuma apmēra (iepriekš nevar paredzēt, vai tiks pieņemts klientam labvēlīgs spriedums, kāds būs piedzenamo līdzekļu apmērs, cik liela būs kompensācija utt.). Vienojoties par līdzdalības honorāru, abas puses – gan klients, gan advokāts – uzņemas zināmu risku, kas ir tieši saistīts ar lietas iznākuma neparedzamību, proti, kaut arī advokāta juridiskās zināšanas, pieredze un juridiskais siloģisms ļauj paredzēt ticamāko no iespējamajiem lietas iznākumiem, tas nekad nav absolūti droši (tiesai var būt atšķirīgs redzējums, pretējai pusei var būt negaidīti argumenti). Nebūtu pareizi lietas iznākuma prognozēšanu uzskatīt par vienīgi līdzdalības honorāra piemērošanas gadījumiem raksturīgu parādību: ikvienas prasības iesniegšana tiesā ir saistīta ar lietas iznākuma prognozēšanu, jo pirms vēršanās tiesā personai jāapsver, kādas ir iespējas lietas labvēlīgam iznākumam, un, tikai pastāvot šādai iespējai, persona ir motivēta iesniegt prasību tiesā procesa uzsākšanai.

3.1.7. Advokāta atlīdzības nestabilitāte

Vienošanās par līdzdalības honorāru ir saistīta ar advokāta atlīdzības nestabilitāti – ja spriedums ir nelabvēlīgs, advokāts par ieguldīto darbu nesaņem samaksu vai nesaņem to pilnā apmērā. Kā jau tika minēts, advokāta finansiālā situācija nav pilnīgi atkarīga no attiecīgā klienta, viņa finansiālais risks ir dalīts starp vairākiem klientiem, tādēļ atlīdzības nesaņemšana vai saņemšana nepilnā apmērā vienīgi retos gadījumos varētu radīt nevēlamas sekas. Jāatzīmē arī, ka advokāts ir labākā pozīcijā nekā klients, proti, pārzinot normatīvo regulējumu un saprotot lietas apstākļus, tas, izvērtējot visus pozitīvos un negatīvos aspektus, kas saistīti ar līdzdalības honorāra piemērošanu atlīdzības noteikšanai attiecīgajā lietā, pieņem patstāvīgu lēmumu un uzņemas risku.⁸³ Tomēr, ievērojot advokāta ieguldīto darbu un laiku, būtu taisnīgi saņemt vismaz minimālu atlīdzību, tādēļ priekšroka dodama angļu tiesībās izplatītajam līdzdalības honorāra modelim (conditional fee), kas ir alternatīvs variants – vienojoties par atlīdzību saistībā ar prasījuma apmēru, tiek paredzēta minimālā summa, kas izmaksājama neatkarīgi no lietas iznākuma.