cietušo kriminoloģiskās problēmas
Cietušo problēmas, to skaitā krimināltiesiskā (kriminālprocesuālā, kriminoloģiskā) kontekstā, nav pietiekami analizētas. Līdz ar to kopumā var atzīt, ka noziedzīgos nodarījumos cietušie kopumā apzināti netiek (nav zināms kopējais noziedzīgos nodarījumos cietušo skaits); ne vienmēr uz iesniegumu pamata tiek ierosināti kriminālprocesi un pilnībā aizstāvētas cietušo intereses; ierosinātajos procesos netiek pieņemts lēmums par atzīšanu par cietušajiem; kriminālprocesos pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai pilnībā nodrošinātu cietušo tiesiskās intereses (kompensētu radītos zaudējumus). Preventīvās darbības noziedzīgu nodarījumu upuru samazināšanā, nodarījumu nepieļaušana vistiešākajā veidā var ietekmēt kriminālprocesuālās darbības, samazinot ierosināto procesu skaitu un ļaujot ekonomēt tiesību aizsardzības iestāžu resursus, novirzot tos citās jomās.
Kriminoloģijā cietušo problēmas tiek apzinātas specifiskas zinātnes – viktimoloģijas – ietvaros. Kā zināms, viktimoloģija ir zinātne par upuriem. Termins "viktimoloģija" ir cēlies no vārdiem victima (latīņu val. – "upuris") un logos (grieķu val. – "mācība") Kriminoloģijā viktimoloģija tiek izprasta dažādi. Piemēram, kriminologs M. Volfgangs viktimoloģijas saturā ietver noziedzīgo nodarījumu upuru zinātnisku izpēti, kā arī viktimizācijas procesu, etioloģiju un tās sekas (t. i., cilvēks kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri). Plašākā nozīmē ar viktimoloģiju saprot tādu sociālo procesu izpēti, kas nosaka, ka atsevišķi indivīdi un pat veselas sociālās grupas tiek pakļautas pieredzei, kura rada plašas sociālas problēmas. Tradicionāli minēto terminu mēs attiecinām uz noziedzīgu nodarījumu upuriem. Taču minētā zinātne varētu būt tulkojama plašāk un attiecināma uz upuriem ne tikai krimināltiesiskajā jomā.
Atzīmēsim, ka kopumā vēl eksistē:
– medicīniskā viktimitāte – iespējamība saslimt ar dažādām fiziska, psihiska vai citāda veida slimībām, kuras varētu būt arī mantotas;
– pedagoģiskā viktimitāte – bērnu sociāla, sociāli psiholoģiska vai psihiska rakstura novirzes, kuras apgrūtina audzināšanu un izglītošanu;
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes