ŽURNĀLS Diskusija

4. Novembris 2008 /Nr.42 (547)

Cietušā tiesību realizācija kriminālprocesā
un kriminālvajāšanas problēmas
Aivars Bergmanis
Organizētās noziedzības un citu nozaru
specializētās prokuratūras prokurors 

Rakstā tiks analizētas kriminālprocesuālās problēmas saistībā ar cietušā institūtu kriminālprocesā un tiks ieskicēti problēmu tiesiskā risinājuma varianti un pamatojums. Cietušo problemātika tiks aplūkota no cilvēku tirdzniecības lietu skata punkta, jo jau ilgstošu laiku specializējos šādu kategoriju lietu izmeklēšanā, bet ar līdzīgām problēmām nākas saskarties arī citās lietās.

Izmeklējot krimināllietas, kas saistītas ar dažādām cilvēku tirdzniecības formām, proti, par noziedzīgām darbībām, kas paredzētas Krimināllikuma 154.1 p., 154.2 p., kā arī 165.1 p. un 165.2 p., praksē var konstatēt vairākas problēmas. No krimināllietas materiāliem redzams, ka lietās ir personas, kuras ir cietušas no dažādām cilvēku tirdzniecības formām, proti, nodarīts šīm personām KPL paredzētais kaitējums. Saskaņā ar KPL 95. panta pirmo daļu personas, kuras var būt par cietušo, cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums – morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantiskais zaudējums.1

Vēl arvien var saskarties ar problēmu, ka noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts KL 165.1 p. un 165.2 p., t.i., piemēram, par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai2 netiek klasificēts kā viena no cilvēku tirdzniecības formām.

Vēl arvien var saskarties ar problēmu, ka cietušais, kas ir kļuvis par tādu noziedzīga nodarījuma rezultātā, kas paredzēts KL 165.1 p. un 165.2 p., netiek identificēts par cietušo, jo, lūk, pats ir piekritis šādai attieksmei pret sevi.

Turklāt, izpildot KPL 96. panta "Atzīšana par cietušo" prasības, konstatēju, ka man kā procesa virzītājam ir liegta iespēja atzīt no cilvēku tirdzniecības cietušās personas par cietušajiem, jo KPL 96. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka personu par cietušo var atzīt tikai ar viņas pašas vai viņas pārstāvja rakstveida piekrišanu.3 Šī procesuālā problēma skar arī citas krimināllietas, kas nav saistītas ar cilvēku tirdzniecību un, manuprāt, ir ļoti nopietna problēma, kuru neatrisinot var rasties nopietni sarežģījumi ar kriminālprocesa mērķa sasniegšanu un cietušā tiesību realizāciju kriminālprocesā.

Izmeklējot krimināllietas par cilvēku tirdzniecību un krimināllietas, kas saistītas ar organizēto noziedzību, bieži nākas saskarties ar cilvēku tirdzniecības upuru, cietušo nevēlēšanos sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm un tā par galveno problēmu atzīta arī asociētās profesores V.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Diskusija
Cietušais un tā tiesības kriminālprocesā
[Redakcijas piebilde. Turpinot pagājušajā gadā iedibināto tematisko numuru veidošanu, šoreiz “Jurista Vārds” piedāvā tiesību zinātnieku un praktiķu diskusiju par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā. ...
Andrejs Vilks
Diskusija
Noziedzīgos nodarījumos
cietušo kriminoloģiskās problēmas
Cietušo problēmas, to skaitā krimināltiesiskā (kriminālprocesuālā, kriminoloģiskā) kontekstā, nav pietiekami analizētas. Līdz ar to kopumā var atzīt, ka noziedzīgos nodarījumos cietušie kopumā apzināti netiek (nav zināms ...
Marina Dombrovska
Diskusija
Cietušā pārstāvība un
personas aizstāvība kriminālprocesā
Rakstā analizētas atsevišķas problēmas, kas var rasties advokātiem, pārstāvot cietušos (sniedzot cietušajiem juridisko palīdzību) un aizstāvot personas kriminālprocesā ar cietušajiem. Nosacīti šīs problēmas var iedalīt šādās ...
Tamāra Miķelsone
Diskusija
Cietušā tiesības kriminālprocesā
Guntars Stūris
Diskusija
Procesa virzītāja pienākums respektēt
un nodrošināt cietušās personas intereses
AUTORU KATALOGS