ŽURNĀLS Tiesību prakse

I nodaļa. Konkurences tiesības

Saskaņotas vienošanās jēdziens Konkurences likumā

Senāta ALD 2008. gada 8. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-344/2008

Lietas jautājums

Lietā tika atbildēts uz jautājumu, kāds ir Konkurences likumā lietotā saskaņotas vienošanās jēdziena saturs.

Senāta atziņas

Senāts atzina, ka atbilstoši Konkurences likuma 1. panta 11. punktam ar terminu "vienošanās" ir saprotams divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība vai tās amatpersona. Detalizētāk jēdzieni "līgums", "saskaņota darbība" un "lēmums" likumā nav skaidroti. Senāta ieskatā, šāda skaidrojuma trūkums pats par sevi nenoved pie secinājuma, ka tiesību norma par aizliegtās vienošanās pārkāpumu ir tik neskaidra, ka nav piemērojama ar pietiekamu paredzamību.

Saskaņā ar Konkurences likuma 2. pantu šā likuma mērķis ir sabiedrības interesēs aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Senāta ieskatā, no šīs tiesību normas izriet, ka ar Konkurences likumu likumdevējs vēlējies Latvijā tirgus ekonomikas apstākļos panākt efektīvu konkurenci, pēc iespējas novēršot pēc mērķa vai sekām konkurenci deformējošas darbības. Nemēģinot likuma tekstā tālāk par norādi uz līgumu, saskaņotām darbībām un lēmumu izskaidrot, kādā tieši veidā konkrētās darbības (vienošanos) var veikt, likumdevējs ir nodrošinājis pietiekami elastīgu likuma piemērošanu. Proti, formas, kādas tirgus dalībnieki var izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci, ir ļoti dažādas un laika gaitā mainās. Turklāt efektīvai konkurences aizsardzībai ir būtiski, lai Konkurences likums aptvertu ļoti plašu darbību spektru, neprasot, piemēram, tikai rakstveida līgumus, kuros varētu nepārprotami izlasīt, ka aizliegtā vienošanās ir bijusi. Līdz ar to izmantotie formulējumi ir pietiekami plaši, un galvenais ir konstatēt, vai tirgus dalībnieks ir veicis darbības, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Konkurenci uzraugošās iestādes pienākums ir pierādīt šādu darbību esamību, un tiesa pēc tam veic kontroli pār šo secinājumu pareizību.

Gan Konkurences padome, gan tiesa šajā lietā, vērtējot, vai ir notikušas saskaņotas darbības, ir piemērojusi Eiropas Kopienu tiesas atziņas. Pretēji pieteicējai Senāts atzīst Eiropas Kopienu tiesas judikatūras izmantošanu par pamatotu attiecībā uz šajā lietā pārsūdzēto lēmumu, kas pieņemts, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts. Kā secināms no Konkurences likuma teksta, arī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā tas lielā mērā bija saskaņots ar Eiropas Kopienas tiesību normām. Arī 2001. gada 4. oktobrī pieņemtā Konkurences likuma projektam pievienotajā anotācijā tiešā tekstā ir pateikts, ka šis likumprojekts izstrādāts ar mērķi novērst iepriekš spēkā esošā Konkurences likuma nepilnības konkurences tiesību normu saskaņošanā ar atbilstošajām Eiropas Kopienas tiesību normām (sk.: http://www.saeima.lv/saeima7/ reg.likprj.).

Tā kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi attiecībā uz konkurenci tika iestrādāti Latvijas Konkurences likumā, tad līdzīgos šā likuma noteikumus var piemērot atbilstoši attiecīgo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumu interpretācijai. Šajā gadījumā ir pamatoti piemērota Eiropas Kopienu tiesas sniegtā Eiropas Kopie­nas dibināšanas līguma 81.