Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Janvāris 2009 /Nr.2 (545)

Apsūdzība kriminālprocesā
Tiesiskās reglamentācijas un prakses aktuālās problēmas
2 komentāri
Dr. iur.
Ārija Meikališa
LZA korepondētājlocekle, LU Juridiskās fakultātes profesore 

Likums un tiesiskās kārtības nodrošināšana valstī aptver plašu realizējamo pasākumu kopumu. Šeit pieskaitāmi gan sociāli ekonomiski, politiska rakstura un preventīvi pasākumi, gan arī piespiedu līdzekļu piemērošana personām, kuras nevēlas ievērot likumu un citu tiesību aktu prasības.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris
15. Janvāris 2009 / 17:01
0
ATBILDĒT
Fakts, ka KPL tiešā tekstā nav minēts apsūdzības precizēšanas jēdziens, nenozīmē, ka tā piemērošana praksē šobrīd nebūtu pieļaujama. Šāds secinājums izriet no tiesību teorijā pieņemtā tiesību normu interpretācijas noteikuma - slēdziena par apjomu no lielāka uz mazāku, proti: ja likums ir paredzējis apsūdzības grozīšanu (kas vērtējama kā būtiskāka un nozīmīgāka procesuāla darbība), tad vēl jo vairāk likums pieļauj tādu korekciju izdarīšanu apsūdzībā, kas ir mazāk būtiskas, t.i., tādu korekciju, kuras neaptver likumā definētais jēdziens apsūdzības grozīšana (vienalga vai to saukt par apsūdzības precizēšanu vai kā citādi).
jurists
15. Janvāris 2009 / 14:42
0
ATBILDĒT
1) Autore savu priekšlikumu par nepieciešamību apsūdzībā norādīt arī atbildību mīkstinošos un pastākļus ir rakstījusi no aizstāvja viedokļa un ir aizmirusi, ka apsūdzetajam tiek inkriminēts noziedzīgs nodarījums, nevis apstākļi, kas ietekmē viņa atbildību par šo nodarījumu. Es personīgi piekrītu AT Senāta norādītajam, ka jautājums par atbildību pastiprinošiem apstākļiem nav nodarījuma kvalifikācijas jautājums. Tāds viedoklis ir pielnīgi pareizs, bet autores viedoklis kļūdains;

2) Autore aizmirsusi, ka atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus prokurors norāda lēmumā par kriminālprocesa nodošanu tiesai. Līdz ar to prokurora viedoklis apztāvībai ir labi zināms un prasība, lai šos apstākļus norāda arī apsūdzībā, procesu tikai sarežģīs un radīs papildus ieganstus aizstāvjiem, lai uz tā pamata varētu apšaubīt apsūdzības pareizību;

3) Nepiekrītu, ka starp divām personām- apsūdzēto un prokuroru veidojas krimināltiesiskās attiecības. Tā ļoti gribētos advokātiem, lai prokurors būtu bez maz kā privātpersona pretnostatīts ar apsūdzeto, it kā tā visa lieta būtu tikai prokurora un apsūdzētā darīšana. Prokurors ir valsts amatpersona, kurš pārstāv un aizstāv valsts intereses. Krimināltiesiskās attiecības apsūdzētajam veidojas nevis ar prokuroru, bet ar valsti, un tās veidojas nevis tāpēc, ka prokurors to grib, bet tāpēc, ka valstij ir pienākums vajāt noziedzīgus nodarījumus izdarījušas personas....
visi numura raksti
Kristīne Zīle, Linda Damane
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantojuma tiesību problēmjautājumu aktualizācija
Aizvadītais gads mantojuma tiesībās bija zīmīgs ar diviem vērā ņemamiem procesiem. Proti, savu uzdevumu veiksmīgi realizējusi Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa Latvijas Republikas Civillikuma1 (turpmāk – Civillikums) ...
Ērika Lazareva
Skaidrojumi. Viedokļi
Nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanas problemātika
Likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 28. pantā noteikts, ka kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas
2008. gada novembrī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 68 lietas: no tām 29 pabeigtas ar spriedumu, 16 ar rīcības sēdes lēmumu, bet 23 lietās taisīti lēmumi par iesniegtajām blakus sūdzībām. Līdzīgi ...
Informācija
Administratīvās tiesas pieejamas reģionos
Īsziņas
Privātās un publiskās partnerības likumprojekts
AUTORU KATALOGS