ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Marts 2009 /Nr.13 (556)

Sabiedriskās kārtības un drošības darbarīki
Informācijas sistēmu anatomija
1 komentāri
Mg.iur.
Vilnis Vītoliņš
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults 

Diez vai Bils Geitss var tikt salīdzināts ar zinātniskās fantastikas romāna pamatlicēju Žilu Vernu, kurš savā grāmatā "Ceļš ved uz priekšu" raksta: "Gandrīz jau pienācis brīdis, kad, pat nepieceļoties no galda vai atzveltnes krēsla, bez grūtībām var vadīt biznesu, studēt, pētīt pasauli, [..] apmeklēt tuvējos tirgus [..], lai kur vien tie atrastos."1 Tātad aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē sāk ieņemt informācijas tehnoloģijas, kas liek secināt, ka ir sākusies pāreja no industriālās sabiedrības uz zināšanu sabiedrību.2

Nenoliedzami, katrs atklājums vai izgudrojums nes sev līdzi jaunu potenciālu. Līdzīgi kā traktora izgudrošana un piemērošana lauksaimniecības vajadzībām ļāva apstrādāt tikpat lielas zemes platības kā iepriekš, tikai izmantojot mazāk cilvēkresursu, arī informācijas tehnoloģijas var kalpot par "darbarīkiem", ļaujot sasniegt identiskus rezultātus ar mazāku cilvēkresursu patēriņu jeb paaugstināt produktivitāti.

Informācijas tehnoloģiju izmantošana vairumā gadījumu skar fizisko personu datu apstrādi, īpaši, ja runa ir par informācijas sistēmām. Pastāv uzskats, ka Vācija ir viena no pirmajām valstīm, kura pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados sāka datu aizsardzības normatīvo regulējumu, ko veicināja nacistu režīma laikā gūtā pieredze, attīstot iedzīvotājos domu, ka valsts amatpersonām nevar uzticēt personu datus.3 Tas liek secināt, ka zināmos vēstures posmos pieļautā patvaļa uzkrāto fizisko personu datu izmantošanā bija iemesls Eiropā izveidot tādu privātuma aizsardzības mehānismu, kāds pastāv pašlaik.

Iespēja, ka personas dati var tikt izmantoti pretēji datu subjekta interesēm, piemēram, lai noteiktu veselības apdrošināšanas līguma nosacījumus atkarībā no tā, kādu ietekmi uz veselību atstājuši pirkumi, kas atspoguļojas norēķinos ar bankas kredītkarti, nav vienīgais iemesls, kāpēc ir jāpievērš uzmanība datu apstrādes nosacījumiem. Nozīme datu apstrādes nosacījumiem ir piešķirama arī tāpēc, lai izvairītos no kļūdām datu apstrādē, kas datu subjektam var radīt nepatīkamus pārsteigumus.

1981. gadā fizisko personu datu apstrādei tika pievērsta uzmanība arī starptautiskajā līmenī, pieņemot Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi, kura ir saistoša arī Latvijai.4 Taču Latvijas paziņojumā Eiropas Padomei ir norāde, ka minētā konvencija netiek piemērota attiecībā uz valsts iestāžu veikto datu apstrādi valsts drošības un krimināltiesiskajā jomā.5 Šādai norādei ir zināms pamatojums, jo tiesību aizsardzības iestāžu darbs balstās uz informācijas iegūšanu un analizēšanu. Liegums veikt informācijas apstrādi vai būtiska informācijas apstrādes ierobežošana ir līdzvērtīga tiesību aizsardzības iestāžu likvidācijai.

1950. gada 4. novembra Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, paredzot personas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, ar kurām bieži tiek saistīta datu apstrāde, arī atzīst izņēmumus no šīm tiesībām gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.6

Domājams, ka tieši nepieciešamība attiecināt izņēmumus uz datu apstrādi valsts drošības un krimināltiesiskajā jomā ir bijusi par iemeslu nespējai Eiropas Savienības līmenī ilgstoši vienoties par fizisko personu datu apstrādes regulējumu tā dēvētā Eiropas Savienības trešā pīlāra (iekšlietu un tieslietu joma) ietvaros.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Studente
29. Jūnijs 2009 / 09:20
0
ATBILDĒT
Raksts ir interesants.
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocess teorijā un praksē: ieguvumi un zaudējumi
2005. gada 1. oktobris, kad spēkā stājās Kriminālprocesa likums (turpmāk KPL), uzskatāms par pavērsiena punktu gan kriminālprocesa tiesību teorijā, gan praksē, jo saistāms ar daudzām kvantitatīvi un saturiski nozīmīgām ...
Nataļja Čudihina
Skaidrojumi. Viedokļi
Fizisko personu datu aizsardzības krimināltiesiskais regulējums
Ievērojot dažādu ekspertu norādījumus un citu valstu pieredzi, Datu valsts inspekcija, lai nodrošinātu fiziskās personas datu aizsardzību attiecībā uz to apstrādi, izstrādājusi grozījumus Krimināllikuma 145. pantā. Lai gan šajā ...
Rūta Lazda
Skaidrojumi. Viedokļi
Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā
Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ...
Dina Gailīte
Notikums
Administratīvās tiesas atskatās uz piecu gadu darbu  
Šī gada 1. februārī apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Administratīvā procesa likums (APL) un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Pagājušās nedēļas nogalē, 27. martā, klausītājiem pārpildītā Latvijas ...
3 komentāri
Mārtiņš Dambergs
Juridiskā literatūra
Kriminālprocesa shematiskā apskata turpinājums
Gada sākumā apgāds “Latvijas Vēstnesis” laidis klajā profesores Dr.iur. Ārijas Meikališas un profesores Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas grāmatu “Kriminālprocess shēmās. B un C daļa”. Grāmata ir nosacīts turpinājums ...
AUTORU KATALOGS