Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Aprīlis 2009 /Nr.17 (560)

Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana
18 komentāri
Dipl.iur.
Aigars Šturms

"Jurista Vārda" 2009. gada 10. marta numurā lasītājiem tika sniegta iespēja iepazīties ar Vitas Libertes viedokli par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Piekrītot daļai no autores argumentiem, tomēr nav iespējams pievienoties citiem rakstā minētajiem apgalvojumiem. Šī iemesla dēļ piedāvāju vēl vienu skatījumu uz kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
30. Aprīlis 2009 / 15:43
0
ATBILDĒT
autors ne tikai ir uzrakstījis ļoti vāju (diletantisku) rakstu, bet, škiet, arī sarakstījis veselu kaudzi ar tikpat apšaubāmas kvalitātes komentāriem, lai šo raksut attaisnotu.



tiešām skumji, ka JV šādus "viedokļus" publicē.
Armands
30. Aprīlis 2009 / 11:19
0
ATBILDĒT
Būtu ļoti jauki, ja Eksperts kādā no nākamajiem JV apliecinātu savu segvārdu ar attiecīgu rakstu, jo no komentāra es sapratu, kas Ekspertaprāt autoram būtu bijis jādara, bet ko nav izdarījis. Tātad gaidu Eksperta rakstu, kurā DL 44. panta 3. daļa tiktu apskatīta vēsturiskās, sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas gaismā, parādot, ka nonākt pie komentārā paustā secinājuma, ka DL 44. panta 3. daļa \"lec\" ārā no visas Latvijas tiesību sistēmas.

Autors vismaz savu viedokli ir argumentējis. Lielākā daļa komentāru vispār nav par rakstu pēc būtības vai arī paustā kritika pagaidām nesatur argumentāciju, kas būtu pārliecinošāka par raksta autora argumentāciju. Žēl...
miauu
29. Aprīlis 2009 / 15:51
0
ATBILDĒT
Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu varu teikt sekojošo: ar gramatiskās iztulkošanas palīdzību vien nevar konstatēt to, ka tiesību norma ir kropla vai pat \"atmirusi\". Šādu tiesību normas stāvokli var konstatēt g.k. pēc teleoloģiskās un sistēmiskās (arī vēsturiskās) metodes kompleksas pielietošanas. Proti, ja Jūs šo metožu pielietošanas rezultātā konstatējat, ka tiesību norma ir pretrunā ar likuma garu, ar likuma iekšējo un ārējo sistēmu, tad šādu normu piemērot nedrīkst, t.i., jēveic tās pārinterpretācija tādā veidā, lai interpretācijas rezultāts saskanētu ar likuma garu un sistēmu. Atsevišķos gadījumos var nonāk pat pie normas iztulkošanas contra legem.

Lieta tāda, ka tiesību sistēma ir kā vienots vesels organisms, kuram jādarbojas harmonijā. Ja tiek konstatēta kāda \"kroplība\", tad tā ir jānovērš ar juridiskās metodes mācībā izstrādātajām un piedāvātajām metodēm.

robinator
29. Aprīlis 2009 / 13:18
0
ATBILDĒT
Tā ir viena no Latvijas tiesību problēmām, ka tā vietā, lai vienkārši precizētu likumu un atrisinātu problēmu, mēs nodarbojamies ar "zinātni" un meklējam neprecīzā un nekorektā tiesiskā regulējumā atrisinājumus, kuru tur nav.



Reizēm tomēr tiesību pozitīvisms ir labāks par nebeidzamiem, neauglīgiem likumu iztulkošanas mēģinājumiem.



Students
29. Aprīlis 2009 / 12:56
0
ATBILDĒT
Es vēl tikai sāku apgūt tiesību zinātnes, tādēļ, ceru, - piedosiet manu nezināšanu, un tomēr: tas, ka kāda norma teorētiski no likuma ir jāizsvītro, - tā ir viena lieta, bet, ja šī norma no likuma NAV svītrota un ir spēkā esoša - uz kāda neapstrīdama pamata šo normu piemērošanā drīkst vienkārši ignorēt?
Eksperts
29. Aprīlis 2009 / 08:58
0
ATBILDĒT
Nav zināms, kādu augstskolu ir beidzis a.god.raksta autors, ja viņs neredz, ka Darba likuma 44.panta trešā daļa \"lec\" arā ne tikai no Darba likuma sistēmās, bet arī no visas Latvijas tiesību sistēmas. Autoram savs viedoklis būtu bijis jāpamato, iztulkojot Darba likuma 44.panta trešo daļu ne tikai gramatiski, bet arī ar vēsturisko, sistēmisko un teleoloģisko tiesību normas iztulkošanas metodi. Ja autors būtu apguvis juridiskās metodes mācību un tiesību tālakveidošanas kursu, tad viņš būtu nonācis pie secinājuma, ka likumdevēja vainas dēļ Darba likuma 44.panta trešā daļa ir pārmantota no padomju darba tiesībām un ir pretrunā gan ar citām Darba likuma normām, gan ar Komerclikuma normām, gan ar visu Latvijas tiesību sistēmu. Tāpēc Darba likuma 44.panta trešā daļa nav piemērojama un ir jāsvītro no Darba likuma, lai nemaldinātu visus tos, kas nav apguvuši juridiskās metodes mācību un tiesību tālakveidošanas kursu.
Aigars
28. Aprīlis 2009 / 21:10
0
ATBILDĒT
Sveicināti!



Ieraugot, ka darbs diezgan daudz komentēts, nopriecājos, jo domāju ieraudzīt komentārus apskatītā jautājuma sakarā. Tomēr tādu komentāru nav. Mazliet reflektējot „Juristam” un „Anonimam” paskaidroju:



1.Raksta mērķis bija norādīt uz esošās prakses nepamatotību un radīt „asnus” citai izpratnei. Šī mērķa sasniegšanai uzskatīju par vajadzīgu analizēt tikai esošos spriedumus un jautājumu regulejošās tiesību normas.

2.„Juristu” un „Anonīmu” aicinu iepazīties ar Darba likuma 44.panta trešo daļu, kas cita starpā nosaka, ka ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums. Un tad visa diskusija par to, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var vai nevar būt darbinieks, ir izsmelta. Tālāk minētās personas varētu sniegt argumentus tam, ka minētā Darba likuma tiesību norma neatbilst kādai tiesību izpratnei vai ka kāda cita tiesību norma ierobežo minēto Darba likuma tiesību normu.



Vēlot veiksmi darbos, Aigars Šturms!

Frīdis
28. Aprīlis 2009 / 17:38
0
ATBILDĒT
Manuprāt, ir jābūt vietai, kur ikkatram ir tiesības izteikties, turklāt gribētu redzēt to drosminieku, kurš izšķirs raksta kvalitāti - tā, piemēram, sakiet, vai žurnālā drīkst publicēt uz Kalvja Torgāna vai Kaspara Baloža doktrīnas balstītus darbus?

Atkarībā no tā, kuru viedokli atbalsta, tas otrs šķiet kļūdains, un tomēr - kam dodam priekšroku?

Te arī tas funktieris par zinātniskumu - sagrābstīt svešus viedokļus pa grāmatām - tā, starp citu, ir kompilācija, nevis zinātne.
Anita
28. Aprīlis 2009 / 17:33
0
ATBILDĒT
Tad jau jāierosina JV redakcijai turpmāk pieņemt publicēšanai tikai tādus darbus, kuriem pievienots ekspertīzes atzinums par šo darbu zinātniskumu.

Kolēģi, nekļūsim par muļķiem, labi? Katram no jums ir sava specializācija, un tad nu arī ir ļoti ērti un šķietami gudri sprēgāt ar savām zinībām. Taču, vai idejas autori ir apsvēruši, kādā veidā JV kolektīvs kaut teorētiskā līmenī var izvērtēt ikviena raksta (lasīt visu tiesību nozaru un katras konkrētās nozares institūtu) objektīvo zinātniskumu?!..



Tā vietā, lai visi šie "komentētāji - zinātnieki" ar savu vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju apliecinošiem datiem paši publicēšanai iesniegtu argumentētu viedokli, tādējādi patiesi dodot reālu pienesumu attiecīgā institūta izpratnei, izskan tikai visgudrīšu cienīgs prātojums par to, cik apkārtējie ir dumji uz pašu fona.. nekorekti, nekorekti - kur palikusi tolerance??
anonīms 2
28. Aprīlis 2009 / 17:24
0
ATBILDĒT
Varētu jau būt arīdzan tā, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa darba devējs ir kapitālsabiedrības dalībnieks. Kaut arī tā paraksts nestāv uz darba līguma.
Anonīms
28. Aprīlis 2009 / 17:16
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu, ir jākonstatē, ka kļūdaino secinājumu pamatā ir kļudainās premises siloģismā. Darba likuma 3.pants nosaka, ka darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu d a r b a d e v ē j a v a d ī b ā. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 4.pantu darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Kapitālsabiedrības valdes locekļi savu amatu n e p i l d a darba devēja vadībā. Kapitālsabiedrības valdes loceklis ir kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis. Tāpēc raksta autora atsauce uz Darba likuma 39.pantu, tāpat kā uz jebkuru citu Darba likuma tiesību normu neattiecas uz kapitālsabiedrības valdes locekli. Pretējā gadījumā kapitālsabiedrības valdes locekļiem būtu tiesības streikot, apvienoties arodbiedrībās utt. Tātad ir jāsecina, ka Darba likuma pamatā ir citi principi nekā Komerclikuma pamatā,kas nosaka kapitālsabiedrības valdes un citu kapitālsabiedrības institūciju savstarpējās attiecības. Iesaku \"Jurista Vārdam\" publicēt zinātniski pamatotus rakstus par šo jautājumu un nepublicēt acīmredzami kļūdainus rakstus.
Gatis
28. Aprīlis 2009 / 15:41
0
ATBILDĒT
Tiesības brīvi paust viedokli ir cits jautājums. Šoreiz jautājums par valdes locekļa nodarbināšanu.
Cits Gatis
28. Aprīlis 2009 / 14:57
0
ATBILDĒT
Cita viedokļa noliegšana un tikai vienīgās un pareizās atbildes akcentēšana ir padomju tiesību domāšana. Tā kā, pārmetumi nevietā par viedokļa publicēšanu. Katram ir dota iespēja un tribīne izteikt savu viedokli un visiem pārējiem iesaistīties diskusijā.
diehard
28. Aprīlis 2009 / 13:43
0
ATBILDĒT
resp. "Rietumu TIESIBU filozofijas"
diehard
28. Aprīlis 2009 / 13:42
0
ATBILDĒT
Es butu liels "Rietumu filozofijas" un "Rietumu tiesibu sistemas" pretinieks, ja ta patiesam aicinatu nepublicet rakstus, kas ir ar to pretruna, ka to aicina Jurists. Cien. "Jurista vards" redakcija, neuztveriet sada veida aicinajumus nopietni.
Doma
28. Aprīlis 2009 / 13:34
0
ATBILDĒT
Kopš kura laika SAVA viedokļa paušana ir uzskatāma par trūkumu? Zinātniskus rakstus ar 150 atsaucēm lai raksta zinātnieki, bet tamdēļ nedrīkst laupīt iespēju savu viedokli paust vienkārši juristam.



Gatis
28. Aprīlis 2009 / 10:37
0
ATBILDĒT
Jurists nemin nevienu argumentu, kāpēc viņa viedoklis būtu pamatotāks. Šturms min vismaz argumentus.

Mani arī mulsina tas, ka spriedumos valdes loceklis tiek nodalīts no citiem darbiniekiem, ja reiz ar to slēgts darba līgums. Manuprāt, šī iemesla dēļ ir divi tiesisko attiecību nodibināšanas veidi: darba līgums un cits līgums (piemēram, pilnvarojuma līgums). Drīzāk jārunā par uzņēmēju padomju domāšanu, ja tie ar valdes locekļiem vēlas slēgt darba līgumus. Un izskatās, ka tiesa mēgina glābt un domāt uzņēmēju vietā.



Tas, ka rakstam nav izmantotas zinātniskas publikācijas, ir trūkums.
Jurists
28. Aprīlis 2009 / 10:03
0
ATBILDĒT
Šī raksta lielākais trūkums ir tāds, ka autors nav izmantojis nevienu zinātnisku publikāciju. Īpaši šeit noderētu tādu Rietumu valstu tiesībzinātnieku atziņas, kas nav pārmantojušas padomju darba tiesību izpratni. Tik tiešām padomju tiesībās visi nodarbinātie bija darbinieki, ar ko tika slēgts darba līgums, pat ar tiesnešiem un iestāžu, organizāciju un uzņēmumu vadītājiem. Autors, nesaredzot būtiskas atšķirības starp kapitālsabiedrības valdes locekli un darbinieku, ir nonācis pie aplamiem secinājumiem. Piemēram, 6. Jautājumi par sievietes nodarbināšanas tiesiskajām attiecībām risināmi, ņemot vērā nodarbināšanas pamatu - darba līgumu vai cits civiltiesisku līgumu. Ja nodarbināšanas pamats ir darba līgums, piemērojami arī visi Darba likumā noteiktie uz sievieti attiecināmie speciālie noteikumi. Šis autora apgalvojums neiztur kritiku, jo līgumu var nosaukt, ka vien to vēlas, bet galvenais ir saturs, pēc kā līgumu var klasificēt, ievērojot Rietumu tiesību sistēmā fundamentālo lomu spelējošo komerctiesību regulējumu. Rietumu tiesību sistēmā viens no "dzinējspēkiem" ir privātīpašumus un brīvā tirgus ekonomika, nevis plānveida ekonomika un privātīpašuma noliegšana, ka tas bija Padomju Savienībā. Žēl, ka arī "Jurista Vārds" ir publicējis šo rakstu, kas būtībā ir pretrunā ar Rietumu tiesību filozofiju, kura ir Rietumu tiesību sistēmas pamats.



visi numura raksti
Dina Gailīte, Jānis Pleps, Žans Pols Kosta
Intervija
Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem  
"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT ...
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums
Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām ...
Ramona Tiltiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Par aizliegumu akciju sabiedrībai finansēt savu akciju iegādi
Galvenais Komerclikuma 241. pantā ietvertā finansēšanas aizlieguma mērķis ir aizsargāt akciju sabiedrības kreditorus un mazākumakcionārus, taču reorganizācijas un pamatkapitāla samazināšanas gadījumā tos aizsargā citas Komerclikuma ...
Jānis Pleps
Notikums
Satversmes grozījumi juristu domās  
Vairis Dmitrijevs
Notikums
Vīnes konvencijas aktualitātes un piemērošana Latvijā
ANO (Vīnes) konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem ir nozīmīgs starptautisks tiesību akts, kas regulē pārnacionālas komerctiesiskas attiecības. Tāpēc ir svarīgs tās pienācīgs novērtējums un izpratne arī ...
AUTORU KATALOGS