ŽURNĀLS Tiesību prakse

14. Septembris 2010 /Nr.37 (632)

Kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs
10 komentāri

Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus:

1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē?

2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām?

Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ceru
16. Septembris 2010 / 00:30
0
ATBILDĒT
Ceru sagaidīt kompetentu viedokli nākamajos Jurista Vārda numuros. Citādi cilvēki maļ iekalto materiālu, kad prakse jāmaina.
Lasītājs
15. Septembris 2010 / 10:28
0
ATBILDĒT
Skat.:http://curia.europa.eu/jurisp/cgi-bin/form.pl?lang=LV&Sub it=Submit&numaff=C-232/09



\"78. Šādi atbildētājas situācija tātad skaidri atšķīrās no tāda pilnvarnieka kā advokāts vai sertificēts grāmatvedis situācijas, kurš saņem no sabiedrības pilnvarojumu veikt noteiktu uzdevumu, bet kurš attiecībā pret sabiedrību turpina būt trešā persona.\"

No kurienes ir radies tāds aplams secinājums, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darbinieks?



Neo
15. Septembris 2010 / 10:00
0
ATBILDĒT
Kapitālsabiedrības valdes locekli grūtnieci var atlaist. BET atlaišanas iemels nevar būt grūtniecība. Kas ir arī loģiski!
Jurists
15. Septembris 2010 / 09:30
0
ATBILDĒT
Nezinu, vai Aivars ir diletants, bet viņš un, iespējams, vēl daudzi citi, ir palaiduši garām pašu svarīgāko: darba ņēmējs Eiropas tiesībās, īpaši rakstā minēto direktīvu kontekstā, ir pilnīgi kaut kas cits nekā darba ņēmējs un darbinieks Latvijas tiesībās. Protams, iemesls, varētu būt visai sliktais tulkojums no angļu valodas latviesu valodā vai arī kļūda angļu vārda, kam ir vairākas nozīmes, pareizās nozīmes izvēlē. Piemēram, darba attiecības direktīvas izpratnē nav darba tiesiskās attiecības Latvijas darba tiesībās, tostarp Darba likumā. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nekādā gadījumā Eiropas tiesībās, kuras regulē brīvā tirgus ekonomiku, nav un nevar būt darbinieks. Turpretim plānveida ekonomikā, kā tas bija Padomju Savienībā, uzņemuma direktors bija darbinieks. Iesaku pamatīgi un rūpīgi apgūt šīs principiālās atšķirības.
Aivars
15. Septembris 2010 / 00:34
0
ATBILDĒT
Izlasīju gan Ģenerāladvokāta secinājumus, gan pieminētos rakstus par šo jautājumu. Pievienojos Ģenerāladvokāta secinājumiem un daļēji Libertes un daļēji Šturma argumentiem.



Spriedums skaidri pasaka, ka valdes loceklis var būt darbinieks (secinājumu 78.punkts) un atlaižot valdes locekli nevar tikt piemērota diskriminācija, balstoties uz grūtniecības apstākli. Arī pilnvarojuma līguma izbeigšana, balstoties uz grūtniecības apstākli, nav pieļaujama, jo diskriminācija nav pieļaujama pati par sevi. Pieļauju, ka runa nav tikai par šāda veida diskrimināciju - skatoties jautājumu plašākā kontekstā un saistībā ar citām tiesību normām, būtu iespējams nonākt pie loģiska secinājuma, ka arī citi diskriminējoši tiesisko attiecību izbeigšanas veidi nav pieļaujami, tomēr Ģenerāladvokāts būtībā jautājumu skatījis tikai grūtniecības aspektā. Vienkāršākais instruments, kas nodrošinātu taisnīgu tiesisko attiecību izbeigšanu ar valdes locekli, ir daļēji analoģiska Darba likuma 101.panta piemērošana. 101.pantā minētie argumenti attiecību izbeigšanai ir ļoti saistīti ar uzticību. Te varētu runāt par brīvāku piemērošanu, kas nepārkāpj diskriminācijas aizliegumu.



Komerctiesības Eiropā netiks sagrautas tikai tāpēc, ka cilvēku nevarēs izmest uz ielas, piemēram, tikai tāpēc, ka viņš gaida piedzimstam bērnu, ir citādākas ādas krāsas vai ticības pārstāvis.
lasītājs
14. Septembris 2010 / 22:09
0
ATBILDĒT
Absurds, ja tiesa pateiks, ka valdes locekli nevar atsaukt no amata tādēļ, ka šis valdes loceklis ir grūtniece - tad tiks sagrautas visas komerctiesības un visā Eiropā, ne tikai Latvijā.
?
14. Septembris 2010 / 19:08
0
ATBILDĒT
Lai atbildētu uz jautājumu, vai var atlaist valdes locekli - grūtnieci - vienkārši tāpēc, ka viņa ir grūtniece, nav jāvēršas Eiropas Savienības tiesā. Diskriminācijas aizlieguma principu var piemērot tieši, kaut vai atsaucoties uz Satversmes 91. pantu, kuru pareizi piemērojot Senāts pats varētu izštukot, ka izturēties pret personu citādāk tikai tāpēc, ka tā ir grūtniece ir prettiesiski. Es gan šaubos, vai jebkad kāda persona ir atlaista no darba ar pamatojumu - grūtniecība, tāpat es šaubos, vai kāds no valdes locekļiem jebkad būtu atsaukts ar pamatojumu - grūtniecība. Attiecībā uz valdi, jau vienmēr var pēkšņi rasties neuzticība (un nekas joprojam neliedz atsaukt valdi (ari grutnieces) dēl uzticibas zaudesanas), secīgi šis AG secinājums man liekas ar mazu prakstisku vērtību un vairāk ir tāda interesanta lasāmviela un tas arī viss.
Viola
14. Septembris 2010 / 11:10
0
ATBILDĒT
Neskaldiet matus. Runa ir par to, vai var vai nevar atlaist valdes locekli - grūtnieci - vienkāŗši tāpēc, ka viņa ir grūtniece un aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā. Atšķirībā no "parastas" darbinieces, kuru šādā situācijā DL sargā.
...
14. Septembris 2010 / 10:40
0
ATBILDĒT
Man augstskolā mācījā, ka darba tiesībās nepastāv tāds jēdziens kā "darba ņēmējs", jo ir darba devējs un darbinieks.
Jurists
14. Septembris 2010 / 10:28
0
ATBILDĒT
Tātad, izlasot rakstu, ir jāsecina, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks! Diemžēl virsraksts ir maldinošs, jo darba ņēmējs ir visai plašs jēdziens. Būtībā saskaņā ar rakstā minētajām direktīvām un atzinumu par prejudicionālajiem jautājumiem kapitālsabiedrības valdes locekli nevar atsaukt no amata, ja iemesls ir grūtniecība, bet citos gadījumos var atsaukt, kā iemeslu minot uzticības zaudēšanu. Direktīvās iekļauto normu mērķis ir novērst kapitālsabiedrības valdes locekles diskrimināciju dzimuma dēļ. Un nekas vairāk. Atzinumā siegtās atbildes varēja visai droši paredzēt. Tas pierāda Latvijas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnešu neapmierinošo kvalifikāciju un vēl joprojām padomju darba tiesību dziļās saknes civillietu iztiesāšanā Augstākajā tiesā.
visi numura raksti
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai
Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap ...
2 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums
Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – ...
Kristaps Ābelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums
2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. ...
Ēriks Kalnmeiers
Nedēļas jurists
Ēriks Kalnmeiers
1 komentāri
Notikums
"Jurista Vārds" meklē talantus tiesību zinātnē
Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS