Raksta mērķis ir izpētīt vienu no Latvijas nozīmīgākajiem komerctiesību institūtiem – juridiskās personas maksātnespēju, pievēršoties tādam ievērojamam maksātnespējas procesa elementam kā parādnieka izteiktie iebildumi un to ietekmei uz maksātnespējas procesu. 2008. gada 1. janvārī spēkā stājoties jaunajam Maksātnespējas likumam, likumdevējs ir ieviesis maksātnespējas procesā līdz šim neizmantotu parādnieka pamatotu iebildumu institūtu, kura piemērošana praksē rada grūtības gan maksātnespējas procesa dalībniekiem, gan tiesām. Autors veiks šī tiesību institūta analīzi, kā arī izvērtēs tiesas rīcības variantus praktiskās piemērošanas procesā.
Parādnieka pamatotu iebildumu institūta būtība
Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. Maksātnespējas procesa pamatā ir parādnieka aktīvu pārvaldīšanas tiesību nodošana sertificētam administratoram, kura mērķis ir neatkarīgi un objektīvi apzināt parādnieka mantas stāvokli un, ciktāl tas iespējams, veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu. Ja maksātspējas atjaunošana nav iespējama, veikt kreditoru prasījumu daļēju vai pilnīgu apmierināšanu bankrota procedūras ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes