ŽURNĀLS Tiesību prakse

26. Maijs 2009 /Nr.21 (564)

Vai vispārējās jurisdikcijas tiesa var lemt par pašvaldības lēmuma tiesiskumu
4 komentāri
Bc.iur.
Liene Pierhuroviča
LU Juridiskās fakultātes maģistrante 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 4. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–1761 ir interesants ar to, kā Senāts tajā pamatojis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences robežu pārkāpšanu.

I. Lietas būtiskie apstākļi

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra Jūrmalas pašvaldības un N.N. interesēs cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā pret Jūrmalas pilsētas domi, I.T., S.Š., A.T. un G.A. ar trešo personu valsts A/S "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īres tiesisko attiecību, privatizācijas tiesību un īpašuma tiesību atzīšanu.

Prasītājs uzskatījis, ka atbildētāja I.T. pašvaldības dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā ar dzīvokļu komisijas lēmumu reģistrēta prettiesiski, jo neesot ievēroti likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (likuma nosaukums kopš 2005. gada 25. janvāra – "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā") noteikumi, tostarp 20. pants, saskaņā ar kuru par pašvaldības palīdzību izīrētās dzīvojamās telpas nav pārdodamas vai citādi atsavināmas to īrniekiem vai citām personām.

2002. gada 24. jūlijā Majoru namsaimniecības rajons noslēdzis dzīvokļa īres līgumu ar I.T., kura 2002. gada 22. septembrī iesniegusi privatizācijas pieteikumu dzīvokļa privatizācijai. Ar Jūrmalas pilsētas domes 2002. gada 9. oktobra lēmumu nolemts dzīvokli pārdot, un I.T. 2003. gada 9. jūnijā ar Jūrmalas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju noslēgusi pirkuma līgumu, ar kuru privatizējusi dzīvokli. 2004. gada 15. aprīlī I.T. vērsusies pašvaldībā ar lūgumu atļaut nojaukt māju, kurā atrodas strīdus dzīvoklis.

Prokuratūra lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu Jūrmalas pilsētas domes lēmumu par dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanu ar I.T.; atzīt par spēkā neesošu īres līgumu starp I.T. un Jūrmalas pašvaldības B/O "Jūrmalas namsaimnieks"; atcelt Jūrmalas pilsētas domes lēmumu par privatizācijas grafikā iekļauto dzīvokļu nodošanu privatizācijai u. c.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006. gada 28. jūnija spriedumu prasība noraidīta. Izskatījusi lietu sakarā ar Rīgas apgabala prokuratūras prokurora protestu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ar 2007. gada 19. oktobra spriedumu prasību apmierinājusi. Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atstājis negrozītu.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
26. Maijs 2009 / 15:42
0
ATBILDĒT
Svērtenim un girl

Un kur tad ir Jūsu argumenti? Kaut kā komentārā neizdevās saskatīt:)
girl
26. Maijs 2009 / 15:15
0
ATBILDĒT
pilnīgi piekritu! :)
svērtenis
26. Maijs 2009 / 14:19
0
ATBILDĒT
ja šadu rakstu būtu sadzejojusi pārtikas tehnoloģiju stuente, tad vēl neko, bet juriste...?? .. hmm... nu nezinu gan...
collin
26. Maijs 2009 / 12:00
0
ATBILDĒT
Maza piezīme. "Valdošā pieeja" jautājumā par to, kāda ir saistība starp administratīvo aktu un uz tā pamata nodibinātajām privāttiesiskajām attiecībām, ir tikai Paines vērtējums par Vācijas praksi un doktrīnu, bez sīkākām atsaucēm uz pamatojumu. Turklāt būtu objektīvi norādīt, ka šajā jautājumā atšķiras divu Vācijas federālo tiesu viedoklis.



Mulsina autores gala ieteikums. Piekrītu, ka būtu labi to skaidri un gaiši noregulēt. Likumdevēja rokās ir arī procesuālās ekonomijas vārdā abus procesus apvienot vienā tiesā. Taču kādēļ autore proponē, ka pareizais risinājums ir šādu apvienoto lietu nodot administratīvajai tiesai? Rakstā iepriekš tik strikti pamatots, ka taisnīgai tiesai būtu jābūt tai, kura ir "īstā". Varbūt visp.j.tiesa ar lietu kopumā tiktu galā ne sliktāk? Ja vēl ņem vērā apstākļus, ka parasti šādos gadījumos ir jau nostiprinātas zemesgrāmatā lietu tiesības.
visi numura raksti
Kaspars Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana
Šī raksta mērķis ir izskaidrot Komerclikuma D daļā ietvertā komercdarījumu regulējuma vietu Latvijas civiltiesību sistēmā, kā arī izvērtēt tā piemērošanas teorētiskos un praktiskos aspektus.
2 komentāri
Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – ...
Nikolajs Zikovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Parādnieka pamatoti iebildumi maksātnespējas procesā
Raksta mērķis ir izpētīt vienu no Latvijas nozīmīgākajiem komerctiesību institūtiem – juridiskās personas maksātnespēju, pievēršoties tādam ievērojamam maksātnespējas procesa elementam kā parādnieka izteiktie iebildumi un ...
Tiesību prakse
Likuma atrunas princips
Likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam. Likuma atrunas princips attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas ...
Gatis Litvins
Eiropas telpā
Triju konstitūciju jubilejas gads
Vienai no Eiropas lielvalstīm – Vācijai – šis ir konstitucionālajās tradīcijās nozīmīgs gads. Trīs Vācijas konstitūcijas "svin" apaļas jubilejas. Pirms 160 gadiem, 1849. gada 27. maijā, Nacionālā sapulce (Nationalversammlung) ...
AUTORU KATALOGS