Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūnijs 2009 /Nr.24/25 (567/568)

Saeima pret Augstāko tiesu
Prāvnieku iespēju līdzsvarošana prasības nodrošināšanā
4 komentāri
LL.M.
Daimārs Škutāns
(University of Cambridge),
zvērinātu advokātu biroja "Spilbridge" vadītājs 
LL.M.
Marta Ābula
(Universidade Catolica Portuguesa)  

Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības nodrošināšanas jautājumos bauda daudz izdevīgāku stāvokli nekā atbildētājs. Šis praktiskais komentārs atklāj jaunāko Augstākās tiesas praksi saistībā ar prasības nodrošināšanu, kā arī vērtē tās vietu nesenajos Civilprocesa likuma grozījumos, lai kārtējo reizi rosinātu izmaiņas esošajā situācijā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
11
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
lai veicas!
26. Jūnijs 2009 / 21:41
0
ATBILDĒT
Piekrītu autoriem, ka pašreizējā (ne-) kārtība, iespējams, pārkāpj Satversmes 92.pantu.

Atceroties kaut vai pazīstamo t.s.Saburovas lietu, jādomā, kas notiktu, ja šai \"atbildētājai\" būtu liegtas tiesības pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu ATiesā aresta uzlikšanu viņas mantai par to vien, ka viņa atļāvās vērsties pret Grūtupa biroja klientiem ar pamatotu prasību par nelikumīgu būvniecību.Kā zināms, Augstākā tiesa šo Gavares absurdo lēmumu atcēla.

Jācer, ka Saeima savu kļūdu labos.

Lai veicas autoriem!
EP
17. Jūnijs 2009 / 10:52
0
ATBILDĒT
Paldies autoriem par rakstu!



Kā savos iepriekšējos rakstos, autori atkal mēģina virzīt savas idejas par prasības nodrošināšanas institūtu, kas diemžēl var novest „no viena grāvja otrā”, t.i., autori, svaidīdamies ar tādā frāzēm, kā „novecojusi sistēma,”. „stagnējošs procesuāls regulējums”, piedāvā cīnīties ar prasības nodrošināšanas institūta negodprātīgu izmantošanu, pilnībā paralizējot to.



Pirmkārt, manuprāt, tas ir absurdi.



Otrkārt, tas liek domāt, ka autori (a) vai nu nav kārtīgi izvērtējuši savu de lege ferenda ieteikumu sekas (kas ir īpaši smagas šajā ‘vilku sabiedrībā’), vai (b) labi tās saprot un apzināti mēģina panākt prasības pieteikuma institūta paralizēšanu, droši vien kāda sava klienta interesēs!



Žēl, ka arī Latvijas tiesas ir akli sekojošas autoriem ceļā uz otru grāvi! Protams, ka nav pieņemama autoru kritizētā negodprātīgā prasības nodrošināšanas institūta izmantošana, taču nav apmierinoša arī šī institūta paralizēšana, kā to visādi piedāvā autori.



Attiecībā uz automātisku zaudējumu nodrošināšanu, autori norāda, ka Lielbritānijā prasības nodrošinājums iet ‘roku rokā ar apņemšanos kompensēt atbildētājam zaudējumus’. Tajā pašā laikā autori uzdodot apņemšanos segt zaudējumus (Anglijā - cross-undertaking in damages) par reālu zaudējumu nodrošināšanu (Anglijā - fortification of cross-undertaking in damages), kas Latvijā ir iespējama iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, piedāvā Latvijā, kur šāds pienākums (apņemšanās) jau pastāv CPL 143.p. izskatā, kā paredzēt automātisku zaudējumu nodrošināšanu. Anglijā šāda automātiska zaudējumu nodrošināšana nepastāv un, piem., tiesnesis neuzliks par pienākumu nodrošināt zaudējumus, ja šādu nodrošināšanu prasītājs nevar atļauties (galējs piemērs ir maksātnespējīgas sabiedrības) un ja nodrošināšana tādēļ nosmacēs patiesu prasījumu (Anglijā -stifle a genuine claim) – (skat., piemēram, Sinclair Investment Holdings SA v. Cushnie (2004), LTL23/3/04 un Stuart Sime, A practical approach to civil procedure, Oxford University Press, 2007, 464.lpp.)



Var piekrist autoriem attiecībā uz to, ka it sevišķi atbildētājam būtu jābūt tiesībām pārsūdzēt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Var piekrist arī attiecībā uz to, ka visus Latvijas tiesu spriedumus ir jāpublicē, lai komersanti varētu zināt ‘spēles noteikumus’! Tas jādara arī tādēļ, lai izvairītos no visādiem „ķēķa darījumiem”! Saprātīgs liekās arī autoru ierosinājums par naudas summu paredzēšanu, ko atbildētājs var izlietot juridiskajai palīdzībai utt.



Rezumējot, jāsaka paldies autoriem par viņu ieguldījumu prasības nodrošinājuma institūta problēmu aktualizēšanu, taču, manuprāt, lielākā daļa autoru de lege ferenda ieteikumi ir nepārdomāti un nepieņemami.

Neierindas jurists
17. Jūnijs 2009 / 08:32
0
ATBILDĒT
Nu autora augstprātībai nav robežas: "Katrā gadījumā ierindas prāvniekiem ir visai grūti nonākt pie visām šīm Augstākās tiesas atziņām, iepazīstoties ar prasības nodrošinājuma institūta tiesību normām Civilprocesa likumā. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka šobrīd tās var būt zināmas tikai tiem juristiem, kas regulāri piedalās tiesvedībās Augstākajā tiesā,............". Turklāt, kā jau visi iepriekšējie autora raksti, arī šis raksts ir pārspīlēti tendenciozs, kurā tiek analizētas vienas puses likumīgās intereses, šajā gadījumā atbildētāja.
Likuma kalps
16. Jūnijs 2009 / 18:55
0
ATBILDĒT
Tas bija...Lieliski. Paldies!
visi numura raksti
Dina Gailīte, Gatis Litvins, Mareks Segliņš
Intervija
Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu
Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un ...
12 komentāri
Gvido Zemribo
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika
Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu ...
Ivars Bičkovičs
Nedēļas jurists
Ivars Bičkovičs
1 komentāri
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem
Jautājums par tiesāšanās izdevumiem ne vienreiz vien ir nodarbinājis gan likumdevēju, gan sabiedrību, taču tā aktualitāte nav mazinājusies. Pēdējā laikā ir nācies sastapt tādus tiesas nolēmumus, kuros tiesāšanās izdevumu ...
Ivars Kronis
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā
Spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Vēršanās pēc tiesas aizsardzības ir nepieciešama tajos strīdos, kas rodas arī civiltiesisko attiecību sfērā. Tomēr civiltiesisko attiecību dalībniekiem tiek ...
AUTORU KATALOGS