Prasības nodrošināšanas stadijā tiesai nav jākonstatē, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par tās noraidīšanas iespējamību. Tiesību normu piemērotājiem civilprocesuālās tiesvedības ietvaros minētā tēze pirmajā acumirklī varētu likties aplama. Saskaņā ar tiesu praksi, tostarp Augstākās tiesas Senāta pieņemtajiem nolēmumiem, tieši minētā priekšnoteikuma iestāšanās tiesai ir jākonstatē atbilstoši Civilprocesa likuma 140. panta pirmās daļas noteikumiem, lai vispār pastāvētu tiesisks pamats pieteikuma par prasības nodrošināšanu apmierināšanai. Tomēr šāds viedoklis ir aplams, to var secināt, ja Civilprocesa likuma 140. panta pirmā daļa tiek interpretēta ar pietiekamu rūpību un analīzi, piemērojot visas tiesību normu interpretācijas metodes, tostarp sistēmisko un teleoloģisko.
Kopš 2011. gada 1. oktobra Civilprocesa likuma 140. panta pirmā daļa ir papildināta ar otro teikumu: "Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes