ŽURNĀLS Nedēļas jurists

30. Jūnijs 2009 /Nr.26 (569)

Kristīne Kalvāne-Radziņa
27 komentāri

Jūsu nozīmīgākais līdzšinējais sasniegums jurista karjerā

Nozīmīgākais sasniegums ir tas, ka esmu kļuvusi par tiesnesi. Esmu gandarīta, ka, strādājot administratīvajā tiesā, varu asināt juridisko domu visdažādākajās valsts pārvaldes nozarēs.

Jūsu profesionālais sapnis

Mans sapnis saistās ar tiesneša darbu un profesionālo izaugsmi tajā.

komentāri (27)
27 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tomo
6. Jūlijs 2009 / 13:21
0
ATBILDĒT

Rubriku "Nedēļas jurists" nevajadzētu obligāti uztvert par iecelšanu saulītē. Kā jau minēju, katrs pats gana liels un gudrs, lai spētu atšķirt sauli no ēnas.



Savukārt, ja JV redakcijas mērķis tiešām ir tikai saulītē celšana, tad šī rubrika ātri vien kļūs neinteresanta liekvārdība (kā tas redzams no konkrētās intervijas).
Tomo
6. Jūlijs 2009 / 13:09
0
ATBILDĒT
Manuprāt, šai rubrikai ir vērtība tikai tad, ja tiek intervēts jurists, kurš saistībā ar aktuāliem notikumiem ir interesants plašākai sabiedrībai. Pozitīvs vai negatīvs tēls - vērtējums lai paliek katra lasītāja paša ziņā. Galvenais, lai jautājumi un atbildes nav tikai formāla atrakstīšanās, bet gan sniedz nelielu ieskatu šī jurista pasaules un aktuālās problēmas redzējumā.



Mani šobrīd interesētu R.Apsītis, kurš ir pazudis atvaļinājumā un par notikumiem Tiesībsarga birojā vēl nav izteicies.

Ruta
6. Jūlijs 2009 / 13:05
0
ATBILDĒT
Man ir patiess kauns par to, ka Jurista vārds ir kļuvis par politiskās kliķes ruporu un nekritiski publicē visu, ko vien viņiem uzdod publicēt vai kas liekas esam patīkams šai politiskajai kliķei. Šis ir vēl viens piemērs. Tas vien, ka par nedēļas juristi var izvēlēties tādu tiesnesi kā K. Kalvāni-Radziņu, pat nepapūloties iepazīties ar viņas līdzšinējo darbību, kas varētu būt par iemeslu ne vienai vien disciplinārlietai kā minimums, liecina par to, ka Jurista vārds ir kļuvis pērkams. Ja ir vēlēšanās atspoguļot kādu tiesnešu rīcību, to var darīt gan ar ziņu teikumiem, gan ar redaktora sagatavotu rakstu, gan arī ar interviju kopu, tomēr jebkura tiesnešu rīcība nav pamats tos titulēt par nedēļas juristu. Tas rosina domāt, ka šis cilvēks ir izcēlies kā īpaši labi citu tiesnešu starpā, tomēr tā tas nav. Ir daudz labu tiesnešu, bet ir arī daudz neliešu, sliņķu un nezinīšu. Pirms kādu titulēt, sākumā pašiem kārtīgi jāiepazīstas ar to, ko vēlas celt saulītē, nevis akli jāseko katram \"liela cilvēka\" norādījumam.
Tas pats > Ruta
31. Augusts 2014 / 15:22
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos Rutas viedoklim! Precīzi un trāpīgi!!!
Jautrītes skolnieks
4. Jūlijs 2009 / 11:21
0
ATBILDĒT
Liels paldies par skaisto dzejoli par godu manai skolotājai! Ceru, ka viņa pati to arī ir izlasījusi. Patiešām, kurš tad cits, ja ne Jautrīte, ir vislabākais kandidāts vienai no nākamajiem "Nedēļas juristiem"!
kārlis
3. Jūlijs 2009 / 20:39
0
ATBILDĒT
hei, pretstatā administratīvās rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, Senāta ALD senatori šādu pieteikumu nav iesnieguši! ko gan tas nozīmētu?
Lasītājs
3. Jūlijs 2009 / 16:39
0
ATBILDĒT
Jā, izlasot informāciju laikraksta \"Latvijas Vēstnesis\" šodienas numurā, kurā ir nosaukti visu 224 tiesnešu vārdi, ir jāpiebilst, ka negaidīti daudz (skaita ziņā) ir tādu tiesnešu, kam ir šauras un fragmentāras zināšanas tiesībās un tiesību sistēmā, un ka rodas pamatotas šaubas arī par viņu morāli.
Jurists
3. Jūlijs 2009 / 15:09
0
ATBILDĒT
Informācija laikraksta \"Latvijas Vēstnesis\" šodienas numurā liecina, ka tādu pašu konstitucionālo sūdzību ir parakstījušas un iesniegušas Satversmes tiesā vēl 224 personas: 175 tiesneses un 49 tiesneši, citiem vārdiem, 21,87% tiesnešu - vīriešu. Kā redzams no šiem objektīvajiem rādītājiem, tiesneses ir 4/5. Vai tas tomēr neapstiprina, ka vienā un tajā pašā situācijā juristes rīkojas pilnīgi atšķirīgi no juristiem? Varbūt Tiesībsargam bija kaut kāds pamats uz deputātu uzdoto jautājumu, kāpēc Latvija nereti zaudē tiesu prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, atbildēt, ka, viņaprāt, tas ir tāpēc, ka Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā pārstāv sieviete, un tāpēc pārstāvība ir maiga (no Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības 2009.gada 2.jūlija iesnieguma Valts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam). Pagaidām ar interesi atliek tikai gaidīt, kura(-as) persona(-as) parādīsies nākamajā(-os) žurnāla \"Jurista Vārds\" numurā(-os) kā \"Nedēļas jurists\".
Jurists23
3. Jūlijs 2009 / 02:02
0
ATBILDĒT
Neesmu "Jautrītes skolnieks", bet nu tomēr –

VELTĪJUMS J. BRIEDEI

Lai lepni atskan mūsu dziesma

Par godu viņas gudrībai –

Tā ir kā skaidra, spoža liesma,

Kas zaigo cauri mūžībai.

Tavs veikums mūžam atzīts būs,

Tas ir kā iekalts granītā,

Līdz kamēr jūra sausa kļūs

Un saule stāsies zenītā.

Ak Jautrīt, to Tu zini pati –

Kad tu mums kaut ko izskaidro,

Tie ir kā Hēliosa rati,

Kas debessjumu apgaismo!

Kurš gan šo patiesību liegs:

Viss tas, ko Briede uzraksta,

Mums ir kā Ariadnes diegs,

Kas tumsā ceļu parāda.

Tu centies, domā, strādā sūri,

Un spīdi, slavas apņemta –

Tā nespīdēja Dioskūri

Pie debessjuma zvaigžņotā!

Viss tas, ko raksta tava spalva

Ikvienu dara laimīgu;

Tev lauru vainags liekams galvā

Par pateicību mūžīgu!
Jānis
2. Jūlijs 2009 / 17:51
0
ATBILDĒT
Piedāvāju redakcijai ieviest autorizētu komentēšanas iespēju. Anonimitāte padara šo žurnāla iespēju par ķengu vietu. Taču parāda, cik ļoti cilvēki ir ļauni.
Tomo
2. Jūlijs 2009 / 17:36
0
ATBILDĒT
"Publicētais attēls šīs domas pareizību vēl vairāk pastiprina."



Interesanti gan, kā Jūs pēc attēla spējat noteikt personas zināšanu līmeni tiesībās? Kas ir tie vizuālie atribūti vai pazīmes, kas liecina par erudīciju vai attiecīgi - par tās trūkumu?

Vēl viena juriste
2. Jūlijs 2009 / 17:06
0
ATBILDĒT
Pēc kā Jūs spriežat, ka konstitucionālā sūdzība ir absurda? Jūs esat to lasījis? Domāju, ka diez vai ir iespējams iegūt objektīvu priekštatu par konstitucionālo sūdzību tikai no mediju ziņām.

Cik es esmu dzirdējusi, tad šie tiesneši konstitucionālajā sūdzībā nemaz nesaka, ka tiesnešiem būtu jābūt izņēmuma un viņu algas vispār nevarētu samazināt. Problēma ir tā, ka tad, kad tika pieņemta apstrīdētā norma un faktiski samazinātas tiesnešu algas, ne likumdevējam, ne arī valdībai un pat ne valsts pārvaldei algas vēl reāli netika samazinātas.
Cits
2. Jūlijs 2009 / 16:34
0
ATBILDĒT
Domāju, ka pēc tā veikuma vien,ka šie trīs tiesneši - Kristīne Kalvāne-Radziņa, Valdis Vazdiķis un Lolita Andersone - ir ienieguši pilnīgi absurdu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, var diezgan precīzi noteikt viņu zināšanu līmeni tiesībās, kā arī daudz ko izsecināt par viņu morāli. Publicētais attēls šīs domas pareizību vēl vairāk pastiprina. Tāpat ir jāatzīst, ka daiļais dzimums, kas sagaida vienīgi komplimentus, nav piemērots jurista profesijai, kurā strādājot visai maz pretējais dzimums izsaka komplimentus, kas ir tik nepieciešami daiļajam dzimumam.
Ieva
2. Jūlijs 2009 / 15:23
0
ATBILDĒT
Lai Jums nebūtu jāmokās neziņā, pateikšu, ka pret juristu konkrētajā gadījumā iebildumi tāpēc, ka personai ar juridisko izglītību būtu jābūt spējīgai novērtēt cita jurista veikumu, atšķirībā no tirgus tantas, kura spriež no tā, ko viņai iebaro mēdiji. Tā vietā jurists paziņo, ka neko par tiesnesi nezina, taču ir pārliecināts par juridiskās domas seklumu un citiem trūkumiem viņas darbā.

Tāpēc jau pilnas tiesas ar tādiem prasītājiem, kurus juristi, nepārbaudot faktus, sakūdījuši uz lielo tiesāšanos, bet beigās čiks vien sanāk.



P.S. Jautrītes skolniekam - vai nav vienreiz apnicis to Briedi cildināt?
Jautrītes skolnieks
2. Jūlijs 2009 / 14:50
0
ATBILDĒT
Interesanti, kad par nedēļas juristu tiks nominēta, manuprāt, visgudrākā un visgodīgākā Latvijas juriste – senatore J. Briede?
diehard
2. Jūlijs 2009 / 13:14
0
ATBILDĒT
1. Nesaprotu, kāpēc tieši no jurista ir jāsagaida augstāki uzvedības standarti. Ja, kā apgalvo Neesmu no tiesām.., augstākā izglītība ir tā, kas garantē atbilstošu brieduma pakāpi, tad augstāki uzvedības standarti jānosaka katram, kam ir augstākā izglītība. Arī ši secinājums skan komiski, tomēr varbūt mazāk, kā tas, ka augstāki standarti jāievēro tieši juristiem, kas izklausās pat augstprātīgi.



2. Ne mazāk kā savstarpēji aizvainojumi, prestižu iespējams grauj arī sliktās rīcības, īpašību u.tml. piesegšana, ko no malas var uzlūkot ar aizdomām.
Neesmu no tiesām..
2. Jūlijs 2009 / 12:07
0
ATBILDĒT
/Sanāk, ka, ja pilsonis A kritizē jurista B rīcību, tad pilsoņa A rīcība ir riebīga pēc definīcijas, ja pilsonis A arī (pēc izglītibas, nodarbošanās) ir jurists. /



Nepareizi. Svarīga ir kritikas forma. Krizitēt var korekti un kritizēt var riebīgi.



Konkrētajā gadījumā tādi apzīmējumi kā "nepamatotas ambīcijas, pašlabuma un peļņas gūšana tiesneša amatā un seklums tiesību jautājumos", "vecās sistēmas pārstāvis", "apkaunojoša rīcība" norāda nevis uz vēlmi konstruktīvi kritizēt, bet gan uz sliktu audzinātību.



/Vai tad nav jārunā vienkārši par cilvēciski necienīgu rīcību? /



No jurista būtu sagaidāmi augstāki uzvedības standarti nekā no "parasta cilvēka". Tam ir nopietni iemesli. Pirmais: juristiem visiem ir augstākā izglītība un būtu sagaidāma arī atbilstoša brieduma pakāpe. Otrais: mēs taču vēlamies atjaunot jurista profesijas prestižu? Nekorektā formā izteikti savstarpēji aizvainojumi to grauj vēl vairāk.
diehard
2. Jūlijs 2009 / 10:40
0
ATBILDĒT
Sanāk, ka, ja pilsonis A kritizē jurista B rīcību, tad pilsoņa A rīcība ir riebīga pēc definīcijas, ja pilsonis A arī (pēc izglītibas, nodarbošanās) ir jurists. Kāpēc jurists nevarētu norādīt uz cita jurista, viņaprāt, nepareizu rīcību? Man, piemēram, riebjas frāze "jurista necienīga rīcība". Vai tad nav jārunā vienkārši par cilvēciski necienīgu rīcību?

Šī piezīme adresēta komentētājiem Ieva un Neesmu no tiesām.. un nav saistīta ar rakstā aprakstīto gadījumu. Visu cieņu tiesnesei.
Neesmu no tiesām..
1. Jūlijs 2009 / 17:32
0
ATBILDĒT
..,. taču man šķiet tikai normāli, ja tiesneši cīnās par savām tiesībām. Pat ja neko nepanāks, Satversmes tiesai būs iemesls pavērtēt tiesiskās paļāvības principu ekonomiskās krīzes situācijā.

Un patiešām riebjas, ka juristi viens otram rej virsū.
patriote
1. Jūlijs 2009 / 17:19
0
ATBILDĒT
Līdz šim cienīju Kalvāni Radziņu kā tiesnesi. Pēc pieteikuma iesniegšanas par tiesnešu algu "iesaldēšanu" redzu, cik vāja un nīkulīga ir tiesnešu morāle. No Vazdiķa kā vecās sistēmas pārstāvja un padomju izglītību ieguvuša cilvēka šāda rīcība, protams, nepārsteidz. Bet nu Kalvāne Radziņa reāli diskvalificējās. Līdz šim man šķita, ka tiesnesim jāpiemīt spējai ne tikai domāt par savām subjektīvajām tiesībām baudīt nodrošinātu dzīvi par neapšaubāmi svarīgo, sarežģīto un atbildīgo darbu, bet arī tālākam redzējumam un spējai domāt valstiski. Nu un JV vēl atļaujas tiesnesi nosaukt par nedēļas juristu pēc tādas apkaunojošas rīcības. Ja nu tiešām nebija ko nosaukt, tad varēja šonedēļ iztikt bez nedēļas jurista.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
visi numura raksti
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās
2009. gada 1. jūlijā spēkā stāsies līdz šim apjomīgākie grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk KPL). Ievērojot šo notikumu, rakstu kopā vispārīgi tiks apskatīti visi grozījumi, kas veikti KPL kopš tā pieņemšanas, kā ...
Dina Gailīte
Notikums
Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi  
Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 ...
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu
2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts ...
1 komentāri
Iveta Kažoka
Domu mantojums
Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu
Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ...
25 komentāri
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai
Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā ...
AUTORU KATALOGS