ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Septembris 2009 /Nr.35 (578)

Pavēle par karavīra disciplinārsodīšanu, tās apstrīdēšanas kārtība
1 komentāri

Valsts drošība ir svarīgākais valsts pastāvēšanas un saglabāšanās nosacījums. Valsts drošība var tikt apdraudēta divējādi: iekšēji un ārēji. Iekšējās valsts drošības nodrošinātājas valstī ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, savukārt ārējās – Aizsardzības ministrijas Nacionālie bruņotie spēki. Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk tekstā – NBS) dien ap 4800 profesionālā dienesta karavīru: virsnieki, instruktori, kareivji, kā arī militārie darbinieki, kas ir civilpersonas, kuras ieņem karavīra amatus. Karavīri ir amatpersonas, kurām ir īpašas dienesta attiecības ar Latvijas Republiku. Tā ir sabiedrības daļa, kas rūpējas par valsts drošību gan Latvijā, gan starptautisko misiju rajonos kolektīvās aizsardzības ietvaros.

Pavēle kā administratīvs akts Latvijas tiesību zinātnē ir maz analizēta, tādēļ autoram ir interesanti pētīt jautājumus, kas ir aktuāli nelielai sabiedrības daļai, taču ļoti nozīmīgam un svarīgam personu kopumam – profesionālā dienesta karavīriem, kā arī tām personām, kuras nākotnē savu karjeru saistīs ar profesionālo dienestu.

Administratīvajās tiesās arvien palielinās lietu skaits, kad karavīri pārsūdz attiecībā uz viņiem pieņemtos administratīvos aktus, ko arī var minēt kā būtisku iemeslu, lai minētā tēmu būtu aktuāls pētījuma objekts. Diemžēl autora rīcībā nav konkrētu statistikas datu par lietām, kur atbildētājiestāde ir Aizsardzības ministrija, jo Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta Tiesu statistikas un analīzes nodaļa savos statistikas pārskatos nenodala atsevišķas ministrijas kā atbildētājas administratīvajā procesā, bet gan vienu kategoriju – ministrijas, par ko liecina portālā www.tiesas.lv ievietotie statistikas pārskati. Līdz ar to autors balstās tikai uz viņa rīcībā esošo informāciju un pieejamajiem spriedumiem.

Ar pavēli par karavīra disciplinārsodīšanu tiek izbeigtas konkrētas tiesiskās attiecības – militārā dienesta attiecības, piemēram, ja pavēlē noteikts karavīru sodīt disciplināri, atvaļinot no dienesta pirms līgumā paredzētā laika. Minētais disciplinārsods ir vienīgais, kurš izbeidz militārā dienesta attiecības.

Tiesas ne vienmēr konsekventi izspriež lietas, kur jāskata karavīru iesniegtie pieteikumi par administratīvo aktu atcelšanu vai jauna administratīvā akta izdošanu. Šajā lietu kategorijā nav izveidojusies stabila tiesu prakse, jo tiesu spriedumi un interpretācijas iespējas, kā liecina tiesu nolēmumi, ir visai diferencēti. Līdz ar to autors analizēs un sniegs savu vērtējumu un ieteikumus par atsevišķu lietu vai lietu kategoriju, proti, spriedumu, analīzi. Analizējot atsevišķus spriedumus vai lietas, autors norādīs uz specifisko pavēles izdošanas un apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) kārtību, īpaši uz pavēles par disciplinārsodīšanu apstrīdēšanas kārtību un tās niansēm.

 

Pavēle par karavīra disciplinārsodīšanu

Analizējot pavēles par disciplinārsoda uzlikšanu karavīram raksturu, jāteic, ka tām ir rakstveida forma un tajās norāda:

1) pavēles izdevēju (Ministru kabinets, aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, brigādes komandieris, spēku veida vai bataljona komandieris);

2) adresātu (karavīra vārdu, uzvārdu, pakāpi un amatu);

3) disciplīnas pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku;

4) disciplīnas pārkāpuma būtību;

5) piemērotās tiesību normas, norādot normatīvā akta nosaukumu un attiecīgo tiesību normu;

6) disciplinārsoda apstrīdēšanas iespējas un termiņu tā apstrīdēšanai.1

Karavīram ir tiesības pirms disciplinārsoda uzlikšanas sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbildības mīkstināšanai.2 Līdz ar to pavēle par disciplinārsoda uzlikšanu karavīram pilnībā atbilst administratīvā akta formai un sastāvdaļām.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
collin
1. Septembris 2009 / 12:37
0
ATBILDĒT
:(

Vai tāds aspekts kā pakļautības attiecības šeit vispār nebija jāņem vērā? Tai skaitā jautājumā par iekšējo normatīvo aktu piemērojamību?



Un vēl, un vēl...
visi numura raksti
Kristaps Kretainis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par latgaliešu rakstu valodas statusu
Šā gada 19. augustā interneta medijos tika izplatīta ziņa, ka Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atzinis par pamatotu lēmumu atteikties pieņemt izskatīšanai sūdzību, kas noformēta nevis Latvijas oficiālajā, ...
31 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās
Šajā rakstā apskatīti un tuvāk komentēti, pēc autoru domām, nozīmīgākie Kriminālprocesa likuma (KPL grozījumi), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Tāpat arī analizēta šo izmaiņu ietekme uz spēkā esošo ...
Edvīns Danovskis
Nedēļas jurists
Edvīns Danovskis
9 komentāri
Staņislavs Kušners
Skaidrojumi. Viedokļi
Krievija un Latvija: strīds par Pitalovu

Ne tik sen kārtējo reizi starptautiskajā politikā aktualizējās jautājums par Pitalovas pilsētas piederību, kas izraisīja saspīlējumu Krievijas un Latvijas attiecībās.

16 komentāri
Tiesību prakse
Latgaliešu valoda pielīdzināma svešvalodai
Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS