ŽURNĀLS Tiesību prakse

15. Septembris 2009 /Nr.37 (580)

Objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpums
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA–76
2009. gada 8. jūnijā
6 komentāri

Iestādei, izskatot lietu par nodokļa uzrēķinu, ir jāiegūst visa informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tādējādi panākot tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un soda nauda piedzenami no personas, kuras valdījumā ir alkoholiskie dzērieni, ar kuriem veiktas nelikumīgas darbības, vai no personas, kas veica nelikumīgās darbības ar tiem, ja netiek konstatēts alkoholisko dzērienu valdītājs.

Administratīvā pārkāpuma lietā par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu konstatētie apstākļi nav vienīgie pierādījumi lietā par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā, kas ir izpildīts, nodibinātiem faktiem nav prejudiciāla nozīme, izskatot jautājumu par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: senators A. Guļāns, senatore J. Briede, tiesnese V. Kakste, senatore V. Krūmiņa, senators J. Neimanis, senatore I. Skultāne, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A. S. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2005. gada 11. oktobra lēmuma atcelšanu sakarā ar A.S. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu daļā, ar kuru noraidīts A.S. pieteikums daļā par Valsts ieņēmumu dienesta 2005. gada 11. oktobra lēmuma atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2004. gada 23. februārī Rīgā, [..] ielā 1, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja inspektors sastādīja apskates protokolu, kurā tika konstatēts, ka noliktavas telpās Rīgā, [..] ielā 1, ar uzrakstu uz durvīm "0006 AG Projekts DARBNĪCA Pasūtījumu pieņemšana pa telefonu" atrodas alkohola preces bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām un bez šo preču iegādes apliecinošiem dokumentiem.

Ar 2004. gada 4. jūnija Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes lēmumu Nr. F0604/212 (turpmāk arī – lēmums Nr. F0604/212) A.S. (turpmāk – pieteicējs) saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 panta (ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana) un sodīts ar naudas sodu Ls 100 apmērā, konfiscējot preci.

[2] 2005. gada 8. jūnijā Valsts ieņēmumu dienests veica akcīzes nodokļa aprēķinu pieteicējam (kā preču valdītājam) par 2004.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
navmiera
18. Septembris 2009 / 16:23
0
ATBILDĒT
Es neteicu gluži "bija subjekts" (kāds subjekts?) un "ir vainīgs avārijas izraisīšanā". Situācijas ir dažādas. Viens izdarīja vienu pārkāpumu, otrs otru, savādāku, rezultātā avārija, kurš vainīgs? Vienmēr 50/50? Varbūt avārija ir tikai vienas puses darbību rezultāts, bet ne otras?

Ar to es gribēju tikai teikt, ka administratīvais pārkāpums var tikai daļēji pārklāties ar otru lietu, kas arī var būt būtiski.
Neo
18. Septembris 2009 / 13:33
0
ATBILDĒT
Bet vai tiesiskā valstī būtu loģiski, ja būtu pieļaujams, ka tie atšķirtos? Administratīvajā lietā pasaka, ka persona "X" bija subjekts un ir vainīgs avārijas izraisīšanā, bet civillietā pasaka, ka zaudējumi nav piedzenami, jo persona "X" nav vainīga. Tāda situācija novestu līdz haosam, jo neviens par neviena lēmumu nevarētu paļauties.
navmiera
18. Septembris 2009 / 12:35
0
ATBILDĒT
Konkrētā lēmuma izpilde bija administratīvā soda samaksa. To nekas neapdraud.

Vēl jau arī tāds aspekts - kāds tiesiskais sastāvs ir pirmajā un otrajā gadījumā. Praksē pārāk automātiski mēdz sasaistīt vienu lietu ar citu. Piemēram, administratīvais sods un civiltiesiskā atbildība par satiksmes negadījuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.
Neo
18. Septembris 2009 / 11:38
0
ATBILDĒT
Nevar piekrist, ka spēkā stājušā administratīvā akta radītās tiesiskās sekas atšķiras no spēkā stājušā tiesas sprieduma radītajām sekām. Abos gadījumos likums vienlīdz aizsargā to izpildi. Tiesa ir kontrole par administratīvā akta tiesiskumu – tā tikai apstiprina tiesiskuma esamību. Pretējā gadījumā valsts nevarētu funkcionēt, ja visām darbībām vajadzētu tiesas apstiprinājumu. Ja persona nevēršas tiesā, tad prezumējams, ka aizskārums nav tāds, kas aizskar viņa tiesības. Līdz ar to stājas likumā noteiktās sekas, kuram nevajag tiesas apstiprinājumu.
navmiera
18. Septembris 2009 / 11:24
0
ATBILDĒT
Negribas īsti piekrist. Pieteicējs, protams, gan pirms, gan pēc tiesas sprieduma var subjektīvi apšaubīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, taču viņam ar to tikpat neapšaubāmi jāsamierinās, jo viņš pats neizmantoja iespēju to pārsūdzēt. Un tā ir viņa paša darīšana, kāpēc viņš to nedarīja. Varbūt vienkārši nepadomāja, ka pirmo lēmumu sasaistīs ar atbildību par citu pārkāpumu un ka negatīvās sekas būs smagākas. Ja negatīvās sekas šķiet maznozīmīgas, tas ir tikai normāli - nesākt strīdu principa pēc, tiesāšanās nav lēts prieks ne pašam, ne valstij, ne citiem, kas gaida rindā uz tiesu ar svarīgākām lietām.

Par prejudiciālo nozīmi. Tiesas spriedums ir tiesas spriedums, tā prejudiciālā nozīme ir nostiprināta likumā (taču arī ne pilnībā, ir dažādiem spriedumiem dažāda nozīme dažādās lietās), ko nevarētu teikt par nepārsūdzētiem administratīvajiem aktiem vai citiem iestāžu lēmumiem.
Neo
17. Septembris 2009 / 15:33
0
ATBILDĒT
Šajā gadījumā Senāts kļūdas. Jāpiekrīt Apgabaltiesai.



Kas notiks, ja pretēji administratīvā pārkāpuma lietā konstatētajam šajā lietā pieteicējs netiks atzīts par attiecīgo preču valdītāju vai ka viņš nav bijis veicis nelikumīgas darbības ar tām. Vai tas nozīmē, ka pieteicējam ir visas tiesības apšaubīt VID lēmuma par administratīvo atbildību tiesiskumu? Principā tas nozīmē, ka tiesa lemjot par nodokļiem, netieši izskata arī lietu par administratīvo pārkāpumu. Neredzu iemeslu, lai pēc labvēlīga sprieduma pieteicējam nebūtu tiesības iet pie VID un teikt, ka atceļiem prettiesisko lēmumu, ar ko jūs mani administratīvi sodāt. Pretējā gadījumā būtu jāsamierinās ar prettiesiskumu tiesiskā valstī.



Ja pieteicējs administratīvā pārkāpuma lietā neizjuta netaisnīgu un prettiesisku nodarījumu un nejūtas nepamatoti sodīts, tad jāpieņem, ka viņam inkriminētais pārkāpums saskanēja ar viņa apziņu par savas rīcības nepareizību.





Vai Senāta lēmums atšķirtos, ja par administratīvo atbildību būtu stājies spēkā tiesas spriedums? Vai arī šajā gadījumā tiesa varētu ignorēt pieradīto faktu?

Tādā gadījumā tiktu pieļauta iespēja, ka viena tiesa apšauba otras tiesas apstiprinātos faktus, līdz ar to otras tiesas spēkā stājušās lēmuma tiesiskumu. Veidojas papildus-apelācijas instance un pārkāpts paļāvības princips.

visi numura raksti
Ginta Sniedzīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats
Rakstā analizēti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles ...
1 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās
1 komentāri
Notikums
Pierādi sevi Latvijas jauno juristu vidū
Jau ceturto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas ...
Kalvis Torgāns
Nedēļas jurists
Kalvis Torgāns
Gatis Litvins
Diskusija
Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums izturējis pārbaudi
Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums ir tapis ilgi un pakāpeniski. Šī regulējuma galvenais mērķis ir mazināt naudas ietekmi uz politiku. Saeima 2008. gadā un 2009. gada sākumā pieņēma vairākus ...
AUTORU KATALOGS