ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Septembris 2009 /Nr.39 (582)

Likumdevējs neaizliedz, bet vai vajag
Dažas pārdomas par tiesas spriešanu
5 komentāri
Dr.iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes profesore 

[1] Pēdējos gados aktualizējies jautājums par cietušo tiesībām kriminālprocesā, par ko liecina arī Tieslietu ministrijas 2008. gada septembra beigās rīkotais seminārs “Cietušo tiesību realizācija kriminālprocesa ietvaros” un “Jurista Vārda” piedāvātā tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā.1 Praktisko darbinieku un teorētiķu uzmanības lokā bijis arī jautājums par izlīgumu un tā tiesiskajām sekām, uz ko norāda Augstākās tiesas 2008. gadā veiktais pētījums,2 jautājuma par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā apspriešana LU Juridiskās fakultātes rīkotajā zinātniski praktiskajā konferencē “Kurp ved kriminālprocess”, arī publikācijas.3

Iepazīšanās ar kādu tiesu prakses piemēru4 rosināja pie šiem jautājumiem atgriezties vēlreiz, it īpaši ņemot vērā, ka tie ir cieši saistīti.

 

Lietas būtība un virzība

[2] “2008. gada 4. augustā ap plkst. 11.30 G.F. vadīja transportlīdzekli – automašīnu “GAZ 2705”, valsts reģistrācijas numurs [..] – Jēkabpils rajona Aknīstes lauku teritorijā pa ceļu Vecumnieki – Nereta – Subate virzienā no Aknīstes uz Neretu.

Ceļa 93. kilometrā, pārkāpjot MK noteikumu Nr. 571 “CSN 4. un 10. punkta prasības, kas paredz, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas un satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus; pārkāpjot CSN 112. punkta prasības, kas noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā); pārkāpjot CSN 113. punkta prasības, kas nosaka: ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc; pārkāpjot CSN 38.5. punktu, kas nosaka, ka, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies, G.F. veda aizmugures sēdeklī ar drošības jostu nepiesprādzētu pasažieri G.S., izvēlējās braukšanas ātrumu, neņemot vērā ceļa apstākļus – greidera atstātu grants seguma valnīti uz ceļa vidus, uzbrauca uz tā, radot satiksmei bīstamu situāciju, kā rezultātā automašīnu sanesa, tā nobrauca no ceļa un apgāzās, nepiesprādzētais pasažieris G.S. tika izmests no automašīnas un guva miesas bojājumus galvas apvidū” – [miesas bojājumu apraksts izlaists – V.L.], “kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā, sarežģījoties ar smadzeņu tūsku, piebriešanu, saspiedumu un sekundāro asinsizplūdumu smadzeņu stumbrā, iestājās G.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
24. Novembris 2009 / 14:29
0
ATBILDĒT
Pamatots un argumentēts autores vērtējums!

Tiešām liels akmens tiesu, arī Senāta lauciņā!

Redzams, ka visu līmeņu tiesas tikai formāli devušas skaidrojumu, nevis tiešām spriesta taisna tiesa! :(

Tiesnešiem vismaz vajadzētu nosarkt!
Anonīms lietotājs
5. Oktobris 2009 / 09:37
0
ATBILDĒT
Pamatota, bet visai saudzīga kritika Senāta pieņemtajam lēmumam.

Nevaru piekrist vienīgi autores secinājumam, ka nepārvērtējama nozīme pareiza un vienveidīga tiesību normu piemērošanas procesa veicināšanā ir Augstākās tiesas Senāta departamentu nolēmumiem,jo Krimināllietu departaments ar tiesību normu interpretācijas jautājumiem īpaši nav aizrāvies.

Lielākoties šie jautājumi tiek apieti, aizbildinoties,ka kasācijas sūdzības (protesta) autors lūdz pārvērtēt pierādījumus, kas nav kasācijas kompetencē.

Tas nekas, ka arī pirmās un otrās instances tiesa bieži vien stīdīgas tiesu normas neinterpretē, bet gan vienīgi kaut ko pavērtē no pierādījumiem. Beigās sanāk, ka visas tiesu instances ir kaut ko vērtējušas, bet pašu galveno - piemērojamās KL vai KPL normas robežas nav definējusi. Bet tieši ar pēdējo jautājumu būtu jāsāk gadījumos, kad pastāv strīds par tiesību normas interpretāciju.

Viesturs
3. Oktobris 2009 / 15:06
0
ATBILDĒT
Liholajas kundzei, kā parasti ļoti pārdomāts un pamatots viedoklis, visu cieņu.

Vienīgi no personīgās pieredzes varētu piebilst, ka strādājot ikdienā diemžēl nav iespējams katru likuma teikumu izlasīt ar tādu pieredzes, zināšanu redzējumu :( turklāt bieži pārdomātu uztveri nokauj pati lietu iztiesāšana - kur valda visdažādākās emocijas, viedokļi utt., bet cilvēks nav robots. Laikā kad ir iespēja pētīt, salīdzināt ,,viss kaut ko" - jutos zinošs, tagad - nē, jo tam vnk nav laika.

Bet nu daudz kas nāk jau ar pieredzi un laiku. Un tikai. Līdz visam ir jāizaug.
anonīms
2. Oktobris 2009 / 16:58
0
ATBILDĒT
Raksts ļoti labs un analīze tiešām kvalitatīva. Dažreiz, lasot tiesas spriedumus, rodas doma, ka tiesas nemaz neatsķir, ar ko tiesības atsķiras no gramtiska likuma burta. Raksta autore labi ievērojusi, ka protesta iesniedzēja norādījusi konkrētus vērtējamus motīvus, kāpēc spriedums pēc viņas ieskata būtu atceļams, bet augstā tiesa par viņu faktiski paņirgājies. Un tā diemēžēl ir prakse. Tas, ka tiesas pieņem izlīgumus par kaitējumu, kurš konkrētajam cietušajam nemaz nav nodarīts un kuru ir pavisam cits apdraudējuma priekšmets, sen ir zināms, bet diemžēl nekas nemainās. Senatā vispār ir palikušas tikai dažas tiešām "gaišas galvas"- Briede, Neimanis, Torgāns, Jonikāns... bet daži tur ir prātu izdzīvojuši vēl padomju domāšanas paliekas.
Aigars
1. Oktobris 2009 / 11:31
0
ATBILDĒT
Piekrītu Liholajai. "Tolerancei" ir nelāga īpašība stihiski izplesties. Tā jau mēs drīz sāksim slēgt izlīgumus ne tikai ar nonāvētājiem aiz neuzmanības, bet arī ar slepkavām
visi numura raksti
Ginta Sniedzīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II)
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilnvarojums lietās par laulības šķiršanu vai laulības neesamību
Šā raksta pamatā ir tiesību zinātņu praktiķu vidū pastāvošais strīds par to, vai lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir pieļaujams tiesā mutvārdu pieteikumā izteiktais pilnvarojums un vai šādos gadījumos ir ...
Kristīne Drēviņa
Nedēļas jurists
Kristīne Drēviņa
5 komentāri
Svetlana Kovaļčuka, Ksenija Eļtazarova
Domu mantojums
Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves  
Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un ...
Aleksejs Dimitrovs, Gaidis Bērziņš, Gatis Litvins, Mīkols Romeris
Diskusija
Vai Latvija ir nacionāla valsts  
Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS