ŽURNĀLS Eiropas telpā

6. Oktobris 2009 /Nr.40 (583)

Krievija turpina kavēt ECT reformu
2 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Krievija ir vienīgā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2004. gada 13. maija 14. protokolu, kas nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. 2006. gada 20. decembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – pieņēma lēmumu atlikt protokola ratifikāciju. Visu šo laiku Krievija tika kritizēta par protokola ratifikācijas novilcināšanu. Atbildot uz šo kritiku, šā gada 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta pieņēma paziņojumu, kurā uzskaitīja iemeslus, kāpēc tā neratificē Konvencijas 14. protokolu. Tādējādi ECT reforma tika atlikta uz nezināmu laiku, jo bez Krievijas ratifikācijas 14. protokols nevar stāties spēkā.

Pašreizējā statistika nepārprotami norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) pārslodzi.1 Tiesa tiek pārpludināta ar pieteikumiem, neizskatīto lietu skaits konstanti pieaug, un tā nespēj nepieciešamajā ātrumā izskatīt lietas. Situācija pieprasa reformēt ECT, lai uzlabotu cilvēktiesību ievērošanas kontroli un aizsardzību.

ECT priekšsēdētājs Žans Pols Kosta (Jean-Paul Costa) ir aicinājis Eiropas Padomes dalībvalstis atbalstīt ECT darbu – ņemot vērā ECT pārslodzi, kopā ar ECT radīt 21. gadsimtam atbilstošu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu.2 ECT priekšsēdētājs ir uzsvēris, ka nevar bezgalīgi palielināt tiesas sastāvu un resursus. Šis jautājums ir jārisina ar metodēm, kas ilgtermiņā nodrošinās tiesas sistēmas efektivitāti.3

ECT reformas strupceļa galvenais iemesls nepārprotami ir Krievijas nevēlēšanās ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 14. protokolu.4 Tas tiek saistīts ar to, ka gandrīz katrs trešais pieteikums tiek iesniegts pret Krieviju5 un tai regulāri nākas zaudēt. Kopš šī gada jūlija ECT atzinusi Krieviju par vainīgu 80 lietās, kurās izskatīti iesniegumi no Čečenijas. 2007. gadā ECT apmierināja 175 no 192 prasībām pret Krieviju, liekot valstij cietušajiem izmaksāt ievērojamas kompensācijas.

Protokola mērķis ir grozīt Konvencijas kontroles sistēmu, lai ilgtermiņā saglabātu un uzlabotu kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošināt Konvencijas cilvēktiesību standartus nacionālo valstu līmenī, efektivizēt ECT spriedumu izpildi, lai nodrošinātu, ka tiesa netiktu pārslogota ar vienādām lietām un uzmanību varētu pievērst svarīgām lietām. Ar Konvencijas 14. protokolu plānots mainīt noteikumus par tiesnešu ievēlēšanu, tiesnešu pilnvaru termiņu un atlaišanas kārtību. Paredzēts, ka tiesnešu pilnvaru termiņu palielinās no sešiem līdz deviņiem gadiem. Iesniegto pieteikumu izskatīšana varētu notikt ne tikai komitejās, kurās ir trīs tiesneši, palātās, kurās ir septiņi tiesneši, un Lielajā palātā, kurā ir septiņpadsmit tiesnešu, bet arī viena tiesneša sastāvā. Tiek arī paredzēts grozīt Konvencijas 35. panta 3. punktu, nosakot, ka tiesa atzīst par nepieņemamu izskatīšanai jebkuru individuālu iesniegumu: ne tikai, ja tā uzskata, ka (a) iesniegums neatbilst Konvencijas vai tās protokolu pantiem, ir acīmredzami nepamatots vai tajā ļaunprātīgi izmantotas individuālā iesnieguma tiesības, bet arī, ja (b) iesniedzējs nav ticis nostādīts būtiski neizdevīgā stāvoklī, ja vien cilvēktiesību ievērošana saskaņā ar Konvenciju un tās protokoliem nerada nepieciešamību izskatīt iesniegumu pēc būtības un ja lieta nevar tikt noraidīta uz šī pamata, kuru nav pietiekami ņēmusi vērā nacionālā tiesa. Tiek plānots papildināt regulējumu attiecībā uz mierizlīgumu, tajā skaitā nosakot, ka jebkurā tiesas procesa stadijā tiesa var piedāvāt savu palīdzību iesaistītajām pusēm, lai panāktu mierizlīgumu lietā, ievērojot Konvencijā un tās protokolos noteiktās cilvēktiesības. Plānots pastiprināt ECT spriedumu izpildi un noteikt, ka Eiropas Savienība var pievienoties Konvencijai, kā arī ir paredzētas citas izmaiņas.

Neraugoties uz citu valstu vadītāju aicinājumiem,6 Krievija atsakās ratificēt konvencijas 14. protokolu. Šā gada 28. septembrī sākās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesija. Pirms sesijas sākšanās 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta izplatīja paziņojumu, kurā argumentēja savu nostāju attiecībā uz 14. protokolu un norādīja uz nepieciešamību to pilnveidot.7 Paziņojuma izdošana pirms Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesijas tiek saistīta arī ar tajā izskatāmajiem jautājumiem. Prognozēts, ka sesijā tiks izskatīts jautājums par Krievijas Federācijas delegācijas pilnvaru atņemšanu. Šo jautājumu ir ierosinājuši 72 Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas locekļi, jo Krievijas Federācija nav pildījusi asamblejas rezolūciju par 2008. gada augusta notikumiem Dienvidosetijā.8 Lai jelkādā veidā stiprinātu savas pozīcijas un parādītu savu labo gribu, Valsts dome pēc savas iniciatīvas izdeva paziņojumu par gatavību ratificēt Konvencijas 14. protokolu, ja tiks ņemts vērā paziņojumā norādītais. Paziņojuma stratēģisko raksturu apliecina kaut vai tas, ka 14. protokola ratifikācijas jautājuma apspriešana Valsts domē jau tiek pasniegts kā solis pretī Eiropas Padomei.9 Arī daži Valsts domes deputāti norādīja uz sasteigtību, pieņemot šo paziņojumu pirms Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijas.10

Krievijas Paziņojumā uzsvērts, ka 14. protokols ļaus tikai daļēji sasniegt nosprausto mērķi un tas būs tikai pussolis tā virzienā. Turklāt tiek uzsvērts, ka ar starptautisku līgumu ratifikāciju nevar tikt ierobežotas nacionālās intereses un tiesības personām, kuras pakļautas Krievijas Federācijas jurisdikcijai, kā arī nevar ļaut iejaukties valsts un pašvaldību iestāžu darbībā.

Krievijas parlamenta apakšpalāta nenoliedz ECT reformas nepieciešamību un ir gatava diskutēt ar citām Eiropas Padomes dalībvalstīm, ņemot vērā Krievijas apsvērumus un saņemot paskaidrojumus, kā paziņojumā apšaubītos protokola noteikumus plānots īstenot dzīvē.11

Paziņojumā norādīts, ka daži 14. protokola noteikumi uz šo brīdi jau ir zaudējuši aktualitāti. Valsts dome akcentē arī protokola 8. punkta problemātiku. Tā neatbalsta noteikumus, saskaņā ar kuriem ECT trīs tiesnešu komitejai tiek piešķirtas tiesības lietu izskatīt, neiekļaujot sastāvā tiesnesi no atbildētāja valsts. Šajā gadījumā netiktu ņemtas vērā attiecīgās valsts juridiskās īpatnības un tiktu apdraudēta sprieduma objektivitāte un taisnīgums.

Valsts domei šķiet nepieņems arī 14. punkts, kas ECT piešķir tiesības veikt izmeklēšanu, pirms izlemts jautājums par lietas pieļaujamību. Tajā skaitā tādu tiesību izmantošana, pirms persona izmantojusi visas tiesību aizsardzības iespējas dalībvalstī, nepamatoti ECT ļauj iejaukties dalībvalsts veiktajā izmeklēšanā un pat aizstāt to. Tas ir pretrunā ar ECT lomu un to, kādas ir attiecības starp dalībvalsts nacionālo tiesu un ECT.

Pretrunā ar ECT lomu esot arī 10. un 16. punkts, kas raisa daudz jautājumu. Tie pieļauj, ka ECT noteiktos gadījumos būs iespējams lemt, kā uzlikt dalībvalstij izpildīt ECT nolēmumu.

Lai arī Krievijas Valsts domes paziņojums tika pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu (353 deputātu balsis par, tikai 17 pret), tomēr atšķīrās šāda soļa argumentācija. Izskanēja viedokļi, ka paziņojums ir jāatbalsta, tomēr arī ar cilvēktiesību ievērošanu valstī ir jātiek galā, ņemot vērā daudzos pieteikumus pret Krievijas Federāciju ECT. Tika teikts arī, ka ne Konvencijas 14. protokols, ne arī paziņojums nav jāpieņem, jo visa Rietumeiropas tiesu sistēma ir "pretkrieviska". Daži deputāti pat aicināja Krievijas Federācijai izstāties no Eiropas Padomes un 25 miljonu ASV dolāru lielo dalības maksu novirzīt sociālajai jomai.12

Jau vairākus gadus ECT reforma ir apstājusies, un pašlaik nekas neliecina, ka Krievija bez izmaiņām ratificēs Konvencijas 14. protokolu. Ja arī notiks brīnums un pēc vairākiem gadiem Krievija to izdarīs, tad jājautā, vai Konvencijas 14. protokolā ietvertās idejas nebūs morāli novecojušas vai zaudējušas savu efektivitāti. Iespējams, risinājums ir jauna ECT reformas projekta izstrāde. Visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir jāatrod kompromiss, kas pienācīgā kārtā nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību, jo nesastiprināts vilciena sastāvs nav spējīgs kursēt uz priekšu.

Gatis Litvins

 


1 Sk.: European Court of Human Rights Annual Report 2008. Pieejams: http://www.echr.coe.int/NR/rdonlyres/D5B2847D-640D-4A09-A70A-7A1BE66563BB/0/ANNUAL_REPORT_2008.pdf; Analysis of statistics 2008. Pieejams: http://www.echr.coe.int/NR/rdonlyres/55E4E440-6ADB-4121-9CEB-355E527600BD/0/Analysisofstatistics2008.pdf [29.09.2009.].

2 Press conference with the President of the European Court of Human Rights. Press release issued by the Registrar. 29.01.2009. Pieejams: http://www.echr.coe.int [skatīts: 29.09.2009.].

3 Ibid.

4 Protocol No. 14 to the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, amending the control system of the Convention. Pieejams: http://conventions.coe.int/Treaty/EN/Treaties/Html/194.htm [skatīts 29.09.2009.].

5 Sk. Pending applications allocated to ajudicial formation. Pieejams: http://www.echr.coe.int/NR/rdonlyres/BBFE7733-3122-40F5-AACA-9B16827B74C2/0/Pending_applications_chart.pdf [skatīts 29.09.2009.].

6 Piem., Visit to the Court of the German Chancellor. Pieejams: http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=834022&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 [skatīts 29.09.2009.].

7 Постановление «О заявлении Государственной Думы Федерального Собрания Российской Федерации «По поводу ратификации Протокола № 14 к Конвенции о защите прав человека и основных свобод, вносящего изменения в контрольный механизм Конвенции о защите прав человека и основных свобод",23 сентября 2009 года. Pieejams: http://www.duma.gov.ru/ [skatīts 29.09.2009.].

8 Госдума может пойти навстречу Совету Европы, вернувшись к вопросу о ратификации 14-го Протокола о реформе ЕСПЧ – Грызлов. Pieejams: http://www.gryzlov.ru/index.php?page=events&id=455 [skatīts 29.09.2009.].

9 Государственная дума РФ обсудит по поводу ратификации Протокола N14 к Конвенции о защите прав человека и основных свобод. Pieejams: http://zakon.rin.ru/cgi-bin/news.pl?idr=787&id=10225&act=moreGD [skatīts 29.09.2009.].

10 Европейский суд нам нужен, но без 14-го протокола. Pieejams: http://leo-mosk.livejournal.com/130540.html [skatīts 29.09.2009.].

11 Госдума может пойти навстречу Совету Европы, вернувшись к вопросу о ратификации 14-го Протокола о реформе ЕСПЧ – Грызлов. Pieejams: http://www.gryzlov.ru/index.php?page=events&id=4555 [skatīts 29.09.2009.].

12 Европейский суд нам нужен, но без 14-го протокола. Pieejams: http://leo-mosk.livejournal.com/130540.html [skatīts 29.09.2009.].

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
olegs
12. Oktobris 2009 / 11:29
0
ATBILDĒT
ka krivi var reformet vai latvija var ievietot ko godigu..kapec krieviem jaskatas skibi
Francis Ksavers
6. Oktobris 2009 / 00:33
0
ATBILDĒT
Autors nez kāpēc ir aizmirsis pateikt pašu galveno par šo tēmu, un proti, to, ka pirms četrām dienām, 1. oktobrī, ir stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14.-bis protokols, kuŗa mērķis ir vismaz pagaidām un vismaz daļēji pārvarēt Krievijas parlamenta obstrukciju.

Citāts: "Jau vairākus gadus ECT reforma ir apstājusies... Visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir jāatrod kompromiss..." Taču reforma NAV apstājusies. Jā, Krievija atsakās ratificēt 14. protokolu, taču tam ir atrasts pagaidu risinājums – 14.-bis protokols, kas lielāko daļu 14. protokola procesuālo normu ļauj piemērot jau tagad – lai gan tikai attiecībā uz tām valstīm, kas šo "bis"-protokolu ir ratificējušas. Latvija diemžēl nav to starpā, un Latvijai nekas no tā nemainās.

Pašlaik 14.-bis protokols ir spēkā attiecībā uz Dāniju, Norvēģiju un Īriju. Gruzija, Īslande, Monako un Slovēnija to ir ratificējušas, un tas stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā. Savukārt Austrija, Francija, Luksemburga, Polija, Rumānija, Sanmarīno, Spānija un Maķedonija to jau ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas.

Tāted nevar teikt, ka ECT reforma pašlaik ir apstājusies – lai gan tā patiesi tika pamatīgi piebremzēta, un tagad ECT vismaz kādu laiciņu darbosies divos paralēlos ātrumos.
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Vidējās izpeļņas aprēķināšana un vienlīdzīga darba samaksa
Raksta mērķis ir norādīt uz Darba likuma tiesiskā regulējuma nepilnībām vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā, kas pārkāpj vienlīdzīgas darba samaksas principu starp sievietēm un vīriešiem tiesiskā regulējuma līmenī un ...
3 komentāri
Viola Supe
Domu mantojums
Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā
Sanita Osipova
Nedēļas jurists
Sanita Osipova
13 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Juristu sasniegumu izstāde
AUTORU KATALOGS