ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2009 /Nr.41 (584)

Pārdomas par dažām ievirzēm tiesu praksē
2 komentāri
Dr.habil.iur
Uldis Krastiņš
LU Juridiskas fakultātes
Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Šī publikācija tapusi sakarā ar žurnālā "Jurista Vārds" 2009. gada 2. jūnijā publicēto Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2009. gada 22. maija lēmumu "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu".1

Mantas nolaupīšana atkārtoti un lielā apmērā

Katrs Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses vispārinājums un uz tā rezultātu pamata izdarītā Krimināllikuma normu interpretācija konkrētā krimināllietu kategorijā ir apsveicams notikums, kas sekmē vienveidīgu krimināltiesību normu piemērošanu.

Ja nu Augstākā tiesa ir ķērusies pie tiesu prakses vispārinājuma krimināllietās par krāpšanu, tad acīmredzot tiesu praksē ir sakrājušās problēmas Krimināllikuma 177. un 180. panta, kur noteikta kriminālatbildība par mantas nolaupīšanu krāpšanas ceļā, piemērošanā. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu palātas tiesnešu kopsapulces 2009. gada 22. maija lēmumā "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu" (turpmāk arī – AT 2009. gada 22. maija tiesnešu kopsapulces lēmums) anotācijā, kā viena no problēmām minēta nekustamā īpašuma nolaupīšanas kvalifikācija un jautājums par turpinātu un atkārtotu krāpšanu saistībā ar KL 177. panta trešajā daļā paredzēto krāpšanas kvalificējošo pazīmi – ja krāpšana izdarīta lielā apmērā.

Vispirms tiks analizēts otrais jautājums, jo Augstākā tiesa savā lēmumā ir norādījusi uz atšķirīgu no iepriekšējās tiesu prakses ievirzi nodarījuma kvalifikācijas risinājumā, ja krāpšanā nolaupītais sasniedz lielu apmēru.

Kopumā teorētiskās nostādnes par mantas nolaupīšanu krāpšanas ceļā, par krāpšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, par turpinātu un atkārtotu mantas izkrāpšanu un citiem ar krāpšanu saistītiem jautājumiem ne teorētiskā, ne praktiskā ziņā iebildumus neizsauc, jo attiecīgie risinājumi jau uz jaunā Krimināllikuma bāzes bija iestrādāti Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001. gada 14. decembra lēmumā "Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu"2 un vēlākajos gados aprobēti Latvijas tiesu praksē.

Ja runājam par turpinātu krāpšanu, tad tās jēdziena saturs AT 2009. gada 22. maija tiesnešu kopsapulces lēmumā "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu" pēc būtības nav dots. Turpinātas krāpšanas saturu kaut kādā mērā varam izsecināt no šā lēmuma 19. punkta. Tajā teikts – ja vainīgā persona, rīkojoties ar konkretizētu nodomu, ir izdarījusi vairākas krāpnieciskas darbības nolūkā sasniegt konkrētu mērķi, izdarītais atzīstams par atsevišķu turpinātu krāpšanu.

Varēja gan turpat norādīt, kas var liecināt par konkrēto mērķi. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001. gada 14. decembra lēmuma "Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu" 7.5. punktā teikts – par turpinātu nolaupīšanu uzskatāma tāda svešas mantas vairākkārtēja nelikumīga paņemšana no viena un tā paša īpašnieka vai valdītāja valdījuma, kas sastāv no vairākām vienveidīgām noziedzīgām darbībām, kurām ir vienots nodoms un kopējs galamērķis – nolaupīt mantu noteiktā daudzumā vai apmērā un kas savā kopībā izveido vienotu noziedzīgu nodarījumu (piemēram, persona no viena un tā paša avota – mantas atrašanās vietas, dzīvokļa, noliktavas vai citas glabātavas – paņem mantu vairākos paņēmienos ar nelielu starplaiku). Nākamajā punktā skaidrots, ko nevar uzskatīt par mantas turpinātu nolaupīšanu.3

Tā nu arī paliek neskaidrs jautājums – vai nupat minēto Augstākās tiesas skaidrojumu par turpinātu mantas nolaupīšanu var pilnībā attiecināt arī uz krāpšanu vai tas būtu traktējams citādi. Manuprāt, minētās mantas turpinātas nolaupīšanas pazīmes lielā mērā var tikt attiecinātas arī uz turpinātas krāpšanas gadījumiem.

Tādā redakcijā, kā izteikts AT 2009. gada 22. maija tiesnešu kopsapulces lēmuma 19. punkts, turpinātas krāpšanas jēdziens var tikt izprasts ļoti sašaurināti un galīgais krāpšanas mērķis var kļūt par grūti pierādāmu apstākli, ja risināmi jautājumi par kvalifikācijas robežjautājumiem pēc nolaupītā apmēra, tas ir, kad, piemēram, vairākkārtēja neliela apmēra krāpšana vairs nav nelielā apmērā vai kad krāpšana sasniegusi lielu apmēru.

Vienotais nodoms turpinātā nodarījumā sākotnēji var būt arī nekonkretizēts, un reālais krāpšanas mērķis parādās krāpšanas realizācijas procesā.

Kā tad ir ar tiem gadījumiem, kad persona līdzīgos apstākļos vairākkārt izdara krāpšanu un viņas nodoms ir bijis iegūt mantu, kamēr vien tāda iegūšanas iespēja pastāv, īpaši nedomājot par nolaupāmā kopējo daudzumu vai apmēru. Rezultātā izkrāptā vērtība vai nu pārsniedz neliela apmēra robežu, vai sasniedz liela apmēra robežu.

KL 23. panta trešajā daļā dots turpināta noziedzīga nodarījuma vispārējs jēdziens – atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris Leja
13. Oktobris 2009 / 12:00
0
ATBILDĒT
Paldies cienījamajam profesoram par mana viedokļa atbalstīšanu, lai arī ar dažiem iebildumiem, jautājumā par nekustamā īpašuma otrreizēju atsavināšanu.

Attiecībā uz šai rakstā pausto viedokli par to, ka nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana nevar saturēt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības pazīmes – piesavināšanos pret pirmo, bet krāpšanu/krāpšanas mēģinājumu pret otro pircēju – labprāt uzzinātu arī papildus autora argumentus.

Manā skatījumā šo gadījumu īpatnība ir tā, ka atsavinātāja darbības, kas liecina par nodomu piesavināties un darbības, kas liecina par nodomu otro pircēju apkrāpt pilnībā sakrīt - otrā pircēja meklēšanas uzsākšana, pārrunas ar otro pircēju par līguma slēgšanu un pati līguma slēgšana vienlīdz lielā mērā atklāj nodomu gan piesavināties pirmā pircēja mantu, gan apkrāpt otro pircēju, resp., nodalīt darbības, kuras liecina par nodomu piesavināties, no darbībām, kuras liecina par nodomu apkrāpt, nav iespējams.

Otrā pircēja meklēšanas uzsākšana ir kvalificējama kā sagatavošanās izdarīt piesavināšanos attiecībā pret pirmo pircēju, tomēr vienlaicīgi tā ir arī sagatavošanās izdarīt krāpšanu attiecībā pret potenciālo otro pircēju.

Uzsākot sarunas ar otro pircēju par līguma slēgšanu, noziedzīgais nodarījums sasniedz mēģinājuma stadiju – potenciālais otrais pircējs tiek maldināts par atsavinātāja tiesībām rīkoties ar iepriekš jau atsavinātu mantu. Vienlaicīgi sarunas vešana par līguma slēgšanu ar potenciālo otro pircēju atklāj arī nodomu izdarīt piesavināšanos attiecībā pret pirmo pircēju.

Arī līguma noslēgšana vienlaicīgi atklāj gan nodomu piesavināties pirmā pircēja mantu, gan nodomu apkrāpt otro pircēju.

Līdz ar to šo darbību nodalīšana apsūdzībā par piesavināšanos un krāpšanu nemaz nebūtu iespējama.

Tādējādi, manā skatījumā, atsavināšanas process kopumā ir vērtējams kā viens noziedzīgs nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (ideālā kopība, KL 26.panta otrā daļa).

Ar cieņu,

Māris Leja

māris
13. Oktobris 2009 / 11:07
0
ATBILDĒT
Te nu cienījamajam U.Krastiņa kgam ir pilnīga taisnība par izkrāpto mantu vērtību saskaitīšanu vairāku krāpšanu gadījumos, lai nodarījumu varētu kvalificētu pēc KL 177.p.3.d..Manuprāt, absurda ir AT senatoru izteiktā tēze U.Skrastiņa minētajā 17.04.2009.g. spriedumā lietā SKK-155/2009:"Kasācijas instances tiesa konstatē, ka G.S. apsūdzībā mehāniski saskaitīta nozagto mantu vērtība, bet nav norādes uz subjektīvās puses esamību-nodomu izdarīt zādzību lielā apmērā". Vai tiešām senatori ir tik naivi, ka domā, ka apsūdzētais pateiks; Jā kungi, man tiešām bija nodoms nolaupīt/izkrāpt mantu lielā apmērā"? Pareizi U.Krastiņš norāda, ka šādā gadījumā apsūdzētā nodoms attiecībā pret nozieguma priekšmeta vērtību nav bijis konkretizēts, jo mantas nolaupīšanas brīdī zādzību izdarījušajai personai bija dziļi vienalga vai mantu vērtība būs līdz vienai minimālajai algai, vai pārsniegs 50 minimālās algas. Tā jau var nonākt līdz tādam absurdam, ka būs jāpierāda, ka vainīgā persona pirms izdarīt noziegumu, zināja ko nozīmē jēdziens "neliels apmērs un liels apmērs" un zādzības izdarīšanas brīdī zināja kāda vērtība ir nolaupītajam priekšmetam. Ļoti izskatās, ka cienījamie senatori ir pārteoritizējušies un iebraukuši nu ļoti dziļās auzās.
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis, Edvīns Danovskis, Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Aivars Graudiņš, Ainārs Gorenko
Diskusija
Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants  
Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā ...
35 komentāri
Andris Rimša
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II)
1 komentāri
Larisa Medvedeva
Nedēļas jurists
Larisa Medvedeva
Sannija Matule
Notikums
Tiesneši aktualitātes vērtē ārkārtas plēnumā
9 komentāri
Tiesību prakse
Par iestādes rīcību, sagatavojot uzziņu
Faktiskā rīcība un iestādes uzziņa ir patstāvīgi tiesību institūti. Iestādes darbības, kas veiktas uzziņas sagatavošanas procesā, vērstas uz konkrēta rezultāta sasniegšanu – uzziņas sagatavošanu un izsniegšanu. Tā kā šīm ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS