ŽURNĀLS Domu mantojums

3. Novembris 2009 /Nr.44 (587)

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge
1 komentāri
Frīdriha Georga fon Bunges portrets, kas sakarā ar tiesību zinātnieka nāves 40. gadadienu 1937. gadā tika publicēts “Tieslietu Ministrijas Vēstnesī”

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu.

Tiesību vēsturnieks un Baltijas guberņu privāttiesību kodificētājs Frīdrihs Georgs fon Bunge piedzima 1802. gada 13. martā Kijevā un bija trešais dēls aptiekāra Andreasa Teodora fon Bunges ģimenē. Viņa dzīvi jau kopš mazotnes aptumšoja radinieku zaudējumi: abi viņa vecākie brāļi nomira agrā bērnībā, bet 1814. gadā nomira arī tēvs.

F.G. Bunge sākotnēji mācījās mājās, bet pēc tam – F. Grafa pansijā Hallē. 1815. gada jūnijā F.G. Bunges ģimene pārcēlās uz Tērbatu. Ar šo pilsētu F.G. Bunge bija saistīts divdesmit septiņus gadus. Viņš mācījās M. Hausena privātskolā, tad – Tērbatas ģimnāzijā. 1818. gada decembrī Tērbatas universitātes rektors Gustavs Everss ierakstīja F.G. Bungi universitātes imatrikulācijas grāmatā kā Juridiskās fakultātes studentu.

F.G. Bunges mācību sākums Tērbatas universitātē sakrita ar būtisku juridiskās izglītības reformu šajā augstskolā. Fakultāte tikko bija mainījusi orientāciju un mēģināja atrast jaunu veidolu. Kā parādīja Tērbatas universitātes vēsture, šī izvēle bija pareiza un ļāva augstskolai sasniegt jaunas atpazīstamības virsotnes. Pagrieziena punkts F.G.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Helmuth
3. Novembris 2009 / 11:56
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Tautai jāzina savi varoņi.

Bunge nepelnīti tika "aizmirsts" jau pēdējos pirmskara gados, jo Civillikumu sauca par Dr.Kārļa Ulmaņa Civillikumu (un pateicīgā tauta dāvināja to vadonim sudraba vākos). Bet patiesībā to daudz vairāk var saukt par Dr. Bunges Civillikumu.

Jāskatās taisnībai acīs: pirmskara latviešu inteliģence, tai skaitā juristi, bija skoloti krievu vai vācu tradīcijās un paši no sevis vēl neko daudz izspiest nevarēja. Turklāt CL izstrādē piedalījās daudzi Rīgas vācu un krievu juristi.

Tādēļ nevajag kompleksot arī mūsdienās un izgudrot pašiem savu velosipēdu. Jāņem no citiem labākais un jāievieš bez kautrēšanās.
visi numura raksti
Diskusija
Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli  
"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās ...
9 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos
2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. ...
Ilze Kramiņa
Nedēļas jurists
Ilze Kramiņa
6 komentāri
Ernests Saulītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti
1 komentāri
Valentija Liholaja
Notikums
Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā
Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. ...
AUTORU KATALOGS