Iepriekšējā gada nogalē – 2008. gada 18. decembrī – Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā (KCL), kuri stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Grozījumi galvenokārt saistīti ar jaunās D daļas ieviešanu KCL, kura būs piemērojama komersantu ikdienā slēdzamajiem darījumiem – komercdarījumiem.
Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šogad jau ir organizējusi tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par jauno komercdarījumu tiesisko regulējumu. Autore šajā konferencē referēja par komersanta aizturējuma tiesībām, un šajā rakstā ievietotas referātā izteiktās tēzes. Rakstā nav sniegts izsmeļošs komersanta aizturējuma tiesību satura izklāsts, bet apskatīti galvenie komersanta aizturējuma tiesību elementi.
Savukārt Līga Fjodorova un Sergejs Rudāns šajā "Jurista Vārda" numurā plašāk analizē KCL jaunās daļas regulējumu attiecībā uz ekspedīcijas līgumu un komerciālo pirkumu.
Kā jau minēts, KCL D daļa likumā ir ieviesta pilnībā no jauna, turklāt tā vēl nav stājusies spēkā. Šo iemeslu dēļ Latvijā vēl nav izveidojusies prakse attiecīgo normu piemērošanā, kā arī nav pieejami jauno normu komentāri, tāpēc dažu tiesību institūtu izpratnē (piemēram, komercdarījuma jēdziens, komerciālā pirkuma līgums, komersantu aizturējuma tiesības u. tml.) ir būtiski ņemt vērā citu valstu pieredzi līdzīgu normu piemērošanā. Tā kā Latvijas likumdevējs, izstrādājot jaunos KCL grozījumus, komercdarījumu sadaļas regulējuma ieviešanā lielākoties par paraugu ņēmis Vācijas un Austrijas tiesību normas, bez ievērības nedrīkst atstāt šo valstu komentāros iekļautās tiesību zinātnieku atziņas.
Rakstā tiks izmantots formulējums "komersanta aizturējuma tiesības", kaut arī jēdziens "komerciālās aizturējuma tiesības" nav nepareizs. Jaunajā KCL grozījumu tekstā1 tiek lietots termins "aizturējuma tiesības", bet, tā kā arī Civillikumā (CL) tiek regulēts aizturējuma tiesību institūts, korekti būtu precizēt, par kurām aizturējuma tiesībām katrā konkrētajā gadījumā tiek runāts.
I. Pašreizējais regulējums kreditora aizsardzībā
Komersantu ikdienas darbībā strīdi un saistību neizpilde ir bieži sastopama komercdarbības sastāvdaļa. Tādēļ komersanti, lai nodrošinātos pret otras puses saistību labprātīgu neizpildi, visbiežāk kā līgumiskos nodrošinājuma līdzekļus izvēlas komercķīlu, bankas garantiju, galvojumu, rokasnaudu, līgumsodu u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes