Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

24. Novembris 2009 /Nr.47 (590)

Satversmes māksla
7 komentāri

Solītais izpildīts. Partija “Visu Latvijai” īsu brīdi pēc valsts svētkiem sākusi parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu projektu, kurā paredzēts visas tautas tieši vēlēts Valsts prezidents. Šā projekta krusttēvos stāvējuši atzīti konstitucionālo tiesību eksperti, un, domājams, tuvākās nedēļas paies Satversmes grozījumu zīmē.

Jāteic, ka konstitucionālo tekstu rakstīšana Latvijas sabiedrībai ir gēnos. Dažādos laikos un apstākļos tapušas gan dažādas satversmes un konstitūcijas, gan vairāk vai mazāk apjomīgi grozījumu projekti. Konstitūcijas projekta sagatavošana jau kopš aizsākumiem Latvijā tiek ieskatīta par gana vieglu lietu. Kā rakstījis jurists Jānis Pliekšāns, “sastādīt rakstītu satversmi – tā ir nieka lieta, vajadzības gadījumā to var izdarīt trijās dienās”.

Ar J. Pliekšāna pamācībām konstitūciju sastādīšanā lielā mērā ir aizsākušās pašas Latvijas konstitucionālās tiesības. Kronvaldu Atis jau bija darinājis jaunvārdu “satversme”, taču tieši Rainis tajā asiņainajā 1905. gadā sniedza praktiskas rekomendācijas konstitūcijas tapināšanā. Kādā kalendārā publicētais raksts “Kas ir satversme” ir pirmais teorētiskais apskats latviešu valodā par konstitūcijas jēdzienu un konstitūcijas rakstīšanu. Mūsdienu bargajos kritiķu standartos tas droši vien tiktu atzīts tikai par īsinātu Ferdinanda Lasāla lekcijas pārstāstu, taču tam laikam tas bija notikums. Konstitucionālo tiesību sākums latviešu valodā.

Ko tad mums mācījis Rainis?

Pirmkārt, nekad nerakstīt lietas skaidrā valodā – konstitūcijas tekstam nav jāatklāj to autoru patiesie mērķi. Satversmē ir jāizsakās “daudz smalkākā kārtā”, jo savus centienus labi autori “nemūžam neizteiks tik nepieklājīgos izteicienos – jo tas vien par visām reizēm jāpatura omā, ka viss atklātais ir nepieklājīgs”.

Otrkārt, nav jābaidās no novitātēm. Gadījumos, kad jāievieš kāds maskēts pārsteigums tekstā, tā formulējums var būt “kaut kas gluži sevišķs un noslēpumains, priekš kā jāizdomā īpašs vārds”.

Treškārt, nepietiek tikai ar prasmi konspektēt dažādu valstu konstitūciju tekstus. Ir nepieciešama sevišķa satversmes māksla un gudrība. Satversmes māksla ietver zināšanas par to, “kā jāsastāda satversmes un kā jāvērtē jau izcēlušās”. Savukārt šīs zināšanas var gūt, pārzinot konstitucionālo tiesību attīstību un cēloņus dažādās Eiropas valstīs kopš konstitucionālisma aizsākumiem.

Tieši šajā satversmes mākslā Rainis ir saskatījis konstitūciju rakstītāju panākumu ķīlu – spēju ne vien aprakstīt papīra loksnes ar likumu paragrāfiem, bet arī reāli grozīt un pārveidot pastāvošo iekārtu.

Vērtēsim konstitūcijas autorus pēc Raiņa standartiem – tas ļaus gūt priekšstatu arī par pašu konstitucionālo tekstu.

0
0
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
duarte
26. Novembris 2009 / 16:45
0
ATBILDĒT
Urā partijai, kas 'afigenna' daudz saprot no apkārt notiekošā!!! :D



Piemēram, sēžot ‘burziņā’ kopā ar jaunekli (otrajā rindā pirmais no kreisās), kam uz rokas apsēja ir savdabīgs ornaments…

http://tinyurl.com/yk2lke6



… kura nozīme ir izteiksmīgi attēlota šajā lapā…

http://tinyurl.com/2jnm8v
Valdis R.
26. Novembris 2009 / 12:08
0
ATBILDĒT
Ja to sasaistām ar Zatlera ierosinājumu pārdēvēt 4.maiju pat Latvijas neatkarības dienu, tad redzam, ka tiek veikta 4.maija režima - kā jaunas valsts konsticionālā nostiprināšana. 4. maija republikai virs nevajadzēs lietot 18. Novembra Latvijas Satversmi.
Čaiņiks
25. Novembris 2009 / 00:16
0
ATBILDĒT
Ir dzirdēts, ka pie minētajiem Satversmes grozījumiem esot piestrādājis UR galvenais valsts notārs, LU Jurfaka Valststiesību katedrsa vadītājs un TP biedrs Ringolds Balodis. Ja tas tiesa, tad manuprāt bilde skaidra.
Cīruļvējs
24. Novembris 2009 / 21:43
0
ATBILDĒT
Skumīgi, ka par jaunāko Satversmes grozījumu "tētiņiem" vēlas būt it kā nacionāla partija, kurai vajadzētu iestāties gan par 18.Novembra Latviju, gan par tās Satversmes un Civillikuma neaizskaramību. Ja grozīs Satversmi būs mums aiz 18. Novembra un 4.Maija Latvijas jau trešā republika.

Interesanti, kurš oligarhs pasūtījis mūziku šai savai trešajai republikai?
Rainis
24. Novembris 2009 / 13:44
0
ATBILDĒT
Pa starpām arī rakstīts a p c e r ē j u m s «K a s i r s a t v e r s m e?» pēc Ferdinanda Lasaļa.

Jautājums par satversmi bija dienas jautājums tanī brīdī; satversmi jeb konstitūciju pieprasīja tanī pat 1905. gada sākumā latviešu inteliģence savā petīcijā, kuru es tiku izstrādājis un kura ievietota nākošā nodaļā.

Raksts «Kas ir satversme?» tika uzņemts no nelaiķa mūsu senatora Gaigala, kurš toreiz bija advokāts Jelgavā un saucās Konstantīns Hiršs; raksts parādījās viņa rediģētā kalendāri uz 1906. gadu (izdevējs Zīslaks). Tagad tas kalendārs nebija nekur citur vairs dabūjams kā vienīgi pie mūsu lielā «grāmatu rūķa» Misiņa, kurš arī to nedeva no rokām, bet lika pieprasīto apcerējumu norakstīt. «Cik grūti tikt pie veciem materiāliem!» saka Vāgners.

http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Raksti/1.htm
Pleps
24. Novembris 2009 / 13:42
0
ATBILDĒT
Pareizs novērojums. Tāpēc jau pieminēju Lasāla lekciju. Gana precīzs atveidojums latviešu valodā. Bet Pliekšāna valoda pati par sevi jau ir kultūras fenomens. Un tas, ka attiecīgais fragments ticis konspektēts, varētu liecināt, ka tam arī ir piekrists saturiski.
?!
24. Novembris 2009 / 13:12
0
ATBILDĒT
Runā, ka Rainim šad tad paslīdējusi kāja, tulkotu darbu uzdodot par savējo...

Pēc citātos ietvertā teksta man viss ir skaidrs - to nav izdomājis pats Rainis. Skan pēc vienkārša latviskojuma, nevis pēc jaunrades.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule, Ringolds Balodis, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika
Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un ...
3 komentāri
Evita Jurēvica, Kristīne Drēviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments
Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ...
2 komentāri
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri.

Kristīne Krūma
Nedēļas jurists
Kristīne Krūma
3 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadiena
AUTORU KATALOGS