ŽURNĀLS Vēstules

Un vēl! Bibliotēkās ir iespēja grāmatu nokopēt. Jautājums: Kam tiek peļņa no kopēšanas??? Privātfirmai nevis autoram, jo kopēšanas laikā es neredzēju, lai darbinieks kaut kur fiksētu, ka tieši šī autora grāmatu tika nokopēta. Lielbritānijā bibliotēkā tiek fiksēts - cik lapu nokopēts un kura autora grāmatai, un tādējādi tiek aprēķināts, cik lielu atlīdzību no tā jāsamaksā autoram. Un vispār - Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir iespēja atnākt ar savu piezīmju datoru un skeneri un kopēt grāmatas līdz zils paliksi! Nu un tagad ko teiksiet, Bibliotekāre?!?

Pie tam, es ārzemju literatūrā neatradu dziļas un novatoriskas domas, jo grāmatas tur ļoti dārgi maksā, bet domas diezgan paviršas. Toties Krievijas literatūrā, kura ir vairāk pieejama plašākam cilvēku lokam, ir ļoti interesantas un novatoriskās domas. Ir par ko aizdomāties!

Pilnīgi piekrītu Broņislavam! Bibliotekāre ir tuvredzīgs un vecmodīgs cilvēks, kas neredz talāk par savas miesas vajadzībām. Cilvēkiem ir jāattīstās garīgi, bet patreiz tas nav iespējami. Pareizi teica Gustavs Libbe: Tauta,kas nelasa, arī nedomā.

Jūs gribat sēdēt uz šīm autortiesībām, ka suns uz siena. Lai lasa! Es savus studentus nevaru piespiest lasīt grāmatas, kuras nes visu to gaišu un labu. Jūs gribāt, lai cilvēki gūtu informāciju no preses, televīzijas, internēta, kur tiek popularizēts vardarbības, naida un necieņas kults? Rakstītu ar kļūdām un nezinātu savu valodu (lasot grāmatas cilvēkam tas automatiski tiek iestrādāts)? Nu tad pēc tam nebrīnieties, kad valsts būs pilnīgā d...sā un nebūs domājošu cilvēku, kas to glabs.

Jā, es atzīstu, - jāievēro autortiesības, bet tiktāl, ciktāl tas nenes zaudējumus pašam autoram. Nevar visu mērīt ar peļņu! Ir arī tāds jēdziens kā reputācija, kuru nevar arī aizskart. Ja es izlasīju grāmatu un man patīk šī autora domas, es to noskanēju un pa velti izplatīju (pirms tam šo grāmatu nopērkot), lai pārējie attīstītu šo domu un nonāktu pie labākajām idejām (neaizmirstot atsaukties uz pamatidejas autoru), tad, es uzskatu, tas nav autortiesību pārkāpums. Autortiesību pārkāpums ir tad, kad es to grāmatu nokopēju, nodzēsu tur autora vārdu un publicēju to no sava vārda; vai pārdevu kopijas par zemāku cenu. Re! Te ir tā robeža!!!

Pārējiem gribu teikt, - neskatieties TV, kas zombē, LASIET GRĀMATAS!!!

Pirmkārt, tas nav absurds, tas ir ierakstīts Autortiesību likumā un, ja kas nepatīk - pretenzijas ir adresējamas uz Jēkaba ielas namu.

Otrkārt, visā pasaulē jau sen ir atzīts, ka autortiesībās pastāv ierobežojumi, kas ir pamatojami ar sabiedrības interesēm. Interesanti, cik cilvēkiem ir iespējas nopirkt visas tās grāmatas, ko viņi gribētu izlasīt? Ja nevar - tad lai paliek tumsonīgs mežonis? Pēc Jūsu loģikas tad jau vajag likvidēt visas bibliotēkas, jo es stipri šaubos, ka visas tās varēs nomaksāt autoratlīdzības par visām tām grāmatām, kas atrodas fondos, turklāt ņemot vērā autoraģentūru uzstādītos nejēdzīgus tarifus

Absurds - bibliotēku [..] vajadzībām par darbiem nav jāmaksā! Jūs vispār apjēdzat, cik cilvēku spēj izlasīt grāmatu, kas atrodas bibliotēkā, un cik - elektroniski pieejamo!!!

Es nesaku, ka e-bibliotēka nav vajadzīga, bet autoriem un izdevējiem taču arī vajag kādu finansiālu labumu no tā!!!

Un nevajag dzirdes invalīdus piesaukt... Patiesībā tā ir zagšana, manuprāt.

Gribētu nedaudz iebilst vēstules autorei un atgādināt, ka autortiesībām nebdrīkst piedēvēt "svētās un neizskaramās govs" statusu un vienmēr ir jāatcerās arī likumā minētus autortiesību ierobežojumus, kas cita starpā, piemēram, paredz, ka bibliotēku (domājams, arī e-bibliotēku) vajadzībām par darbiem nav jāmaksā, var arī, piemēram, darba pārveidošana digitālā formātā var būt domāta uztveršanai dzirdes invalīdiem (Autortiesību likuma 5.nodaļa)