Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

22. Decembris 2009 /Nr.51/52 (594/595)

Tiesu prakse lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Judikatūras nodaļas tiesu prakses apkopojums
4 komentāri

Apkopojumā analizēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam (ieskaitot). Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments minētā panta kārtībā 2006. gadā izskatījis astoņas lietas (SPC-2, 13, 19, 20, 35, 38, 41, 46), 2007. gadā izskatījis 15 lietas (SPC-1, 7, 12, 13, 18, 21, 25, 28, 30, 31, 34, 35, 39, 43, ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
!
4. Janvāris 2010 / 13:33
0
ATBILDĒT
šis apkopojums taču ir 2 gadus vecs - pieņemts 2008.gadā!!!
Atbilde
22. Decembris 2009 / 11:23
0
ATBILDĒT
PTAL:

4.1 pants. Atsevišķu likuma normu piemērošana



(1) Šā likuma III un IV nodaļas noteikumi piemērojami tādām tiesiskajām attiecībām, kuras tiek nodibinātas starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju, kā arī jebkuru citu tiesību subjektu, kurš izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar šā tiesību subjekta saimniecisko vai profesionālo darbību.



(2) Šā likuma 5. un 6.panta noteikumi piemērojami arī tādām tiesiskajām attiecībām, kuras uz līguma pamata tiek nodibinātas starp fizisko personu un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar patērētāju, tajā skaitā par patērētāja līgumsaistību izpildes nodrošināšanu ar ķīlu vai galvojumu, ja šādu attiecību nodibināšana nav saistīta ar minētās fiziskās personas saimniecisko vai profesionālo darbību.



(27.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
Redz, ko es atradu!
22. Decembris 2009 / 11:21
0
ATBILDĒT
2009.gada jūnijs

Patērētāju finansēšana: Netaisnīgi noteikumi

galvojuma līgumos var tikt atcelti

Debora Pāvila



1. Jaunais regulējums

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā („PTAL”) veikti grozījumi, kuri stāsies spēkā

2009.gada 23.jūnijā. Šie grozījumi paredz, ka turpmāk PTAL noteikumi par līgumslēdzēju

pušu tiesisko vienlīdzību un netaisnīgiem līguma noteikumiem (5. un 6.pants) attiecināmi ne

tikai uz līgumiem, kuri slēgti starp patērētāju un pārdevēju (ražotāju, pakalpojuma

sniedzēju), bet arī uz līgumiem, kas slēgti starp pārdevēju (ražotāju, pakalpojuma sniedzēju)

un patērētāja galvinieku. Šie noteikumi piemērojami tikai tajos gadījumos, kad galvinieks ir

fiziska persona un ja galvojuma došana nav saistīta ar galvinieka profesionālo vai

saimniecisko darbību.



2. Netaisnīgi noteikumi apdraud darījumu spēkā esamību

Galvojuma līgumi, kas noslēgti ar fizisku personu patērētāja līgumsaistību izpildes

nodrošināšanai, vai to atsevišķi punkti, varēs tikt atzīti par spēkā neesošiem no noslēgšanas

brīža, ja tajos būs iekļauti netaisnīgi līguma noteikumi.

Vēl likuma grozījumi paredz patērētājam vai patērētāja galviniekam tiesības vērsties tiesā ar

zaudējuma atlīdzības prasību gadījumos, kad patērētājam vai galviniekam netaisnīgo

līguma noteikumu dēļ rodas zaudējumi. Tas nozīmē, ka ja patērētājs vai galvinieks varēs

pierādīt faktu, ka viņam radušies zaudējumi netaisnīgu līgumu noteikumu dēļ, viņš varēs

prasīt pārdevējam (ražotājam, pakalpojuma sniedzējam) šos zaudējumus atlīdzināt. Šajā

aspektā gan likums ir vairāk deklaratīvs, jo tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību izriet jau no

Civillikuma.



3. Jaunā regulējuma plusi un mīnusi

No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa šie grozījumi ir vērtējami pozitīvi, jo aizsargās

patērētāja galviniekus (kas bieži ir ģimenes locekļi), taču bažas rada netaisnīgo līguma

noteikumu interpretācija attiecībā uz galvojumiem. Ja netaisnīgi noteikumi tiks interpretēti

pārāk plaši, tad var rasties situācija, ka galvojuma līgumi masveidā tiks atzīti par spēkā

neesošiem, kas, savukārt, varētu izraisīt nestabilitāti kreditēšanas sfērā un galvojuma

līguma neefektivitāti. Lielākā problēma šobrīd praksē ir tāda, ka nav skaidrs, kādi līgumu

noteikumi galvojuma līgumos atzīstami par netaisnīgiem PTAL izpratnē. Piemēram, nav

skaidrs, vai galvojuma līguma noteikums, kas paredz, ka kreditors ir tiesīgs savu prasību

celt tieši pret galvinieku, negriežoties vispirms pie galvenā parādnieka, uzskatāms par

taisnīgu (Civillikums to atļauj) vai tomēr netaisnīgu PTAL izpratnē. Tas pats attiecas uz

tādiem galvojuma līguma noteikumiem kā, piemēram, aizliegumu galviniekam atsavināt sev

piederošu mantu bez kreditora piekrišanas vai galvinieka pienākumu atbildēt ne tikai par

galveno parādu, bet arī par visiem blakus prasījumiem, kas var rasties vēlāk (vairāk par

netaisnīgiem līguma noteikumiem skat. Deboras Pāvilas un Lindas Bērziņas rakstā

„Patērētāju kreditēšana: Netaisnīgi līguma noteikumi un banku negodīgā komercprakse”,

2009.gada aprīlis).



4. Ātrs risinājums tiesiskajai nenoteiktībai

Lai minētos jautājumus risinātu un veicinātu tiesisko noteiktību, būtu vēlams, ka Patērētāju

tiesību aizsardzības centrs izdotu vadlīnijas, līdzīgi kā to dara Eiropas Komisija. Advokātu

birojs Vilgerts šādu rekomendāciju izteicis Pasaules Bankas pārstāvim, kurš gatavo

ziņojumu par patērētāju aizsardzību Latvijā saistībā ar kreditēšanas pakalpojumiem.

5. Jau noslēgtie galvojuma līgumi var tikt apstrīdēti

Vēl grozījumu sakarā neskaidrs ir jautājums par to, uz kādiem galvojuma līgumiem likums

attiecināms – uz tādiem, kas noslēgti pēc 2009.gada 23.jūnija vai arī uz visiem, ieskaitot tos,

kas noslēgti pirms likuma spēkā stāšanās. Lai gan likumdevējs skaidru atbildi
Jocīgi
22. Decembris 2009 / 10:55
0
ATBILDĒT
\"Papildus jāatzīmē, ka fiziskās personas - galvinieki, kas galvo par citas fiziskās personas saistībām, kas būtu atzīstama par patērētāju - nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu izpratnē. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkta noteikumiem par patērētāju atzīstama fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1692. panta noteikumiem, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda un atbilstoši Civillikuma 1701. panta noteikumiem galvinieks, pret kuru ceļ prasību kreditors, var izlietot visas galvenā parādnieka ierunas, izņemot tikai tās, pret kurām kreditors taisni gribējis nodrošināties ar galvojumu vai kuru izlietošana tieši saistīta ar galvenā parādnieka personu.\"



Nesaprotu, kāpēc Senāts joprojām spītīgi turas pie atziņas, ka gadījumos, kad ar patērētāju noslēgtam līgumam par nodrošinājumu ir izmantots galvojums, galvinieks nav uzskatāms par patērētāju??? Jā, protams, abu likumu - PTACL un CL - normas ir nocitētas precīzi, un, spriežot vien pēc gramatiskās interpretācjas, nav, kur piesieties. BET mēs zinām, ka gramatika ir viena lieta, taču normu tulkošanā vēl ir svarīga sistēma, normas jēga un mērķis.

Tātad - lielākoties patērētājs par patērētāju nemaz nevar kļūt, nesarūpējot sev galvotāju, kurš arī lielākoties \"atbild kā pats parādnieks.\" Tāpat zinām, ka galvojums ir akcesorā saistība - nesaraujami saistīta ar kādu citu. Tāpat zinām, ka praksē galvotājam patērētāja vārdā ir jāuzņemas pilnīgi visas saistības un pienākumi. Līdz ar to rodas jautājums: kā tad tur ir ar visiem citiem no CL izrietošiem princpiem, ka galvotājam ir vienīgi tiesības pilnībā izpildīt visas patērētāja saistības un pienākumus, bet vienlaikus galvotājs nebauda itin nevienu patērētāja tiesību un priekšrocību? Jā, šo jautājumu var uzskatīt par muļķīgu, naivu vai pat stulbu, ja vien praksē tam nebūtu graujošas sekas - nu jau līgumi ar patērētājiem ir puslīdz civilizēti un viņu svētās tiesbas caurmērā tiek ievērotas, jo pēc pilnas programmas, piedodiet, tiek čakarēti šo patērētāju galvotāji. Manā praksē ir n-tās šādas lietas, kur ar patērētāju ir noslēgts nevainojams un korekts līgums, bet pie niecīgākajiem pārkāpumiem kreditētāji apiet pašus patērētājus un uzreiz metas virsū galvotājiem, jo viņus, lūk, nekas un nevienā posmā neaizsargā!!! Tad, lūk, arī rodas filozofiski praktiski jautājumi...



p.s. Un,lūdzu, iztiksm bez nievājošām piezīmēm, ka galvotājam jau neviens neliek tādu līgumu parakstīt... Patiešām - neliek gan, bet neviens (kredtētāji) arī neuzskata par vajadzīgu ar viņu pat apspriest šāda līguma noteikumus, kur nu vēl tos mainīt!!





p.p.s. Starp citu - EKT ir vismaz viens spriedums (esmu to lasījusi, bet tagad ātrumā nevaru atrast precīzus datus), kur ir konkrēti pateikts: ka arī galvotājs ir atzīstams par patērētāju, ja viņš galvojis par līgumu, kuru slēdzis patērētājs (tā ļoti vienkāršoti runājot).

visi numura raksti
Anita Kovaļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni
To, ka tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēktiesības, apliecināja to iekļaušana ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā 1948. gadā. Satversmē šādas tiesības nav minētas expressis verbis. Līdz ar to aktuāls ir ...
Viola Supe
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas
Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās ...
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" piemērošana
1980. gada ANO Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk tekstā – Konvencija) stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, un tā ir ļoti populāra pasaulē – tai ir pievienojušās 73 valstis.1 ...
4 komentāri
Juris Rozenbergs
Nedēļas jurists
Jānis Rozenbergs
Līga Fjodorova
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiska preču pirkuma līguma forma
Lai veicinātu 1980. gada Vīnes konvencijas “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) piemērošanu Latvijā, ir jāprecizē likums1 un jāatsauc atļauja pusēm pašām izvēlēties gribas ...
AUTORU KATALOGS