ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Augusts 2010 /Nr.34 (629)

Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu
8 komentāri
Prof. Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
Augstākās tiesas senators 

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas.

I. Šķīrējtiesu spriedumi un izpildu raksti to izpildei skaitļos

Atbilstoši CPL 528. un 533. pantam šķīrējtiesas nolēmumi nav pārsūdzami, ir pusēm obligāti un izpildāmi labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā. To tiesiskā pamatotība nav pārbaudāma apelācijas vai kasācijas kārtībā. Taču visai bieži šķīrējtiesas spriedumi par parādu piedziņu un citiem mantiskiem prasījumiem labprātīgi netiek pildīti, un tad ieinteresētā puse meklē valsts palīdzību, lūdzot tiesu izsniegt izpildu rakstu, lai piedziņu veiktu piespiedu kārtā.

Par apjomu, kādā tiesas īsteno izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas spriedumu izpildei, liecina šādi Tiesu informatīvās sistēmas dati: 2008. gadā Latvijas tiesās izskatīti 3437 pieteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu izpildi, apmierināti 2607 pieteikumi, atstāti bez izskatīšanas pieci, lieta izbeigta par 32 pieteikumiem; 2009. gadā izskatīti 3298 pieteikumi, apmierināti 2265, atstāti bez izskatīšanas četri, lieta izbeigta par 21 pieteikumu. Šie skaitļi rāda, ka šķīrējtiesas dod jūtamu atslogojumu vispārējās jurisdikcijas tiesām, taču izraisa arī jautājumu, kāpēc daudz ir neapmierināto pieteikumu.

No statistikas datiem nav grūti izrēķināt, ka dažādu trūkumu dēļ tiesas, respektīvi, tiesneši, kas vienpersoniski lemj par izpildu raksta izsniegšanu, 2008. gadā nav taisījuši pozitīvu lēmumu vairāk nekā 790 gadījumos, bet 2009. gadā – gandrīz 1000 gadījumos. Tātad šķīrējtiesas spriedums ir izrādījies brāķis. Tik liels brāķa skaits ir šokējošs, ko nespēj mīkstināt pat skaidrojums, ka daļa šķīrējtiesas spriedumu varētu būt izpildīti labprātīgi, bez izpildu raksta. Visticamāk, prasītājs gan ir ātri saņēmis sev labvēlīgu un nepārsūdzamu spriedumu, bet šis spriedums tā arī paliks neizpildīts. Un nav jau arī liels brīnums, jo šķīrējtiesu skaits Latvijā ir tāds, kāds nav zināms nevienā Eiropas valstī. Šķīrējtiesu veidošanai būtībā nav nekādu ierobežojumu, tādēļ tās ir savairojušās milzīgā daudzumā – 2010. gada vidū to bija 190.2 Kvantitāte diemžēl nenodrošina kvalitāti.

 

II. Autonomija, lai palīdzētu

Mūsdienu sabiedrība ir attālinājusies no šķīrējtiesas sākotnējā veidola. Savulaik tas bija šāds: strīda dalībnieki vienojās, ka uztic strīda izšķiršanu kādam abiem pazīstamam gudram, taisnīgam, objektīvam, nosvērtam utt. cilvēkam, aicinot viņu par šķīrējtiesnesi, un ka viņa lēmumu labprātīgi izpildīs, nemeklējot ne tiesu izpildītāju, ne kādu citu valsts varas pārstāvi. Kad vēstures gaitā jau bija radušās valstis, tās pieļāva šādu privātu strīdu ārpustiesas noregulēšanu. Tagadējos laikos personas, kas paraksta šķīrējtiesas klauzulu, bieži vien pat nezina, kura no šķīrējtiesas sarakstā esošām personām vajadzības gadījumā strīdu skatīs, kāda ir viņas gudrība, kvalifikācija, pieredze, kā notiks strīda izskatīšana.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mawrix
10. Septembris 2010 / 17:12
0
ATBILDĒT
Ja runājam par galvinieka solidāru atbildību ar parādnieku, vai god. Autors ir ņēmis vērā arī Vekseļu likuma normas?
T
8. Septembris 2010 / 10:47
0
ATBILDĒT
Jā, profesoram ir taisnība – kā var objektīvi izskatīt lietu pret galvinieku, kurš pat devis galvojumu kā pats parādnieks, ja nav zināms, vai kreditors varbūt jau pilnībā vai daļēji ir piedzinis prasījumu no parādnieka, t.sk. arī maksātnespējas procesā? No šī skatupunkta puses galvenajam parādniekam obligāti jāpiedalās lietā līdzatbildētāja statusā.



Tajā pašā laikā būtu jārod atbilde uz sakarīgu jautājumu: parādnieks ir maksātnespējīgs un netika pieaicināts, bet, ja gribi pieaicināt parādnieku, – nevari, jo likums liedz (ko uzdevis Lauris B. > 25.08.2010 18:28). Un vēl uz vienu: ja parādnieks ir ne tikai maksātnespējīgs, bet arī bankrots un izslēgts no Uzņēmumu reģistra, tad kā var viņu pieaicināt līdzatbildētāja statusā?
Raimo
8. Septembris 2010 / 10:11
0
ATBILDĒT
Un "valsts" tiesu neefektivitāte Latvijā ir tāda, kāda arī nav zināma nevienā Eiropas valstī!

Varbūt šeit var saskatīt seku-cēlonisko sakarību, kāpēc Latvijā ir tik daudz šķirējtiesas....Jeb godātais profesora kungs par to nav aizdomājies....un tikai "cep" kalamburus, pat noliedzot sevis paša ne tik sen iepriekš pausto viedokli....

Bet dažaai paustajai domai var jau piekrist, izņemot par strīdus skatīšanu tiesā par piedziņu no galvinieka, ja "galvenais" parādnieks ir maksātnespējīgs!
Lauris B.
25. Augusts 2010 / 18:28
0
ATBILDĒT
Man ļoti interesē rakstā paustā atziņa, ka "gadījumā, ja parādnieks ir atzīts par maksātnespējīgu, šķīrējtiesa nevar izskatīt prasību atsevišķi un vienīgi pret galvinieku".

Kas notiek situācijā, ja SIA ir maksātnespējīga, bet eksprom.galvotājs m-spējīgs?



Vai tas saskan ar CPL 487.panta pirmās daļas 8.punktu (šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu: par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu) un Maksātnespējas likuma 61.panta otro daļu (tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku). Tātad, vai tas saskan ar divos likumos noteiktu aizliegumu vērsties šķīrējtiesā pret parādnieku, kam ierosināta/pasludināta maksātnespēja.



Ja jā, tad galvotājiem būs labs arguments, lai nepieļautu izpildu raksta izsniegšanu, jo redz pats parādnieks ir maksātnespējīgs un netika pieaicināts. Bet, ja gribi pieaicināt parādnieku, - nevari, jo likums liedz.



Autora viedoklis?





JBK
25. Augusts 2010 / 09:07
0
ATBILDĒT
Visu cieņu autora viedoklim, tomēr daļā par galvojumu nevar piekrist. Līgumus paraksta rīcībspējīgas personas, kurām nav liegts konsultēties ar juristu. Ja nevar vērst piedziņu pret galvinieku, kas ir galvojis kā pats parādnieks un ir personīga saistība neatkarīgi no citiem papildus apstākļiem (piem., SIA ir iesākts maksātnespējas process), kas tieši norādīts Civillikuma 1703.p.otrā daļā, tad zūd galvojuma jēga.

Var spriest par to vai kreditors MN procesā ir pieteicies kā kreditors, lai viņa vietā pēc parāda piedziņas var stāties galvinieks, bet nevaru piekrist viedoklim, ka neatkarīgi no procesa (ja SIA likvidēta?) ir jāceļ prasība pret abiem. AT Senāts spriedumā SKC-0127-06 atzinis, ka, ja galvojuma līgumā iekļauts nosacījums, ka galvinieks uzņemas atbildību kā pats parādnieks, galviniekam nav tiesību atsaukties uz to, ka vispirms jāgriežas ar pretenzijām pret galveno parādnieku (CL 1702.p.otrā daļa). Ja šādā veidā ierobežo kreditora tiesības piedzīt parādu (regresa tiesības taču saglabājas), tad jāsvītro šie CL panti.

Savukārt lai tiesa izvērtētu šķīrējtiesas spriedumu, cik zinu, tiek pieprasīta lieta no šķīrējtiesas. Te tad arī ir tiesas atbildība izvērtēt vai nav procesuālu pārkāpumu, vai spriedums ir motivēts gan daļā par līgumsodiem, gan piekritību, gan strīda būtību. Respektīvi, jau šobrīd tiek dots garants uz taisnīgu tiesu, jo ja ir pārkāpumi, tad izpildu rakstu neizsniegs, bet ja pārkāpumu nav – arī daļā par galvojumu, nav pamata aizskart kreditora (prasītāja) tiesības, cenšoties ierobežot ieviesušos visatļautību šķīrējtiesu spriedumos. Tad jau drīzāk jāievieš kāda šķīrējtiesu kontroles sistēma, jāparedz iespēju tās likvidēt, ja konstatē sistemātiskas neatbilstības likumam un kārtībai, bet, ja tika pieļauta šāda situācija, tagad pieņemt a priori, ka šķīrējtiesu par daudz un visas nav objektīvas, domāju, ka tas nebūtu pareizi.

Nikolajs
24. Augusts 2010 / 14:50
0
ATBILDĒT
Es ne par bildi, bet saturu.

Šķīrējtiesu vājprāts Latvijā sen ir jāierobežo. Šķīrējtiesu klauzulas tiek uzspiestas cilvēkiem, kas neapzinās šīs briesmas. Bankas un citi naudas dalītāji dibina savām vajadzībām "kabatas" šķirējtiesas, kuras spriež pēc "saimnieku" sirdsapziņas mērauklas.

Prof. Torgāns turpina šī nekontrolētā "tiesas biznesa" apkarošanu, bet vai kāds viņu sadzirdēs? Vai rajonu tiesneši to izlasīs?
Anna
24. Augusts 2010 / 14:29
0
ATBILDĒT
Profesors kā vienmēr dzirkstošs - gan rakstā, gan arī bildē
Fotofans
24. Augusts 2010 / 14:22
0
ATBILDĒT
Kas par bildi!? Es i mēms...
visi numura raksti
Edvīns Balševics, Egīls Doroško
Intervija
Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti
Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu ...
Juris Juriss
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Daudzās Eiropas valstīs un ne tikai tajās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana gan normatīvajos aktos, gan arī tiesu praksē ir risināta agrāk, nekā tas noticis Latvijā. Mūsu valsts tiesu praksi šajā jomā var ...
1 komentāri
Ineta Ziemele
Nedēļas jurists
Ineta Ziemele
5 komentāri
Mārtiņš Drāke, Evija Ajute
Akadēmiskā dzīve
Cik daudz juristi zina par informācijas tehnoloģijām
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu pētnieciskā laboratorija 2010. gadā ir veikusi eksprespētījumu par dažādu informācijas resursu izmantošanu juristu praktiskajā darbā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot juristu ...
9 komentāri
Tiesību prakse
Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā
Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, ...
AUTORU KATALOGS