ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2010 /Nr.2 (597)

Līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanas kritēriji
2 komentāri
Jānis Kubilis
LU Juridiskās fakultātes students 

Augstākās tiesas Senāta tiesu prakse attiecībā uz līgumsodu nav bijusi viennozīmīga, kas norāda uz šī tiesību institūta piemērošanas problemātiku. Dažos gadījumos tiesa secina, ka līgumsoda apmērs ir pārmērīgs un tiesas pilnvaras to samazināt nav ierobežotas, neskatoties uz to, ka nav tādas normas, kas to tieši pilnvaro uz šādu rīcību. Civillikuma pēdējie grozījumi jau šādu normu paredz.1 Tomēr daudzos teorijā aprakstītos gadījumos tiek apmierināti prasījumi, kuros ietverti līgumsodi, kas varētu būt vērtējami kā pārmērīgi. Problēma varētu būt saskatāma ne tikai tajā, ka tiesas nereti neizvērtē līgumsoda apmēru, bet arī apstāklī, ka nekur īsti nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu vērtējams līgumsoda samērīgums.

Literatūrā tiek norādīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu ar pieļautā pārkāpuma smagumu un taisnīgumu nav īpaši regulēts un arī nepadodas regulējumam.2 Tomēr šo jautājumu nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo tad līgumsoda izpratne varētu kļūt ļoti nekonsekventa un nonākt pretrunā ar šī institūta būtību. Tādēļ ir nepieciešams konkretizēt kritērijus, saskaņā ar kuriem varētu izvērtēt līgumsoda apmēra samērīgumu un taisnīgumu. Būtu par maz, ja tiesa tikai konstatētu, ka konkrētais apmērs ir vai nav samērīgs, neizvēršot argumentāciju. Tiesai būtu jāpamato savs viedoklis, vērtējot līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu saskaņā ar konkrētiem kritērijiem.

 

Sods un līgumsods

Līgumsoda institūta izpratni, iespējams, maldinoši veido tā nosaukumā ietvertais "sods", kas tādēļ būtu paskaidrojams, jo "sods" un "līgumsods" ir nošķirami jēdzieni. Sods ir valsts prerogatīva,3 bet līgumsods – soda klauzula civiltiesībās. Sods, piemēram, kā krimināltiesiska sankcija ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā uzliek personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.4 Sodu nosaka publiskā vara, bet līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest. Pirmajā gadījumā tas ir publiski tiesisko attiecību spaidu elements, otrajā – privāti tiesiskas attiecības un puses brīvi pielīgts līguma noteikums. Kopīgais abiem ir sodošā funkcija. Sodīšana, attiecībā uz kuru varētu būt piemērojami daži soda noteikšanas principi, arī ir robeža, kur šo institūtu līdzība beidzas.

Vēsturiski paraugoties uz līgumsoda institūtu, var secināt, ka šī robeža nebija tik strikti nosakāma, jo, pirmkārt, līgumsods senāk ir bijis nosakāms arī kā ieslodzīšana cietumā, brīvības atņemšana, miesas sods,5 kas būtu jau izteiktāka līdzība ar krimināltiesisku sankciju mūsdienās. Otrkārt, sākotnēji jebkurš sods bija privāts atriebības un zaudējumu atlīdzināšanas akts.6 Nereti ir izskanējuši viedokļi, ka līgumsoda institūts neiederas privātajās tiesībās, kā arī daudzviet tiek norādīts, ka tiesiskas valsts princips nonāk pretrunā ar ideju, ka civiltiesību subjekti var viens otru sodīt.7 Šāds apgalvojums varētu tikt saistīts ar līgumsoda vēsturisko izcelsmi un tiesību zinātnieku atziņām, ka līgumsodam tomēr piemīt sodošā funkcija.

Tomēr tiesai varētu būt tiesības uz iejaukšanos līgumsoda apmēra korekcijā, jo tas izriet no taisnīguma principa.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Miledija
25. Janvāris 2010 / 08:15
0
ATBILDĒT
Atsaucēs jau tas ir rakstīts. Manuprāt, nav vieta pārmetumam.



Labs raksts.
Liene
12. Janvāris 2010 / 15:48
0
ATBILDĒT
Raksts ir labs (var noderēt), tikai atsaucoties uz Senāta spriedumiem, man liekas, ka labais tonis (cieņa pret lasītāju) ir jau pie lietas numura aiz šķērssvītras norādīt sprieduma gadu. Lietas SKC-441 vietā vajadzētu būt SKC-441/2004.
visi numura raksti
Sandra Lielbārde
Skaidrojumi. Viedokļi
Roterdamas noteikumi – jauns tiesiskais režīms kravu pārvadājumiem pa jūru
Pagājušā gada 23. septembrī Roterdamā svinīgā pasākumā tika parakstīta ANO Konvencija par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru (Roterdamas noteikumi),1 kas paredz nozīmīgas izmaiņas esošajā ...
Baiba Lielkalne, Guna Paidere
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība
Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā"1 (turpmāk – grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu ...
Lelde Broka
Nedēļas jurists
Lelde Broka
3 komentāri
Anna Prozumenta
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildību mīkstinošie apstākļi
Runājot par soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kas noteikti Krimināllikuma 46. pantā, viennozīmīgi aktuālākais ir jautājums par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Par šo krimināltiesību institūtu juridiskajā literatūrā ...
1 komentāri
Mareks Geistarts
Skaidrojumi. Viedokļi
Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija
Par goda un cieņas dekriminalizāciju Latvijas tiesiskajā telpā ir notikušas plašas diskusijas, un vairāki autori ir uzsvēruši nepieciešamību saglabāt Krimināllikuma normas par goda un cieņas aizsardzību.1 Tomēr 2009. gada 9. ...
AUTORU KATALOGS