Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2013 /Nr.49 (800)

Līgumsoda reforma
10 komentāri
Dr.iur.
Jānis Kārkliņš
LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors
Mg.iur.
Lauris Buls
LU Juridiskās fakultātes doktorants

Kopš Civillikuma Saistību tiesību daļas darbības atjaunošanas 1993. gadā līgumsoda izmantošana tiesību zinātnē un praksē balstījās uz absolūtu līguma brīvības principa izpratni kopsakarā ar otru principu – pacta sunt servanda. Tādējādi jebkurš pielīgts līgumsods tika atzīts par absolūti pamatotu, jo puses pašas bija devušas piekrišanu šādam soda apmēram. Šāda pieeja balstījās uz uzskatu, ka puses drīkst pielīgt itin visu, ja vien likumā nepastāv ierobežojumi. Ar šādu domu tika izaudzināta vesela jaunā juristu paaudze, kura to pieņēma kā pašsaprotamu brīvā tirgus izpausmi. Būtisks pagrieziena punkts šīs izpratnes maiņā notika 2005. gadā, kad Augstākās Tiesas Senāts spriedumā Nr. SKC-48 norādīja, ka pārmērīgi līgumsodi nav pieļaujami un ir samazināmi.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
14
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gook
10. Decembris 2013 / 15:07
0
ATBILDĒT
CL 1764.pant pēdējais teikums: \"Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.\" Spēkā no 01.01.2014.
govs
9. Decembris 2013 / 14:14
0
ATBILDĒT
\"lietošanas procentiem arī jābūt samērīgiem un 100% sasniegti viena gada laikā, visticamāk, nebūs tiesiski\"



Lūdzu, kurā likumā tas ir rakstīts?
Gook
5. Decembris 2013 / 00:04
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, lietošanas procentiem arī jābūt samērīgiem un 100% sasniegti viena gada laikā, visticamāk, nebūs tiesiski. Bet, otrkārt, procentus var pielīgt tikai par sveša kapitāla lietošanu (naudu un atvietojamu lietu), bet ne par darbu, pakalpojumu (ne)uzpildi, kas, inter alia, ir arī loģiski. Tāpēc nokavējuma procenti nu nekādi nepalīdzēs turpināt līdzšinējo praksi. Kā rakstā pareizi norādīts, līgumiskie procenti savulaik bija aprobežoti ar gada likmi 12%, likumiskie - ar 6%, un tam visam papildus norāde, ka ar līgumsoda palīdzību nedrīkstēja apiet tiesisko procentu apmēru (interesi). Ja šo algoritmu paņem kā pamatu, tad apiet neko nevar. Tad kreditoram lielāka interese ir kaut ko radīt, nevis sēdēt uz procentiem, kas būtībā neattīsta ekonomiku, jo darba vietas nerada. Iespējams, ka krīzes lielā mērā ir dēļ tā, ka netiek ierobežoti līgumiskie procenti, kā rezultātā pārāk liela nauda nonāk kreditēšanas sektorā, jo tas bizness ir rentablāks un ar mazāku risku. Bet tas ir cita pētījuma jautājums.
govs
4. Decembris 2013 / 21:05
0
ATBILDĒT
un tagad pārgājām no 10% ierobežotā līgumsoda uz ar 100% ierobežotajiem nokavējuma procentiem
Magone
4. Decembris 2013 / 15:09
0
ATBILDĒT
Lai tā uzrakstītu kā Seskis, vajag zināmu briedumu, kas man liek domāt, ka šis cilvēks nevarētu būt gados ļoti jauns. Labprāt ar Seski iepazītos. Gribētu redzēt kāds dzīvē izskatās šis kolorītais tipāžs.
dr.iur.
4. Decembris 2013 / 12:56
0
ATBILDĒT
Jums humors ar krietnu cinisma devu. Laikam esat no rakstā pieminētās Latvijas jauno juristu paaudzes.
Vetinari
4. Decembris 2013 / 12:44
0
ATBILDĒT
Uzrakstīts labi, bet, lai tikai nesāktos nākamais „attīstības” posms, kad Ministru Kabinets apstiprina tipveida līgumu paraugus būvniecības, nomas un citās jomās, kas būtu privātautonomijas, labas ticības un taisnīguma „izpausme”. Kopsavilkuma norāde, ka šādā veidā Latvija atgriezīsies pie saviem pirmsākumiem – starpkaru prakses un vairāk līdzināsies Rietumeiropas valstij, ko varbūt ne visi saprot, ir līdzīga apgalvojumam, ka ar tikai ar cirvi var uzbūvēt raķeti.
Seskis
4. Decembris 2013 / 10:04
0
ATBILDĒT
Civillikumā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko apņemas ciest parādnieks. Pametuma jēdzienu vislabāk raksturo vārdi Tēvreizē: \"un pamet mums mūsu parādus, kā arī mēs pametam saviem parādniekiem\". Tātād pametums pēc būtības ir debitora piedošana kreditoram par kreditora alošanos, aizdodot naudu neveiksminiekam vai sliņķim, kas izpaužas ciešanu veidā.

Kā jau prezumēja E.Levita kungs, Latvija ir kristīga valsts, bet kristīgajā dzīvesziņā piedošana saistīta ar pašuzupurēšanos un atteikšanos no laicīgā satvara, vēl jo vairāk tādēļ, ka likumdevējs valstiskā līmenī obligāta priekšraksta veidolā paģērējis piedot ciešanu veidā.

Tamdēļ, jo lielāks līgumsods, jo lielāka ir parādnieka piedošana kreditoram. Ja parādnieks neprotas piedot kreditoram, tad ir samērīgi, ka tiesa atņem parādniekam laicīgo mantu, jo nabadzībā un trūkumā cilvēka morālais žiroskops sāk darboties precīzāk un trūkumā nonākušais parādnieks, uz krūtīm plēsdams utu pilnās skrandas, beidzot piedod kreditoram, ļaujot triumfēt Likuma satisfikcijas gaišajam mērķim.

Maldīgi arī domāt, ka līgumsods var tikt noteikts tikai par saistību nepildīšanu. Praksē nācies lasīt līgumus, kur līgusmods ir noteikts tajā gadījumā, ja parādnieks kādu darījumu veiksmīgi galā vedis un guvis negaidīti lielu peļņu. Tādā gadījumā parādnieks maksā pusi no lielās peļņas, un arī kā piedošanu kreditoram par to, ka kreditors aizdevis naudu neveiksminiekam, kurš ir gana apķērīgs, lai labi nopelnītu, bet slinks, lai ar savām prasmēm pats sev nopelnītu stabilu kapitālu.

Līdz ar to Valsts iejaukšanās privāttiesiskās attiecībās ir nepamatota, jo Valsts nav tiesīga ierobežot personas gribu piedot ar 100% vai 10%, turklāt šajā gadījumā zūd arī likumdevēja noteiktais ciešanu efekts.
A.S.
3. Decembris 2013 / 12:48
0
ATBILDĒT
Tieši tā! Civillikums, ja kas, sākas ar 1.pantu. Šī tā saucamā \"līgumsoda reforma\" ir tikai mūsu juridiskās izglītības un tiesu sistēmas bankrota pierādījums.
dr.iur.
3. Decembris 2013 / 09:39
0
ATBILDĒT
Visumā raksts ļoti labs, tikai šim gan atļaušos nepiekrist: \"...Ar šādu domu tika izaudzināta vesela jaunā juristu paaudze, kura to pieņēma kā pašsaprotamu brīvā tirgus izpausmi....\" Neviens godīgs un izglītots jurists to par normālu praksi neuzskatīja. Autori paši citē Digestas un parāda, ka jau pašos pirmsākumos līgumsods tika izprasts tā, kā to tagad mēģina panākt ar grozījumiem likumā. Tas, kas notika līdz šim bija nevis likuma vaina, bet tiesu neizglītotība un, iespējams, savtība.
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās
Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un ...
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesība
Agris Bitāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā
Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu ...
Agris Bitāns, Lauris Rasnačs, Daiga Vilsone
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā piemērošana un turpmākā perspektīva
Civilprocesa likums (tālāk tekstā – CPL)1 salīdzinoši īsā laika posmā ir piedzīvojis izmaiņas arī attiecībā uz prasības nodrošinājumu institūtu. Līdz ar to vienotas un paredzamas tiesu prakses iedibināšana prasības ...
2 komentāri
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesību iekļaušana Civillikumā
1992. gadā stājās spēkā likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību",1 kurā tika sniegts regulējums vēsturiski izveidotajām ...
AUTORU KATALOGS