ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2010 /Nr.2 (597)

Atbildību mīkstinošie apstākļi
1 komentāri
Mg.iur.
Anna Prozumenta
 

Runājot par soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kas noteikti Krimināllikuma 46. pantā, viennozīmīgi aktuālākais ir jautājums par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Par šo krimināltiesību institūtu juridiskajā literatūrā ir plaši diskutēts, un arī tiesu prakse šajā jautājumā ir ļoti daudzveidīga.

Likumdevēja noteikto apstākļu kopums

Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) 47. panta pirmās daļas 1. punktā ir ietverts šāds atbildību mīkstinošs apstāklis: "Noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto." Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007. gada 18. janvāra lēmumā lietā Nr. SKK-35 ir norādīts, ka "Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto atbildību mīkstinošo apstākli veido visu triju likumā norādīto darbību kopums". Tātad par atbildību mīkstinošu atzīstams tikai tāds apstāklis, kas pilnībā, ne tikai daļēji, atbilst 47. panta pirmās daļas attiecīgajā punktā minētajām prasībām.

Tiesu praksē vairākās krimināllietās par atbildību mīkstinošu apstākli tiek atzīta vainas daļēja atzīšana un izdarītā nožēlošana (un citādas minēto apstākļu variācijas), kas pēc savas būtības ir pretrunā ar KL 47. panta pirmās daļas 1. punkta saturu. Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 9. oktobra spriedumā1 tiesa par D.M. atbildību mīkstinošu apstākli atzina to, ka "viņa savas faktiskās darbības nekad nav noliegusi un izdarīto nožēlo". Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2007. gada 10. maija spriedumā2 par vienu no A.Č. un A.P. atbildību mīkstinošiem apstākļiem tika atzīta vainas faktiska atzīšana un nožēlošana, bet V.B. – inkriminēto darbību pilnīga atzīšana. Savukārt, piemēram, Siguldas tiesa 2007. gada 13. decembra spriedumā3 norādījusi, ka nesaskata E.L. atbildību mīkstinošus apstākļus, lai gan šajā lietā, tāpat kā iepriekšējās, E.L. savas faktiskās darbības atzina un izdarīto nožēloja, neatzīstot vienīgi to juridisko kvalifikāciju saskaņā ar KL 125. panta trešo daļu, jo neticēja, ka viņa darbību rezultātā (mešana un trāpīšana cietušajai ar pudeli) varēja iestāties cietušās nāve.

Tiesu praksē joprojām ir tendence personas vainas atzīšanu saistīt ar atsevišķām inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēm, neraugoties uz to, ka lietas izskatīšanā tikusi pierādīta personas vaina vairākās epizodēs.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2007. gada 20. aprīļa spriedumā lietā K04-0038-07/18 notiesājusi A.B. par krāpšanu lielā apmērā, piemērojot KL 49. un 55. panta noteikumus. Tiesa par vienu no A.B. atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzinusi vainas pilnīgu atzīšanu vienā epizodē (no trim, kas tika pierādītas). Šāda vainas atzīšana neatbilst pilnīgai vainas atzīšanai, kā tas izriet no KL 47. panta pirmās daļas 1. punkta.

Arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2007. gada 25. jūnija spriedumā lietā K04-46-07/12, ar ko tika notiesāta S.K. (viņa realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās, pārvadāja un glabāja, kā arī personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās neatļauti realizēja psihotropo vielu (metamfetamīnu) lielā apmērā), par atbildību mīkstinošu apstākli S.K. atzina vainas vaļsirdīgu atzīšanu pēc KL 253. panta pirmās daļas. S.K. tiesas sēdē savu vainu atzina daļēji, noliedzot epizodi apsūdzībā pēc KL 253.¹ panta trešās daļas un to, ka noziedzīgais nodarījums tika izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Tomēr tiesas izmeklēšanas gaitā tika pierādīta S.K. vaina pēc diviem KL pantiem. Arī juridiskajā literatūrā šajā jautājumā ir nostiprinājies viedoklis: "Par atbildību mīkstinošu apstākli nav uzskatāma vainas daļēja atzīšana un nožēlošana, ja vien nodarījums daļā, kurā apsūdzētais sevi par vainīgu neatzīst, tiek atzīts par pierādītu."4

Lai gan tiesu praksē lielākoties par atbildību mīkstinošu apstākli tiek atzīts tikai divu pēdējo pazīmju kopums, jo pirmā pazīme praksē ir ļoti reti sastopama, tomēr nav pamata šo apstākli sadalīt trīs atsevišķos atbildību mīkstinošos apstākļos, to sašaurinot un tādējādi pilnībā ignorējot likumdevēja gribu.

Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 2.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ahoi
15. Janvāris 2010 / 09:14
0
ATBILDĒT
Ļoti paviršs un vājš raksts. Autore, acīmredzot, ar jaunāku judikatūru par 2007.gadu nav iepazinusies.

Tiesas faktiski jau sen vairs neatsaucas uz KL 47.panta pirmās daļas 1.punktu, bet gan šī paša panta otro daļu.

47.panta pirmās daļas 2.un 3.punktu šobrīd piemēro nevis "diezgan reti", bet pat visai bieži, īpaši narkotiku lietās.

Izskatās, ka nav lasīts arī 01.07.2008. AT kopsapulces lēmums par sodu piemērošanas praksi un tā rekomendācijas.

Un vispār - nevajag jau pārrakstīt V.Liholajas rakstus(nedaudz pārveidotjot tekstus)-JV 12.12.2006 Nr.49 un 19.12.2006. Nr.50
visi numura raksti
Sandra Lielbārde
Skaidrojumi. Viedokļi
Roterdamas noteikumi – jauns tiesiskais režīms kravu pārvadājumiem pa jūru
Pagājušā gada 23. septembrī Roterdamā svinīgā pasākumā tika parakstīta ANO Konvencija par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru (Roterdamas noteikumi),1 kas paredz nozīmīgas izmaiņas esošajā ...
Baiba Lielkalne, Guna Paidere
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība
Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā"1 (turpmāk – grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu ...
Jānis Kubilis
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanas kritēriji
Augstākās tiesas Senāta tiesu prakse attiecībā uz līgumsodu nav bijusi viennozīmīga, kas norāda uz šī tiesību institūta piemērošanas problemātiku. Dažos gadījumos tiesa secina, ka līgumsoda apmērs ir pārmērīgs un tiesas ...
2 komentāri
Lelde Broka
Nedēļas jurists
Lelde Broka
3 komentāri
Mareks Geistarts
Skaidrojumi. Viedokļi
Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija
Par goda un cieņas dekriminalizāciju Latvijas tiesiskajā telpā ir notikušas plašas diskusijas, un vairāki autori ir uzsvēruši nepieciešamību saglabāt Krimināllikuma normas par goda un cieņas aizsardzību.1 Tomēr 2009. gada 9. ...
AUTORU KATALOGS