ŽURNĀLS Numura tēma

2. Februāris 2010 /Nr.5 (600)

Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas" analīze
6 komentāri
Mārtiņš Paparinskis
Oksfordas universitātes doktorants,
Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks  

Atbalsta vienošanās un nodomu vēstule neveido starptautiskus līgumus

Lai izvērtētu Satversmes tiesas viedokļa par aizņēmumiem nepieciešamību un pamatotību, ir jāskatās Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (turpmāk tekstā – Spriedums) 30.1. punkta vieta tiesas argumentācijā. Sprieduma 25. punktā secinot, ka apstrīdētie likuma grozījumi ierobežo Satversmes 109. pantā noteiktās pamattiesības, Satversmes tiesa pievērsās tradicionālajai ierobežojuma tiesiskuma izvērtēšanai: 26. punktā norādīts, ka ierobežojumi ir noteikti ar likumu; 27. punktā atzīts, ka ierobežojumiem ir leģitīms mērķis; 28. punktā tiek formulēti tradicionālie samērīguma kritēriji (piemērotība, nepieciešamība un samērīgums stricto sensu); 29. punktā tiek secināts, ka ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai; 30. punktā izvērtēta ierobežojuma nepieciešamība (tā kā ierobežojums netika atzīts par nepieciešamu, Satversmes tiesa nevērtēja samērīgumu stricto sensu). Nepieciešamības perspektīva strukturē un izskaidro 30.1. punktā ietvertās analīzes apjomu, saturu un loģiku.

Šīs perspektīvas lomu var ilustrēt ar dažiem piemēriem. Plaši formulētā nobeiguma tēze – "Ministru kabineta uzņemtās starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par argumentu Satversmes 109. pantā noteikto pamattiesību ierobežošanai" – prima facie ir pretrunā atzītajai praksei, ka starptautiskās saistības pašas par sevi var kalpot par pamatu pamattiesību ierobežošanai1 vai pat pilnīgai atcelšanai.2 Tajā pašā laikā, lasot šo tēzi samērīguma analīzes kontekstā, ir saprotams Satversmes tiesas šaurākais ratio: lai gan starptautiskās normas var būtiski ietekmēt dažu cilvēktiesību ierobežojuma tiesiskuma kritēriju izvērtējumu (īpaši attiecībā uz leģitīmā mērķa pastāvēšanu un piemērotiem līdzekļiem tā sasniegšanā), tās a priori neizslēdz prasību pēc izsmeļošas ierobežojumu tiesiskuma pārbaudes (īpaši attiecībā uz nepieciešamību un samērīgumu stricto sensu). Sprieduma 30.1. punktā atbildēts uz Saeimas un Ministru kabineta argumentu par "saistībām pret starptautiskajiem aizdevējiem kā vienu no apstrīdēto normu pieņemšanas pamatojumiem". Šķiet, ka analīzes strīdīgums izriet no apstākļa, ka Saeimas un Ministru kabineta argumentam (vismaz pašas Satversmes tiesas iepriekš citētajā formulējumā) ir izplūdusi tiesiskā jēga: tas ir kas vairāk nekā nepieciešamības arguments (šis ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis), pārklājoties ar piemērotības argumentu (šis ir vienīgais piemērotais līdzeklis), leģitīmā mērķa argumentu (šis ir ierobežojumu mērķis) un, iespējams, pat juridisko formu (šis ir ierobežojuma pamats).

Satversmes tiesa šo argumentu noraidīja divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tādēļ, ka attiecīgie dokumenti saturiski neietvēra prasības, ko tajos centās iekļaut Saeima un Ministru kabinets (30.1. punkta otrā – sestā rindkopa); otrkārt, tādēļ, ka dokumentu pieņemšanas forma neatbilda Satversmes noteiktajām prasībām (septītā – divdesmitā rindkopa). Pirms pievēršos otrā iemesla sīkākai analīzei, ir vietā norādīt, ka tiesas argumenta struktūra ir nedaudz savdabīga. Loģiskāk būtu bijis sākotnēji izvērtēt vienošanās atbilstību formālajām prasībām, un tikai atbilstības gadījumā pievērsties vienošanās saturam: ja vienošanās ir pēc formas nepareiza (kā tas tika atzīts), pat uz konkrēto situāciju attiecināms saturiskais tvērums nevarētu palīdzēt Saeimai un Ministru kabinetam.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vilis
3. Februāris 2010 / 19:38
0
ATBILDĒT
Diemžēl, Paparinskim ir piemetusies dažam labam jaunam censonim tipiska slimība - iedomība, kas labi parādās arī šajā rakstā (es domāju vairāk par stilu, nevis par saturu). Lai arī neslikts jurists, šāds diezgan smags, visiem acīmredzams personības trūkums var izrādīties stipri vien kavējošs, lai kāptu pa karjeras kāpnēm.

laikam sūdīgs jurists
3. Februāris 2010 / 01:15
0
ATBILDĒT
pirms gāni ierēdņus, kas sagatavojuši nekvalitatīvus likumprojektus, paskaties uz tiem, kuri vispār neuzskata par nepieciešamu ar aizdevumu saistītus jautājumus saskaņot ar Saeimu....
Čaiņiks
2. Februāris 2010 / 17:40
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt profesorei pat latīņu valodu, dēļ kuras diemžēl rodas iespaids, ka autors vēlējies paspīdēt ar savām zināšanām un nav padomājis par lasītājiem. Citādi, raksts neapšaubāmi vērtīgs un interesants.
profesore
2. Februāris 2010 / 15:28
0
ATBILDĒT
Publikācija ir ļoti noderīga, interesanta un izsvērta. Pat ar humora piesitienu. Mēs varam lepoties ar Mārtiņu, kas noteikti ir viens no labākajiem jaunās paaudzes zinātniekiem. Taču, lai uztvertu domu pilnībā, nācās atsvaidzināt savas latīņu valodas zināšanas. Domāju, ka šī problēma, lasot rakstu,bija ne tikai man vienai.

Taču paucis verbis novēlu - lai Tev nekad nepiemetas mania grandiosa!
arī jurists
2. Februāris 2010 / 07:45
0
ATBILDĒT
Lai gan 30.1. punktu ir iespējams lasīt dažādi, būtu ieteicams to izprast tādā veidā, ka Satversmes tiesa nav galīgi izspriedusi, vai aizņēmuma līgumi in toto kārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus.

+++

Vismaz šo vajadzētu izlasīt Tautas partijas juristiem (?)- Segliņam, Muižniecei u.c., kas Saeimai ar varu uzspiež apšaubāmas kavalitātes likuma pieņemšanu šajā jomā.
juriste
1. Februāris 2010 / 23:34
0
ATBILDĒT
Paparinska 16.atsauce ir vienkārši ģeniāla!!! Bravo, Mārtiņ! :)
visi numura raksti
Gatis Litvins
Numura tēma
Saeimas loma starptautisko aizdevumu noslēgšanā
Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" ...
Māris Lejnieks
Numura tēma
Latvijas Republikas starptautisko aizņēmumu tiesiskie aspekti
2009. gada 1. jūlijā 25 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, kurā apstrīdēja 2009. gada 29. janvāra Latvijas Republikas, kuru pārstāvēja Latvijas Banka, un Eiropas Komisijas noslēgto aizdevuma līgumu par 3 100 000 ...
1 komentāri
Vija Jākobsone
Nedēļas jurists
Vija Jākobsone
Jānis Pleps
Notikums
Arī nākamos trīs gadus Satversmes tiesu vadīs Gunārs Kūtris  
Trešdien, 27. janvārī, Satversmes tiesas tiesneši pulcējās uz tiesas sēdi, lai pārvēlētu Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Satversmes tiesas likuma 12. pants paredz, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no sava ...
Reinis Bērziņš
Numura tēma
Visatbilstošākais starptautisko aizņēmumu noformēšanas veids
AUTORU KATALOGS