ŽURNĀLS Numura tēma

9. Marts 2010 /Nr.10 (605)

Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli
9 komentāri
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 
Pētījuma autori (no kreisās) Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba sarunā ar tieslietu ministru Mareku Segliņu
Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu.

Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām.

Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
hmm
11. Marts 2010 / 16:48
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka Jūs pats tikko beidzāt "Turību" un ar ļoti vidējām sekmēm.
bored
11. Marts 2010 / 16:03
0
ATBILDĒT
es lasu: šobrīd Latvijā ne visas lietas pirmajā instancē piekrīt izskatīšanai rajona tiesai, ir lietas, kuras piekrīt apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. tas rada slodzi uz apgabaltiesu. šāda lietu kārtība ir skaidrojama, ka valsts uzskata, ka apgabaltiesu tiesneši ir pieredzējušāki. tomēr tas ir vājš attaisnojums. līdz ar to lietu sadalīšanai starp dažādu līmeņu tiesām nav racionāla pamata.

zinot to, kā šis meistardarbs tapa, gribas pasmaidīt, cik nopietni to apspriež. un pat aicina uz Saeimu :)
tiesnese
11. Marts 2010 / 14:45
0
ATBILDĒT
Tam, ka lietu skata gadiem, diemžēl vai par laimi nav nekāda sakara ar tiesnešu profesionalitāti. Realitāte ir tāda, ka šodien saņemto pieteikumu es varu nozīmēt izskatīšanai ātrākais pēc pusotra gada. Man nav tiesību skatīt vispirms tādu lietu, kuru var izskatīt stundas laikā. Lietas ir jāskata ienākšanas kārtībā. Tā kā diemžēl ir izveidojies liels lietu uzkrājums, tad ir tā, ka jāgaida pusotru gadu arī lietai, kur būs tikai viena tiesas sēde, kas ilgs pusstundu. Tātad reāli jau tiesnesis lietu izskata ātri, bet ātrāk tiesas sēdi nozīmēt nevar. Tas nav labi, bet tam nav nekāda sakara ar tiesnešu profesionalitāti. Varu piekrist juristei, ka tas tā ir izveidojies tādēl, ka sākumā, neskatoties uz lielo pieteikumu skaitu, visu laiku nebija pietiekams tiesnešu skaits Administratīvajā rajona tiesā.

Kas attiecas uz tiesnešu profesionalitāti, tad varu Jūs informēt, ka saskaņā ar likumu ir jābūt vismaz 5 gadu darba pieredzei jurista darbā pēc augstskolas pabeigšanas, lai varētu kļūt par rajona tiesas tiesnesi. Tātad par tiesnesi nekādi nevar būt persona, kas tikai pirms gada pabeigusi augstskolu. Tas vienādi attiecas gan uz Administratīvo rajona tiesu, gan arī uz citām rajona tiesām. Līdz ar to, manuprāt, nav pamata apgalvot, ka automātiski vienā vai otrā tiesā tiesneši būtu profesionālāki. Ir labi un profesionāli tiesneši abu veidu tiesās un tāpat ir ne tik profesionāli tiesneši abās tiesās. Un tas lielā mērā diemžēl ir atalgojuma dēļ. Ne katrs 30 gadus vecs augsti kvalificēts jurists grib un var atļauties strādāt par 500 Ls uz rokas. Es apzinos, ka strādājot citur, es nopelnītu vairāk. Bet es šobrīd varu atļauties strādāt par šādu atalgojumu, taču zinu, ka daudzi nevar atļauties un arī negrib...

Garlaicība
11. Marts 2010 / 13:55
0
ATBILDĒT
Hallo, ku-kū, nejauc zivis ar rozīnēm!

Trīs instanču modelis nozīmē to, ka 1 instance ir rajona (pilsētas) tiesa, 2.instance jeb apelācija - apgabaltiesa un 3.instance jeb kasācija ir Senāts. Tas nozīmē, ka palātas no AT pārceļo uz apgabaltiesām.

Savukārt tas, ka dažu, a priori kompetentu institūciju lēmums var pārsūdzēt pa taisno uz apelācijas instanci, apejot rajona tiesas, ir pavisam cits temats.

Kāda ir tava kvalitāte?
bored
11. Marts 2010 / 11:40
0
ATBILDĒT
Pētījuma kvalitāte ir ļoti vāja. Pamatā nav skaidrs, kur beidzas aptaujāto viedoklis un kur ir gala secinājumi. Tā pamatā ir apstāklis, ka paši autori aptaujāto viedokli uzdevuši par savējo vai sapludinājuši to visu kopā. Piemēram, vienā vietā raksta, ka jāveido tīrs trīs instanču modelis, bet turpat tālāk raksta, ka ir ļoti pozitīvi, ka Konkurences padomes lēmumus var pārsūdzēt tieši apelācijas instancē un to vajadzētu noteikt arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumiem.
Subaru
11. Marts 2010 / 09:52
0
ATBILDĒT
Tiesneši nav vainojami, ja procesā netiek piemērots objektīvās izmeklēšanas princips, tas ir atkarīgs tikai no pusēm uz šādām atrunāt nav ko norādīt, ja pats neesi uzstājis, ka negribi lai lietu skatā tiesas sēdē, labāk pastudē Administratīvās tiesības un tad met akmeņus administratīvo tiesu tiesnešu virzienā!!!



Cita lieta ir par ilgumu, kas patiešām nav samērīgs, tur gan jāpiekrīt!
jurists
11. Marts 2010 / 09:41
0
ATBILDĒT
Neprofesionalitāte ir redzama tajā, ka lietu, kuru var izskatīt pa stundu, skata gadiem. Lai izskatītu lietu ātri, ir jābūt saprašanai, kuras nevar būt, ja cilvēks tikai pirms gada pabiedzis PA vai labāk LU. No tā arī milzīgais neizskatīto lietu atlikums. Administratīvais process bija iecerēts kā izmeklēšanas process, bet, lai šādu procesu iedzīvinātu, ir jāmāk pašam lietu izmeklēt, bet, lai izmeklētu, ir jābūt saprašanai, ko un kāpēc izmeklē. Tā kā tā nav, tad process administratīvajās tiesās ir palicis par sacīkstes procesu tā sliktākajās izpausmes, bez paša tiesneša spējas kritiski izvērtēt pušu teikto un pašam kaut ko pārbaudīt un līdz ar to ar noslieci uz nekritisku paļauties uz citām valsts institūcijām.
juriste
10. Marts 2010 / 17:06
0
ATBILDĒT
Interesants apgalvojums - \"Neprofesionālie jaunie nekur līdz tam nestrādajošie administratīvo tiesu tiesneši\". Cik man zināms, lai kļūtu par tiesnesi ir jābūt vairāku gadu pieredzei jurista darbā. Tātad kaut kur jau tomēr tie tiesneši bija līdz tam strādājuši. :)

Es, protams, nevaru to teikt par 100 % visiem tiesnešiem, bet mana saskare ar administratīvo tiesu tiesnešiem ir bijusi daudz pozitīvāka un es nevarētu visus nosaukt par neprofesionāliem. Tāpat arī neesmu saskārusies ar to, ka tiesnesis būtu vainojams ilgajā procesā. Lietu uzkrājums ir liels un uz lietas izskatīšanu ir jāgaida nesamērīgi ilgi, taču nesaskatu, ka tieši tiesneši kaut kā vilcinātu procesu. Manuprāt pie tā vainojams ir lielais pieteikumus skaits un nepietiekamais tiesnešu skaits Administratīvajā rajona tiesā vismaz tās darbības sākumā...
jurists
10. Marts 2010 / 09:57
0
ATBILDĒT
A. Endziņš kritiski vērtēja secinājumu, ka efektīvākais tiesas process Latvijā ir kriminālprocess, savukārt pats neefektīvākais - administratīvais process....

Endziņš laikam zina par administratīvo tiesu darbu tikai teorētiski. Neprofesionālie jaunie nekur līdz tam nestrādajošie administratīvo tiesu tiesneši ir labi domāto un progresīvo administratīvo procesu padarījuši par absurdu. Ja tiesnesim nav elementāras sapratnes par to, kāds vispār ir viņa skatāmās lietas priekšmets un uz kāda pamata lēmums tiek pārsūdzēts, tad nekādu ātru, efektīvu un lietederīgu rīcību no viņa neviens nesagaidīs. Šie tiesneši vairāk nodarbināti ar domām par sava atalgojuma apmēriem, ko viņi saprot kā vienīgo tiesu varas neatkarības garantu, nevis ar rūpēm par sava darba efektivitāti.
visi numura raksti
Aigars Strupišs, Sanita Osipova, Aija Rieba
Numura tēma
Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves
Pētījuma mērķis bija atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību. Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009. gada 12. oktobris – 1. decembris) ...
7 komentāri
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā ...
2 komentāri
Reinis Bērziņš
Nedēļas jurists
Reinis Bērziņš
4 komentāri
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām
Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību ...
3 komentāri
Tiesību prakse
Procesuālās darbības izpilde ar elektronisko sakaru institūcijas starpniecību
Termins "sakaru institūcija" Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā ir interpretējams plaši, ar to saprotot gan pasta komersantu, kas sniedz Pasta likumā minētos pakalpojumus, gan komersantu, kas nodrošina elektroniskā ...
AUTORU KATALOGS