ŽURNĀLS Notikums

Kolēģi, kādas tiesību iztulkošanas metodes jūs lietojat, lai izspriestu, ka Satversmes tiesas likums paredz maģistra grādu tiesību zinātnēs? Nu vismaz ar gramatisko metodi man sanāk, ka ir nepieciešama augstākā izglītība jurispudence un maģistra vai doktora grāds jebkurā no pastāvošajām zinātnēm. Tas taču ir pavisam skaidri uzrakstīts, ja nu vienīgi kādam prātu jauc tās iekavas. :-))

Savulaik privāto augstskolu lobijs attiecībā uz augstākās izglītības iedalījumu profesionālajā un akadēmiskajā sāk ietekmēt arī Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus?! :D



Jebkurā gadījumā tēze "(tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam)" man liek domāt, ka formāli viss ir kārtībā, jo tolaik pēc piecgadīgā kursa uzreiz varēja stāties aspirantūrā, kas tagad pielīdzināta doktorantūrai.

Es gan norādītajā dokumentā neredzu, ka tur būtu runa par izglītības dokumentu pielīdzināšanu. Dokuments nosaka jurista kvalifikācijas standartu, un nodalīšana nepieciešama tāpēc, lai risinātu ar Boloņas deklarācijas pārņemšanu saistītās atšķirības. Pirms Boloņas deklarācijas jurista kvalifikāciju ieguva līdz ar augstākās profesionālās izglītības iegūšanu. Tagad, kad studijas notiek pēc Boloņas sistēmas, jurista kvalifikācija tiek piešķirta tikai pēc profesionālā maģistra grāda iegūšanas. Taču tas automātiski nenozīmē, ka pēc "vecajiem" standartiem iegūtā izglītība būtu maģistra grāda līmenī. Jo arī toreiz pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas bija iespējams turpināt studēt maģistratūrā un iegūt akadēmisko maģistra grādu.



Domāju, ka Satversmes tiesas likumā izglītības prasības ir formulētas ļoti "interesanti". Principā būtu jāskatās panta pieņemšanas vēsture, jo nav viennozīmīgi pateikts, ka maģistra vai doktora grādam jābūt tieši tiesību zinātnē. Tāpat nav pateikts, vai maģistra grādam jābūt akadēmiskam vai profesionālam. No normas mērķa gan var spriest, ka tam būtu jābūt akadēmiskam grādam. Taču šīs neprecizitātes normas formulējumā, diemžēl, pieļauj dažādas manipulācijas, kā tas skaidri parādās konkrētajā gadījumā.

Nite - "Pabeigtas šādas mācību iestādes : LU Ekonomikas un vadības fakultāte, 2000, sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā" Skat. http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2? R1=&cbutton=9346839204



Tas nav gluži tas kas maģistra grāds tiesību zinātnē.



Laura, jau 2003.gadā ir apstiprināts jurista profesionālais standarts, kurš līdz 2007.gadam iegūto profesionālo izglītību pielīdzina maģistra grādam: "Piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk, kā 2007.gadā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms." Skat. http://www.niid.lv/files/prof_standartu_registrs/Jurists.pdf

Laura, apskatieties, lūdzu, Latvijas Vēstnesī paziņojumu par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem, tur ir skaidri rakstīts, ka Vinetai Muižniecei ir maģistra grāds, šķiet, jau jaunajā tūkstošgadē iegūts.

Varbūt varat minēt arī likumu, kas paredz Latvijas Valsts Universitātes 1984. gadā izsniegtā jurista diploma pielīdzināšanu maģistra grādam? Ja Latvija ir tiesiska valsts, tad valsts rīcības pamatā ir likums.

Iespējams, ka jūsu kritika ir pamatota attiecībā uz Muižnieces politiskajām simpātijām (taču politiķa darbs nav notiesājošs tiesas spriedums ar kuru tiek noteikts aizliegums ieņemt noteiktus amatus) vai attiecībā uz Satversmes tiesas tiesneša darbam nepieciešamajām iemaņām un kompetenci (kaut gan ilggadēja Saeimas Juridiskās komisijas vadīšana drīzāk ir amats, kurš ļauj būt lietas kursā par visām tiesību izmaiņām valstī), taču Jums nav taisnība attiecībā uz formālo juridisko kvalifikāciju.

Satversmes tiesas likuma 4.p.: "kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu".

LVU 1984.gadā izsniegtais jurista diploms ir šī izglītība, kas ir pielīdzināma šī brīža maģistra grādam.

Taču solidarizējos ar tiem, kuri labāk šajā amatā būtu redzējuši kādu no akadēmiskajām aprindām.

Varu saderēt, ka īstais iemesls, kādēļ šāds cenzs ir ieviests, lai ierobežotu jauno juridiskās zinātnes doktoru iekļūšanas iespējas Satversmes tiesas sastāvā. Ja atceramies gadījumu, kad viena, šobrīd jau bijusī Satversmes tiesas tiesnese, par Satversmes tiesas sprieduma kritiku draudēja panākt autora izslēgšanu no Latvijas Universitātes un pieprasīja paskaidrojumus prof. Edgaram Meļķisim par pozitīvas atsauksmes sniegšanu publikācijai, tad var pieņemt, ka četrdesmit gadu cenzs ir nekas vairāk kā tikai vēlme nebūt kritizētam. Nav patīkami, ja gados jaunākie, bet zinošākie kolēģi pamāca gados vecākos.



Varbūt tad varēja arī aizliegt dr.iur. Anitai Rodiņai un dr.iur. Annijai Kārkliņai docēt Latvijas Universitātē, jo, ja jau par Satversmes tiesas tiesnesi nevar būt gados jaunie cilvēki, tad varbūt arī konstitucionālās tiesības un konstitucionālās sūdzības jautājumus nav jādocē personām nesasniedzot pilnbriedu. Varbūt vajadzētu šīm doktorēm arī atņemt grādu juridiskajā zinātnē, jo viņas atļāvušās rakstīt pirms pilnbrieda par konstitucionālajām tiesībām?



Citu valstu pieredzes piemeklēšana patiešām pārliecina! Izvēle jāizdara, pamatojoties uz to, cik liela ir valsts, cik daudz ir konstitucionālo tiesību speciālistu, tai skaitā cik ir juridisko zinātņu doktoru atbilstošajā zinātnes nozarē, kāda ir bijusi demokrātijas pieredze valstī u.c. Kā vispār kādam ienāk prāta salīdzināties Vāciju vai Krieviju šādos jautājumos?

40 gadu cenzs laikam gan nācis no pašas tiesas puses caur Tieslietu ministrijas sagatavotu likumprojektu. Interesanti patiešām, kāpēc pēc Kaspara Baloža un Kristīnes Krūmas apstiprināšanas uzreiz nāca šāds priekšlikums grozīt Satversmes tiesas likumu un noteikt 40 gadu cenzu.

Likumprojektam pat bija noorganizēta ekspertīze Venēcijas komisijā. Redz ko eksperti par šo jautājumu tur pateikuši:

\"11. The amendments introduce a minimum age of 40 years for candidates. “[T]he minimum age requirement is used by several countries in order to guarantee professional and life experience”.[2] While not all countries have such a limit, there is a number of countries, which provide for a minimum age for constitutional court judges ranging from 35 years (Armenia) to 45 years (Hungary). 40 years are required in the Czech Republic, Germany, Russia, Serbia, Slovakia, Slovenia, Ukraine. While the Venice Commission considered a minimum age of 50 years exaggerated[3], the required age of 40 years appears to be reasonable from the viewpoint of life experience and maturity, without restricting the circle of possible candidates further than necessary.\"

http://www.venice.coe.int/docs/2009/CDL-AD(2009)042-e.asp

Situācija, ka Satversmes tiesneša amatā ieceļ neatbilstošas personas, nerastos, ja nebūtu vecuma ierobežojums. Nosakot 40 gadu vecuma slieksni, faktiski radīts apstāklis, ka personības ar laikmetīgām zināšanām jurisprudencē tuvākajā laikā nebūs Satversmes tiesas sastāvā, bet līdz tam, kamēr šāda iespēja radīsies, Satversmes tiesa sevi būs totāli degradējusi.



Jājautā, vai tiešām Kristīne Krūma un Kaspars Balodis sevi tik ļoti slikti parādījuši šajā amatā, ka bija jāievieš šāds ierobežojums, un vai tiešam vēlamies, lai par Satversmes tiesu atkal raksta starptautiski citējamos zinātniskajos izdevumos, ka Satversmes tiesas tiesnesi ir \"innocent of any sense of modern constitutional theory or constitutional adjudication\" [trūkst jebkāda izpratne par laikmetīgu konstitucionālo teoriju vai konstitucionālo spriešanu] (Zile, Z.L. Constitutional Adjudication in Latvia, 25 Review of Central and East European Law 1999 No. 3, pp. 311-371, at p. 311.). Jau pēc pirmās pieredzes bija taču jāsaprot, ka jāuzstāda augstākas prasības, lai Satversmes tiesas spriedumu leģitimitāte būtu augsta ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskās sabiedrības acīs. Prasību latiņa bija jāceļ, bet mēs tik ar katru reizi to samazinam.



Spriestspēju nosaka nevis gadi, bet zināšanas, un tās apliecina valsts atzīts diploms un darbi. Bet konkrētajā gadījumā nav ne atbilstoša diploma, ne arī darbu, kas varētu apliecināt, Zigurda L. Zīles vārdiem runājot, ka \"jaunā\" tiesnese nav nevainīga konstitucionālajā teorijā un konstitucionālajā spriešanā.

bēdīgi :(

Vai tiešām balsojot, no kandidātiem izvēlējās atbilstošāko kandidātu šim amatam?

P.S. Šajā sakarā man nāk atmiņā kādas Saeimai tuvas personas savlaik teiktais par Saeimas deputātiem-juristiem: "Viņi pirmām kārtām ir politiķi un tikai tad juristi". Vai Muižniecei būs tik vienkārši vienā mirklī mainīt prioritāes?

Muižnieci slavinošs raksts, kurā tiek apiets galvenais problēmjautājums - par to vai Muižniece spēs objektīvi izvērtēt ar pašas līdzdalību pieņemto normatīvo aktu (un tādu ir ļoti daudz) atbilstību Satversmei.

What ir the real name of Ludvigs Švarcs?

Vēlos vērst uzmanību, ka formālie kritēriji nav izpildīti. Satversmes tiesas likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts skaidri paredz, ka par tiesnesi var apstiprināt tikai personu, \"kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu\". Vēlos vērst uzmanību, ka NAV spēkā esoša likuma, kas paredz četrgadīgās jurisprudences studijas Padomju Sociālistisko Republikas Savienības laikā pielīdzināt maģistra grāda ieguvei, līdz ar to ir nelikumīgi iecelt Satversmes tiesas tiesneša amatā personu bez maģistra grāda. Tas arī loģiski, jo daudzi pēc okupācijas beigām un pirms Boloņas deklarācijas pamatnostādņu ieviešanas Latvijas izglītības sistēmā ieguvuši jurista kvalifikāciju četrgadīgu vai piecgadīgu studiju rezultātā, tomēr neviens pat neiedomājās šo personu diplomus pielīdzināt maģistra grāda iegūšanai, līdz ar to minētā pielīdzināšana būtu pretrunā Satversmes 91. pantam.



Šobrīd diplomu pielīdzināšanu veic Akadēmiskais informācijas centrs. Nosacījumi pielīdzināšanai ir noregulēti, tomēr neesmu dzirdējusi, ka šāda pielīdzināšana veikta arī attiecībā uz Vinetas Muižnieces diplomu, kas arī ir loģiski, jo nav likuma, kas ļautu pielīdzināt šāda veida diplomu maģistra grāda ieguvei.



Satversmes tiesas likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts ir blanketa norma attiecība uz pielīdzināšanu un darbojas tikai kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem, kas paredz šo pielīdzināšanu. Nav tādas pielīdzināšanas, kas padarītu Vinetas Muižnieces diplomu par maģistra grādu.



Ievērojot minēto, nav svara, cik daudz deputāti ieceļ personu bez atbilstošas izglītības. Vienreiz šādai rīcībai ir jāpieliek punkts.

Domāju, ka jaunajai tiesnesei būs grūti strādāt jaunajā amatā. Jo amata prasības ir ļoti augstas. Tas faktiski ir zinātnieka darbs, kuram nepieciešams doktora grāds tiesību zinātnē vai vismaz maģistra grāds, bet esot doktoranta statusā, vai arī milzīga zinātniskā darba pieredze. Politiskā darbībā nevar tikt uzskatīta par zinātnisko darbību. Diemžēl nav pirmais gadījums, kad persona ar padomju laika dipl.iur. strādās tiesā. Ja nemaldos tiesnesim Skudram arī bija tikai Padomju Latvijas bakalaurs tiesību zinātnē. Lai kā nebūtu, Latvija ir demokrātiska valsts, kuras likumā noteikts, ka Satversmes tiesas tiesnesi apstiprina Saeima ar vismaz 51 balss vairākumu. Šis kritērijs ir izpildīts, tādēļ formāli likuma burts ir ievērots. Novēlēsim veiksmi Satversmes tiesas tiesnešiem tik svarīgajā darbā!

Ludvigs Švarcs nav oranžais fans?

Kā kaut ko tik slavinošu par tādu tanti var rakstīt?

Līdzjūtība tādiem Satversmes tiesas tiesnešiem kā Kūtris, Krūma, tam pašam Balodim (lai arī saukts par oranžo). Muižniece ar bakalaura izglītību ir liels kauns un pazemojums.