Cilvēkam, kas nacismu uzskata par absolūtu ļaunumu, ir diezgan grūti rakstīt par Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumu Kononova lietā.2 Grūti pierast pie domas, ka, cīnoties pret šo ļaunumu, varēja izdarīt kara noziegumus. Tomēr jāatceras, ka arī cēls mērķis neattaisno visus līdzekļus. Un citu partizānu pieredze apliecina, ka arī kara apstākļos ir iespējams atturēties no aklas atriebības.
Eiropai Lielās palātas spriedums būs ļoti nozīmīgs no jus ad bellum un jus in bello nošķirtības viedokļa. Diezgan grūti iedomāties "taisnīgāku" karu. Ja jau tā ietvaros visām pusēm bija jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās krimināltiesības, tad a fortiori citos konfliktos visām pusēm uzlikts tāds pats pienākums.
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 7. pants paredz, ka tikai likums (nacionālās tiesības vai starptautiskās tiesības) nosaka noziegumu un sodu.3 Normai jābūt pieejamai un paredzamai;4 turklāt šīs prasības attiecas gan uz noteikumiem par noziegumu, gan uz noteikumiem par sodu.5 Līdz ar to Lielās palātas spriedumā tiek analizēts, vai starptautiskās tiesības 1944. gadā kvalificēja Kononova rīcību kā kara noziegumus un vai viņam bija jāparedz, ka par šiem noziegumiem draud kriminālatbildība.
Palātas spriedumu Kononova lietā6 diezgan pamatoti kritizēja par paviršu starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko krimināltiesību piemērošanu, izvērtējot jautājumu par aizliedzošās normas pastāvēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes