Jūnija pirmajā nedēļā Igaunijā un Latvijā notika sestās Baltijas jūras reģiona tiesību vēsturnieku dienas, ko šoreiz, savstarpēji sadarbojoties, rīkoja Tartu Universitāte un Latvijas Universitāte. Šajā konferencē tradicionāli piedalījās gan atzīti, gan topoši tiesību zinātnieki no Baltijas reģiona – Igaunijas, Latvijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Somijas un citām valstīm, ko saista kopīgas tiesību tradīcijas. Kā atzina viena no pasākuma organizatorēm, Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, šīs tiesību vēsturnieku konferences jau kļuvušas par tradīciju un veicina nozares pētnieku akadēmisko sadarbību reģionā. Viņa arī norādīja, ka šajos pasākumos iezīmējas katras valsts vēsturiskā pieredze, kas uz vieniem un tiem pašiem notikumiem dažādu universitāšu tiesību zinātniekiem liek skatīties no atšķirīgiem skatupunktiem.
Konferences dalībnieku zinātniskās analīzes loks bija ļoti plašs. Tā, piemēram, Dr.iur. Sanita Osipova nolasīja referātu par mācību valodām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē starpkaru periodā, Ķīles Universitātes profesors Dr.iur. Verners Šūberts (Werner Schubert) analizēja notariāta vēsturi Šlēsvigā – Holšteinā, Lībekā, Meklenburgā un Priekšpomerānijā, Turku Universitātes profesors Dr.iur. Larss Bjerne (Lars Björne) pievērsās zviedru un somu tiesību sistēmu nošķiršanai pēc 1809. gada, savukārt Lundas Universitātes profesors Dr.iur. Hanss Heinrihs Fogels (Hans-Heinrich Vogel) savu referātu veltīja Zviedrijas konstitucionālo tiesību 800 gadu garajai vēsturei. Krakovas Jageloņu universitātes tiesību vēsturniece Anna Karaboviča (Anna Karabowicz) analizēja karaļa Stefana Batorija valdīšanas laika likumdošanu Livonijā, Helsinku Universitātes pētniece Dr.iur. Pia Leto-Vanamo (Pia Letto-Vanamo) dalījās pārdomās, vai ir iespējama vienota privāttiesību vēsture, Dr. iur. Joahims Rikerts (Joachim Rückert) no Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas analizēja tiesību vēstures dažādo uzstādījumu problēmjautājumus, bet Tartu Universitātes tiesību vēsturnieks Andress Andresens (Andres Andresen) pievērsās baznīcas tiesībām un ticības brīvībai Livonijā. Vērtīgu informāciju par unikāliem tiesību vēstures pieminekļu atradumiem Krievijas Zinātņu akadēmijas Pēterburgas Vēstures institūta arhīvā sniedza Dr.iur Aleksandrs Rogočevskis no Pēterburgas, savukārt Tartu Universitātes profesore Dr.iur. Marju Lutsa-Sotaka (Marju Luts-Sootak) stāstīja par igauņu juridiskajiem preses izdevumiem pirms Otrā pasaules kara. Krievijas tiesību zinātniece Jeļena Makarova pievērsās pēcpadomju Krievijas konstitūcijas attīstībai, bet Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš analizēja mantošanas tiesības padomju laikā.
Dina Gailīte