ŽURNĀLS Redaktora sleja

15. Jūnijs 2010 /Nr.24 (619)

Autoritārisms kā alternatīva
3 komentāri

Austrumeiropā pēc Pirmā pasaules kara sabrukušo impēriju vietā viena pēc otras veidojas jaunas valstis. Visas šīs valstis tapa gandrīz pēc viena klona – nacionāla valsts, parlamentārisms, vāja izpildvara, ierobežotas tiesu varas iespējas uzraudzīt likumdevēja rīcību. Austrumeiropā dominēja viedoklis, ka pietiek ar konstitūcijas izstrādāšanu un tautas suverenitātes nostiprināšanu. Tauta vienkārši nevar ievēlēt sliktus tautas priekšstāvjus, kuriem nerūpētu kopējais labums. Vēlēšanās uzvaru gūšot tikai labākie kandidāti, un viņu pieņemtie likumi vislabāk ļaus īstenot tautas cerības un ilgas.

Diemžēl realitāte izrādījās krietni atšķirīga. Gandrīz tūlīt pēc fundamentālo konstitucionālo aktu pieņemšanas Austrumeiropā sākās izmisīga alternatīvu meklēšana parlamentārismam ar visiem tā blakusefektiem. Musolīni fašistu valsts kalpoja kā reāls paraugs citai valstiskuma attīstības iespējai. Un gandrīz sinhroni Austrumeiropā cits pēc cita notika valsts apvērsumi, lai izvēlētos autoritāru valsts pārvaldes formu.

Autoritārie režīmi Austrumeiropā iezīmēja zināmu alternatīvu parlamentārismam. Diemžēl lielākā daļa no šiem režīmiem nepastāvēja tik ilgi, lai tiktu uzkrāts pietiekams secinājumu klāsts mūsdienām. Tāpat jāatzīst, ka Musolīni un Hitlera režīmu pieredze uz daudziem gadu desmitiem kompromitēja autoritārisma fenomenu Austrumeiropā. Lai gan – Austrumeiropas autoritārisms ir bijis pietiekami interesants konstitucionālo tiesību attīstības jomā un varētu sniegt noderīgas pārdomu stundas politisko procesu mīļotājiem.

Autoritārie režīmi Austrumeiropā, bieži vien saglabājot parlamentu pilnvaras, meklēja to ierobežošanas ceļus. Igaunijā tika ieviesta tieslietu kanclera institūcija, kas ar zināmām korekcijām funkcionē vēl mūsdienās. Lietuvā pilsoņu kopumam piešķīra plašas tiesības piedalīties tautas nobalsošanās un likumu ierosināšanā. Savukārt Polijā strikti norobežoja likumdošanas varas un izpildvaras kompetenci, kas sanācijas režīmam bieži vien sagādāja būtiskas problēmas komunikācijā ar parlamentu.

Austrumeiropas autoritārisma pieredze ir ietekmējusi konstitucionālās tiesības. Francijas V Republikas konstitūcijas autori pusprezidentālisma sistēmas konstrukcijā idejas smēla no Polijas 1935. gada konstitūcijas. Savukārt aizsargāties spējīgas demokrātijas (militant democracy) koncepcija kā vienu no pozitīvajiem piemēriem analizēja Petsa režīmu Igaunijā.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
analizētājs
16. Jūnijs 2010 / 16:36
0
ATBILDĒT
slejas nosaukums šķita ļoti daudzsološs, taču izlasot arī īsti nesapratu autora nostāju ko ar šo visu vēlējās viņš lasītājam pateikt. Autoritārisms ir redzēts, vēljoprojām to aprunā kā alternatīvas variantu, arī pasaulē tā nav sveša varas forma. Ne vienmēr autoram skaidri jāpasaka atbilde, taču netieši būtu tā kā jānorāda, kāds īsti ir visa "sāls".
D.
15. Jūnijs 2010 / 12:50
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par uzdrīkstēšanos diskusjai piedāvāt tik "slidenu" tematu - autoritārisms kā alternatīva.

Protams, Latvijas autoritārisms ir jāvērtē (un jāpārvērtē) objektīvi, nekrītot galējībās (nedz "Latvijas laika" aculiecinieku nekritiskajā sajūsmā, nedz padomju laika ideoloģiski izspīlētajā vērtējumā).

Režīmam bija savi pozitīvi sasniegumi, piemēram, latviešu nacionālās pašapziņas nostiprināšana. Taču bija arī savi trūkumi, galvenie no tiem - Satversmes apturēšana un Latvijas neatkarības necienīgā atdošana padomju okupantiem pilnīgi bez cīņas.

Tāpēc ar interesi gaidīsim no slejas autora plašāku pētījumu par pieteikto jautājumu.

Francis Ksavers
15. Jūnijs 2010 / 01:17
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par interesanto ieskatu!

Man radās šāda interesanta doma. Pie kādiem secinājumiem mēs nonāktu, ja salīdzinātu:

(1) Austrumeiropas starpkaŗu autoritārismus, t.sk. Latvijas;

(2) Āfrikas valstu pēckolonizācijas autoritārismus: O. Bongo režīms Gabonā, F. Ufue-Bvaņi (Hopohouët-Boigny) režīms Ziloņkaula Krastā, Idi Amina režīms Ugandā, Džomo Kenjattas (Kenyatta) režīms Kenijā, utt.,

(3) Islāma zemju autoritārismus: Kaddafi Libānā, S. Huseins Irākā, utt.

(4) Latīņamerikas autoritārismus: A. Stroessners Paragvajā, A. Pinočets Čīlē, Hugo Bancers un citi Bolīvijā, utt.?
visi numura raksti
Juris Rudevskis
Tiesību politika
Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu
61 komentāri
Annija Švemberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību pirmpirkuma tiesības – zemesgrāmatā vai teritorijas plānojumā
Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma ...
1 komentāri
Agnese Beļska
Skaidrojumi. Viedokļi
Stingri noteiktās atbildības institūts krimināltiesībās
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse, tās pierādīšanas smagums un ar to saistītās teorijas kā krimināltiesību piemērotāju, tā tiesību zinātnieku vidū ir bijis strīdus ābols jau kopš šā institūta rašanās. Saistībā ar ...
Inga Reine
Nedēļas jurists
Inga Reine
Notikums
Satversmes tiesā viesojas Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas līdzstrādnieki
AUTORU KATALOGS