ŽURNĀLS Domu mantojums

31. Augusts 2010 /Nr.35 (630)

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē
8 komentāri
Dr.iur.
Sanita Osipova
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam.

Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā.

Vēsturiskā tradīcija par Senās Ēģiptes tiesībām un izpētes avoti

Lielākā daļa zinātnieku līdz XX gs., kad tika atšifrēta seno šumeru rakstība, uzskatīja Ēģipti par senāko civilizāciju pasaulē. Šis viedoklis tika aizstāvēts arī vēlāk, piemēram, Aleksandrs Šarfs (Alexander Scharff, 1904–1985) 1950. gadā rakstīja, ka ēģiptiešu kultūra ir senākā un nav pamata uzskatīt, ka to ir ietekmējuši šumeri, bet vēl mazāk zinātniska pamatojuma ir runāt par semītu ietekmi, jo Ēģipte izveidojās ievērojami agrāk, nekā sāka klejot semītu ciltis.2 Jau sengrieķu rakstnieki ar cieņu un respektu izturējās pret seno ēģiptiešu kultūru, t. sk. tiesībām un tiesu. Ēģipte ļoti interesēja senos grieķus, jo viņi to uzskatīja par civilizācijas un zināšanu šūpuli. Tas lasāms Diodora (Διόδωρος, dzīvojis 1. gs. pr.Kr.), Hērodota (Ηρόδοτος, dz. ap 490./485. g. pr.Kr., miris īsi pirms 430. gadā pr.Kr3), Platona (Πλάτων, 428/427–348/347 pr.Kr.), Plīnija (Gaius Plinius Secundus Maior, 23–79) un Plutarha (Πλούταρχος, 46–120) darbos. Grieķu tradīcija vēsta, ka izcilais grieķu likumdevējs Solons ir apmeklējis Ēģipti un studējis vietējās tiesības. Arī persiešu valdniekam Dārijam, valdot Ēģiptē, bija jānodarbojas ar faraonu tiesībām.4 Faraonu tiesībās ietilpst visi juridiskie lēmumi, kas fiksēti faraonu laika (no III gadu tūkstoša sākuma līdz 332. gadam pr.Kr.) tekstos. Pēc sengrieķu vēsturiskās tradīcijas tiek uzskatīts, ka, vēlākais, ap 1500. gadu pr.Kr. Ēģiptē bija rakstīti likumu krājumi, kas bija spēkā visā valstī. Pētot antīko historiogrāfiju, tikai atsevišķos darbos, piemēram, Hērodota un Diodora darbos, ir minēts, ka senajiem ēģiptiešiem ir bijušas tiesību kodifikācijas. Antīkās kultūras priekšstatus par ēģiptiešu zināšanām, ticību un sociālajām normām vispilnīgāk sniedz Hērodota "Vēsture" un Diodora "Vēstures bibliotēka".

Hērodota darbā ir daudz interesantu detaļu par Ēģiptes vēsturi, kā arī konkrēti par ēģiptiešu tiesību vēsturi. Hērodots uzsver, ka daudzas pamatzināšanas ir atklātas tieši Senajā Ēģiptē: "Par cilvēces vēsturi man ir viennozīmīgi jāsaka tā: ēģiptieši pirmie no cilvēkiem ir atklājuši gadu un iedalījuši to 12 mēnešos. Viņi saka, ka viņus pie šī iedalījuma ir novedušas zvaigznes. Es ticu, ka viņu aprēķins ir daudz gudrāks nekā grieķu, tāpēc ka grieķi katru trešo gadu starp gadalaikiem iestarpina garo mēnesi. Savukārt ēģiptieši katru mēnesi skaita 30 dienu garumā, bet gada beigās pievieno piecas dienas, kas neietilpst mēnešos. Tā katru reizi gada gaita ir vienāda."5 Hērodots apraksta, ka ēģiptiešu sabiedrību veido septiņas kastas: priesteri, karavīri, lopu gani, cūku gani, tirgotāji, tulki un nodokļu ievācēji.6 Rakstot par ēģiptiešu tikumiem, Hērodots uzsver, ka ēģiptieši ievēro vietējās paražas, bet citas tie noraida. Hērodots informāciju, kas ir apkopota "Vēsturē", ir ievācis ceļojumos, runājot ar vietējiem iedzīvotājiem un novērojot to dzīvi, retāk ir atrodamas atsauces uz rakstītiem avotiem (parasti ceļojumā iegūtā pieredze un uzkrātās zināšanas tiek salīdzinātas ar grieķu avotiem, piemēram, Homēra darbiem7). Hērodots ir pirmais grieķu vēsturnieks, kurš norobežo vēsturi no mītiem.8 Hērodota darbu vēlams izcelt vēl kāda iemesla dēļ. Tajā Eiropa un Āzija minētas kā ģeogrāfiski nosaukumi. Hērodota Eiropa apzīmē plašas teritorijas no Pireneju kalniem un uz rietumiem, pa kurām plūst upe Istra (kā antīkajā pasaulē dēvēja Donavu) (Hērodots to salīdzina ar Nīlu) un ko apdzīvo ķelti un citas rietumu ciltis.9

Diodors, kurš savas zināšanas ir smēlies no ēģiptiešu vēstures avotiem,10 kā ievērojamākos likumdevējus Ēģiptes vēsturē min faraonus:

1. Meness (Mneves pirmais no senās valsts faraoniem11) – pēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka viņš ir saņēmis likumus no dieva Hermeja (Hermejs ir grieķu dievs, ēģiptiešiem to apzīmē dievs Tots, Mēness dievs un zinātnes aizbildnis12) un gudri un taisnīgi piemērojis Ēģiptē.13 Diodors min virkni izcilu citu tautu valdnieku, kuri arī likumus ir saņēmuši no dieviem: Likurgs – no Zeva, Zaratustra – no Svētā gara, Mozus – no Jehovas.

2. Sasahis (Hērodots minējis kā Asychis, vēsturnieki uzskata, ka identificējams ar Shepseskaf no IV dinastijas), kurš lika apkopot spēkā esošās tiesības. Turklāt, pēc Diodora ziņām, Sasahis bijis arī zvaigžņu pētnieks un ģeometrijas pamatlicējs.14

3. Sesostris (iespējams, ka Sesostris II un Sesostris III no XII dinastijas ir apvienoti vienā leģendārā tēlā,15 kurš aprakstīts Diodora darbā) izveidoja un normatīvi fiksēja vienotu armijas pārvaldes sistēmu.16

4. Bokhoris (Bocchoris, XXIV dinastija17), kurš ir bijis aktīvs likumdevējs saistību tiesībās, konkrēti, finanšu un tirdzniecības tiesībās, piemēram, nosakot par obligātu rakstisku formu aizdevuma līgumam.18 Diodors raksta, ka Bokhoris ir valstī noteicis, t. s. sloga nokratīšanu jeb atbrīvošanu no parādu saistību jūga, ar likumu grozot visas parādu saistības, jo tās sekmēja tautas grimšanu nabadzībā un vājināja valsti.

komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
a
7. Septembris 2010 / 11:28
0
ATBILDĒT
Visu cieņu Osipovas kundzei! Viņa bija (kad es studēju pirms 12 gadiem), ceru, ka ir pašlaik un arī būs vislabākā pasniedzēja Juridiskajā fakultātē. Manā izprātnē viņa spēj sevī apvienot lielu inteliģenci, apbrīnojamas spējas atrast valodu un pieeju, kā arī ieinteresēt ikvienu studentu grupu, bet tajā pašā laikā nezaudēt savu \"es\". Īsta profesore, kuru ir vērts cienīt un arī uzslavēt (ko es pašlaik arī daru). Diemžēl daudziem citiem fakultātes profesoriem ir milzīgas problēmas ar katru no minētajiem faktoriem.
:D
2. Septembris 2010 / 16:51
0
ATBILDĒT
Pasaka par to, kā pelēns ar kalnu spēkojās.



P.S. Tiešām domājāt, ka tiksiet galā?!
Sanita
1. Septembris 2010 / 18:40
0
ATBILDĒT
Man ir patiess prieks, ja juridisko presi lasošo personu vidū ir arī vēstures cienītāji, kas uzķer rakstā neiekļautās nianses. Senās Ēģiptes apvienošanas laiks tiešām ir strīdīgs, jo dažādi ēģiptologi atšķirīgi datē pirmās dinastijas nodibināšanu. Eduards Meijers (Eduard Meyer) datē Ēģiptes apvienošanu ar aptuveni 3200. gadu pr. Kr., citi zinātnieki min aptuveni 3000 gadu pr. Kr., Aleksandrs Šarfs (Alexander Scharff) un Antons Mortgats (Anton Moortgat) uzskata, ka pirmā dinastija pie varas nākusi tikai sākot ar 2850. gadu pr. Kr. Arī dinastijas dibinātājs ir noslēpumaina persona. Tradīcija min, ka abas valstis apvienoja Augšēģiptes valdnieks Meness. Vācu, krievu, franču u.c. avotos minēts arī otrs dibinātājs – Narmers. Diskusija notiek par to, vai Meness un Narmers ir viena vai divas personas. Valters Volfs uzskata, ka visticamāk tā ir viena persona, paskaidrojot, ka Meness ir Narmera pavārds, kas nozīmē „Karotājs”. Taču pastāv arī uzskats, ka Narmers un Meness ir divi valdnieki, kas laikā gaitā saplūduši vienā mitoloģiskā dinastijas dibinātājā. Avotos ir minēts arī valdnieks Skorpions, kuru arī identificē ar Menesu (piemēram, A. J. Arkell) vai uzskata par pastāvīgu vēsturisku personību, t. i., vienu no pirmajiem faraoniem. Jebkurā gadījumā jautājums vēl nav atbildēts, un iespējams jau tuvākajā laikā arheologu jauni atradumi palīdzēs viest skaidrību un rast atbildi uz jautājumiem, par kuriem ēģiptologi strīdas jau vairāk nekā pus gadsimtu.
I
31. Augusts 2010 / 22:53
0
ATBILDĒT
Mani mulsina pirmā autores tēze raksta noslēgumā par tiesību principu juridisko spēku un likumdevēju ierobežojošo varu.....

Raksta tekstā neatrodu tai pierādījumus.....
Rix Goa
31. Augusts 2010 / 11:13
0
ATBILDĒT
Visu cieņu autorei par raksta tapšanā ieguldīto darbu! Lasāms tas gan nav tik viegli kā Vējiem līdzi vai cita populāra grāmata. Pārsteidz, ka Ēģiptē viss grozījās tikai ap vienu tiesību principu. Citi nebija atklāti, vai arī tiesību piemērošanas procesā vispār netika ņemti vērā?

Vēl viena lieta, kura varēja būt vairāk akcentēta, ir sabiedrības šķiriskais sastāvs un, kā notika tiesas spriešana dažādām šķirām.
Francis Ksavers
31. Augusts 2010 / 01:10
0
ATBILDĒT
"Ap 2900. gadu tās vardarbīgi apvienoja Augšēģiptes valdnieks Meness (vācu, krievu u.c. avotos minēts arī otrs vārds - Narmers, paskaidrojot, ka Meness ir Narmera pavārds, kas nozīmē "karotājs")"

1. Pirmo reizi dzirdu par 2900. gadu. Man vienmēr šķita, ka tas bija par 200 g. agrāk, t.i., ap 3100. gadu. Jo ap 2900. gadu jau sākas Otrās Dinastijas laiks – tas jau būtu par vēlu.

2. Jā, vairums eģiptologu šodien ir pārliecināti, ka Narmers = Meness, tikai "Narmers" būs bijis viņa "ceremoniālais" vārds jeb "Hora vārds", bet Meness – "heraldiskais" vārds, kas varētu būt piekabināts vēlāk, jau pēc viņa nāves. Starp citu, mēs skaidri nezinām, kā šos vārdus īsti izrunāja. Uz Narmera paletes viņa vārds ir atveidots ar hieroglifiem "N-R" ("sams") un "M-R" ("kalts"). Visplašāk pieņemtā izruna ir "Narmer", bet citur parādās formas "Merinar", "Narmeru" utt.
Dipl.iur.
30. Augusts 2010 / 16:52
0
ATBILDĒT
P.S. Turklāt par radīšanas kārtību zinātniekiem ir nedaudz citi ieskati.

Ieteiktu palasīt Dr.A.Utināna monogrāfiju "DNS, matrice un cilvēka uzvedība".
Dipl.iur.
30. Augusts 2010 / 16:44
0
ATBILDĒT
"Taču ir vērts uzdot jautājumus, kas ir laicīga jurisprudence? Vai tā ir jurisprudence bez Dieva kā taisnīguma garanta klātbūtnes tiesā?"

----------------------------------------------

Vēl vairāk ir vērts uzdot jautājumu, kas ir Dieva griba?

Vai alkatīgā un morāli kroplā vīriešu dzimuma izdomājumi par to, ko Dievs vēlas vai nevēlas?



Ilustrācijai - fragmenti no interneta diskusijas:

".. bez dzimuma, ar ko vēl sieviete vēl atšķiras no vīrieša, lai tai nebūtu pieejams Dieva paaicinājums?

Ar radīšanas un grēkā krisanas kārtību un vietu Dieva iestādītajā pasaulē! Tieši šajā kārtībā arī Pāvils pamato sieviešu ordinācijas aizliegumu!"

http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=306&rid=3&start=10



"es vienmēr brīnos kā pēc inkvizīcijas sārtiem, abortu un kontracepcijas aizliegšanas, miljoniem bērnu nāves karos ar vienīgo argumentu: "Tā Dieva ceļi ir neizdibināmi" sievietes vēl joprojām pieņem kristietību...apbrīnojami."

http://tinyurl.com/348zabx
visi numura raksti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs
Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu ...
Juris Juriss
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Mārtiņš Paparinskis
Nedēļas jurists
Mārtiņš Paparinskis
9 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Diskusija par Starptautiskās tiesas konsultatīvo viedokli Kosovas jautājumā  
Rīgas Juridiskā augstskola 20. augustā rīkoja starptautisko tiesību diskusiju par Starptautiskās tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo viedokli.1 Šī diskusija turpināja profesores Dr.iur. Inetas Ziemeles aizsākto tradīciju pulcēt ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Apsūdzētā un cietušā paziņojums par izlīgumu
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā ...
AUTORU KATALOGS