ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Septembris 2010 /Nr.36 (631)

Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā
5 komentāri
LL.M.
Irēna Kalniņa
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Komercsabiedrības tiek reorganizētas, mainās uzņēmumu īpašnieki. Darbiniekiem kā lielākajai sabiedrības ekonomiski aktīvajai daļai ir nepieciešama taisnīga un saprotama aizsardzība. To apliecina arī galvenais tiesību avots attiecībā uz uzņēmuma pāreju – 2001. gada 12. marta ES Padomes Direktīva 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (turpmāk tekstā – Pārejas direktīva),1 kas ir viena no visbiežāk apstrīdētajām direktīvām2 ES.

ES teritorijā telekomunikāciju un citu līdzīgu sektoru tirgus liberalizācija, kā arī ekonomikas tendence pārorientēties no lieliem uzņēmumiem uz vidējiem un maziem uzņēmumiem un citi līdzīgi faktori ir izraisījuši lavīnveida restrukturizāciju.3 Latvijā spilgts restrukturizācijas piemērs ir šā brīža publiskā sektora reforma un Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgšana privātajā sektorā 2007. gadā.

Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos galveno mērķi – aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. Uzņēmuma pārejas būtība: līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet sociālā atbildība par darbiniekiem. Šajā aspektā darbu var uzskatīt par darbinieka vērtību un pat īpašumu, kas ir aizsargājams.

1. Uzņēmuma pārejas jēdziens, veidi un kritēriji

Uzņēmuma pārejas institūts pirmo reizi tika minēts 1928. gadā Francijas Darba kodeksā (L 122-12), kad ar likumu noteica, ka darba devēja juridiskas maiņas gadījumā sakarā ar uzņēmuma pārdošanu, saplūšanu uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošie darba līgumi turpinās ar jauno darba devēju. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pārejas brīdī pāriet ne tikai uzņēmuma piederumi, bet arī darbaspēks, tādējādi nodrošinot jauno darba devēju ar apmācītu darbaspēku un iekārtām. Kad notika bijušās Vācijas teritorijas likumu harmonizēšana atbilstoši Francijas tiesībām (1918), šos Francijas Darba kodeksa noteikumus spēcīgi ietekmēja Vācijas tiesības.4 Tajā laikā ne tikai arodbiedrības uzstāja uz uzņēmuma pārejas institūta iekļaušanu likumā, bet arī Vācijas metālapstrādes nozares galvenie uzņēmēji. Vācija jau ilgu laiku pirms Francijas pazina kapitāla un ekonomikas koncentrāciju (Konzern), kura ir devusi pamatimpulsu "tirgus" izveidei, kurā pērk un pārdod uzņēmumus.5 Ne visur Eiropā bija šāda pieeja. Piemēram, Anglijā darba līgumu uzskatīja par personisku līgumu, kuru nevar nodot citam darba devējam, tomēr Francijas darba tiesību doktrīna tika atzīta par taisnīgāku un to pārņēma arī Pārejas direktīvā. Tiesību literatūrā ir izteikts viedoklis, ka 1977. gadā nebija grūti pieņemt Pārejas direktīvu, jo trīs lielās Eiropas Savienības dibinātājvalstis – Francija, Vācija, Itālija – tās likumos jau bija iekļāvušas uzņēmuma pārejas institūta regulāciju.6

Šobrīd uzņēmuma pāreja ir uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana (Darba likuma 117. panta pirmā daļa).

Pirmie Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST) spriedumi7 tāpat kā Darba likuma (turpmāk tekstā – DL) 117. panta pirmā daļa redakcijā līdz 2010. gada 25. martam paredzēja tikai tiešas līgumiskas attiecības vai komercsabiedrību reorganizāciju. Šāda pieeja bija pretēja EST jaunākajai praksei8 un neaptvēra visus uzņēmuma pārejas gadījumus. Praksē uzņēmuma pārejas jautājumi pārsniedza līgumiskās attiecības un tiesai nācās analizēt sarežģītākus darījumus, piemēram, uzņēmuma pāreja uz nomas līguma pamata vai funkciju nodošana ārējo pakalpojumu sniedzējiem (angļu val. – outsourcing), kur nav tiešu līgumisku attiecību starp uzņēmuma nodevēju un ieguvēju. Merckx un Neuhuys lietā EST nosprieda, ka ekskluzīvā automašīnu tirgotāja tiesību nodošana uzskatāma par uzņēmuma pāreju.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
cCxaYuYKKpT
13. Marts 2012 / 07:15
0
ATBILDĒT
8pRvxO gccegihibesi
cCxaYuYKKpT
13. Marts 2012 / 07:15
0
ATBILDĒT
8pRvxO gccegihibesi
cCxaYuYKKpT
13. Marts 2012 / 07:14
0
ATBILDĒT
8pRvxO gccegihibesi
eIxdEIaXJs
12. Marts 2012 / 06:20
0
ATBILDĒT
RixqvP kfgulwronvpg
PSwSXpLRJCsQsjzCk
11. Marts 2012 / 13:21
0
ATBILDĒT
GPS Satellite Navigation Systems Reviews, Articles, Tomtom, Navman .... 2007 Sat Nav Range Overview A quick look at the current range iavalable. . The problem is I cannot find any sign of this facility on your site. . Hi, I have a 2005 Range Rover Vogue and I\'m just about to buy a 2009 model, . sat nav memory of the old car to the new car, both are the touch screen DVD versioin. ..
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Izveido Disciplinārtiesu un ievēl tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē  
Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu ...
1 komentāri
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī
Izlasot "Jurista Vārdā" (17.08.2010., Nr. 33) publicēto A. Judina rakstu "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos", jāteic, ka konceptuāli piekrītu autora paustajām nostādnēm, tomēr pie atsevišķiem jautājumiem vēlētos ...
Māris Lejnieks
Nedēļas jurists
Māris Lejnieks
15 komentāri
Inese Druviete
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu loma šķīrējtiesas veselībā
"Šķīrējtiesas sirds ir tās procesuālajās tiesībās",1 jo, nesaņemot vajadzīgo, tā novārgs, novājinot visu organismu līdz ar sevi pašu. Šķīrējtiesas organismam ir vajadzīgas stipras procesuālās tiesības. Dažādu vainu ...
2 komentāri
Juris Juriss
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
AUTORU KATALOGS