2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr. 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem", Nr. 2006/54/EK "Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)" un Nr. 2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117. panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību3 darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās.