ŽURNĀLS Notikums

12. Oktobris 2010 /Nr.41 (636)

Tieslietu padomes pirmā sēde
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Tieslietu padomes tapšanas procesu – vasarā izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" sekoja padomes locekļu izvēles process, kuram beidzoties savukārt bija iespējams sasaukt pirmo Tieslietu padomes sēdi, un šis Latvijas tiesu sistēmas vēsturē nozīmīgais pasākums Latvijas Republikas Augstākās tiesas telpās notika 4. oktobrī.

Jāatgādina, ka atbilstoši likumam "Par tiesu varu" Tieslietu padomes uzdevums ir piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Tieslietu padomes sastāvā ir pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Sa­tversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Viesturs Imants Lieģis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis, kā arī vēlēti locekļi – Augstākās tiesas plēnuma ievēlētā Senāta Civillietu departamenta senatore Ināra Garda un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Ināra Jaunzeme, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, Tukuma rajona tiesas tiesnese Adrija Kasakovska, Bauskas rajona tiesas tiesnesis Aigars Sniedzītis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence un Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts. Ar padomdevēja tiesībām Tieslietu padomes pirmajā sēdē piedalījās Latvijas Republikas tiesībsargs Romāns Apsītis.

Pirmajā Tieslietu padomes sēdē tika risināti galvenokārt organizatoriski jautājumi. Saskaņā ar likumu Tieslietu padomes darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, taču vietnieks ir jāievēl no padomes locekļu – tiesnešu – vidus. Par padomes priekšsēdētāja vietnieci 4. oktobrī ievēlēja Augstākās tiesas senatori Ināru Gardu.

Tieslietu padomes sēdē apstiprināja Tieslietu padomes reglamentu, kas nosaka padomes darba organizāciju. Reglaments nosaka, ka padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai ja to pieprasa viena trešdaļa padomes locekļu. Reglamentā noteikta kārtība, kā tiek iesniegti priekšlikumi par padomes sēdē izskatāmiem jautājumiem, izziņots par sēdi padomes locekļiem un pārstāvjiem ar padomdevēja tiesībām, kā tiek protokolētas sēdes un glabāti Tieslietu padomes sēdes protokoli un lēmumi, kā arī citi Tieslietu padomes darba organizācijas jautājumi. Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, ja padome nav lēmusi citādi. Par to, kāda informācija būs ierobežotas pieejamības, Tieslietu padome lems kādā no nākamajām sēdēm. Padome var pieņemt lēmumus arī rakstveida procesā. Ja kāds no padomes locekļiem iebilst pret rakstveida procedūru konkrētā jautājuma izskatīšanā, tiek sasaukta padomes sēde.

Tieslietu padome 4. oktobra sēdē pieņēma arī lēmumus par tiesnešu aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīti Briedi viņas prombūtnes laikā no šā gada 20. oktobra līdz 2011. gada 27. janvārim aizstās Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Vēsma Kakste, bet Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā tiesneša prombūtnes laikā šīs tiesas tiesneša pienākumus pildīs Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Meldere.

Informācija par Tieslietu padomes darbu atrodama Augstākās tiesas mājaslapā – jaunizveidotā sadaļā "Tieslietu padome".

Dina Gailīte

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Grasis
Skaidrojumi. Viedokļi
O!K pret ZZ: nākotnē jādzīvo draudzīgi un korekti
Neesmu ne "O! Kartes", ne "Zelta Zivtiņas" lietotājs, tomēr savulaik nejauši pievērsu savu uzmanību SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Tele2" reklāmu cīniņam televīzijas kanālos. Man kā vienkāršam patērētājam pie zilā ekrāna ...
8 komentāri
Gundega Slaņķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana
Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, ...
2 komentāri
Ludvigs Švarcs
Juridiskā literatūra
Nozīmīgs pētījums par tiesību socioloģiju
Ikvienai valstij mūsdienās ir sava tiesību sistēma. Pamatā to veido likumu teksti un tiesu nolēmumi. Taču ne mazāk būtiska nozīme ir tiesību zinātnieku darbam.Zinātnieku raksti, likumu un tiesu prakses komentāri, polemika liecina par ...
1 komentāri
Andris Guļāns
Nedēļas jurists
Andris Guļāns
8 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Kāda būs "juristu frakcija" Saeimā
Kaut gan oficiāli 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija paziņos tikai pēc tam, kad būs saņēmusi arī visu ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu protokolu oriģinālus un rūpīgi pārskaitījusi visus ...
AUTORU KATALOGS