ŽURNĀLS Domu mantojums

Latvijas Senāts un tā spriedumi

[1] Latvijas Senāts kā Latvijas Republikas augstākā tiesa. Latvijas Senāts¹ bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada² līdz 1940. gadam,³ kad Latvijas Republikas teritorijā vardarbīgi iebruka PSRS karaspēks, tādējādi aizsākot 50 gadus ilgušo Latvijas Republikas iestāžu rīcības savā zemē amorālo un prettiesisko paralīzi. Latvijas Senātam bija svarīga loma Latvijas tiesību izveidošanā, un tā pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu.⁴ Latvijas Senāta sēdeklis bija Rīgā. Uz tad jaunuzcelto Tiesu pili Rīgā, Brīvības bulvārī, Latvijas Senāts pārcēlās 1938. gadā. Latvijas Senātam bija trīs departamenti: Civilās kasācijas departaments, Kriminālās kasācijas departaments un Administratīvais departaments, kā arī Apvienotās sapulces, kas izšķīra svarīgākās, likumos paredzētās lietas. Tā pastāvēšanas laikā Latvijas Senātā darbojušies 30 senatori.⁵ Pie Senāta pastāvēja virsprokuratūra. 1995. gadā izveidotais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts tiek uzskatīts par Latvijas Senāta tradīciju turpinātāju.⁶

[2] Latvijas Senāta taisītie spriedumi. Pēc profesora Dr. Dītriha Andreja Lēbera datiem, savā nepilnu 22 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā Latvijas Senāts izšķīris vairāk par 65 000 lietu, bet tikai apmēram 4800 spriedumi ir oficiāli publicēti. Spriedumu krājumi aptver vairāk par 6000 lappušu.⁷ Latvijas Senāta lietas, kur atrodami arī līdz šim nepublicēti Latvijas Senāta spriedumi, glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā.⁸

Latvijas Senāta spriedumu nozīme to taisīšanas laikā un šodien

[3] Tiesu prakses veidošana Latvijas Republikas pirmsokupācijas periodā. Jau savas pastāvēšanas sākumā Latvijas Senāts skaidri norobežojās no Krievijas impērijas Senāta viedokļa par tā taisīto spriedumu saistošo spēku attiecībā uz zemāku instanču tiesām, vienlaikus tomēr aizrādot, ka Latvijas Senāta spriedumiem ir "vadoša nozīme" kā tiesu praksei Vietējo civillikumu kopojuma (Vietējo likumu kopojuma III daļa) ievada XXVI panta nozīmē un nolemjot publicēt tos savus spriedumus, kuriem tas pēc satura piešķīris "principiālu nozīmi".⁹ Šī norma līdz ar to arī kalpoja par formālu juridisku pamatu¹⁰ atsaucēm uz Latvijas Senāta spriedumiem citās lietās. Tā noteica: "Atsevišķos gadījumos spriedumiem, kaut arī tos būtu taisījušas augstākās tiesu iestādes, nav likuma spēka, un tāpēc tie nevar noderēt par paraugu citiem gadījumiem. Bet tā kā tiesnešiem savos spriedumos, vienos un tajos pašos apstākļos, jābūt secīgiem, tad prāvniekiem nav liegts savu tiesību pastiprināšanai atsaukties uz agrāk taisītiem, savā starpā saskanīgiem un likumīgā spēkā nākušiem tiesu spriedumiem."¹¹ Lai gan ar 1937. gada Civillikuma spēkā stāšanos šis formālais pamats atkrita,¹² tas tomēr nemazināja Latvijas Senāta spriedumu lomu Latvijas tiesu praksē.¹³ Latvijas Senāts rūpīgi sekoja līdzi savas prakses veidošanai, tā spriedumos pausto tēžu noturībai un spriedumu publicēšanai. Visā tā pastāvēšanas laikā Latvijas Senātam tika piešķirta būtiska loma un daudzās lietās tam nācās nodibināt pareizu praksi, kas kalpoja par paraugu pārējām Latvijas tiesām.¹⁴ Latvijas Senāta spriedumu krājumus plaši lietoja tiesu praksē.¹⁵

[4] Latvijas Senāta spriedumu nozīme šodien. Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera dēls profesors Dr. D.A. Lēbers pamatoti uzskatīja, ka Latvijas Senāta spriedumi ir "zelta bedre" tiesiskiem atzinumiem, kas savu nozīmi saglabājuši arī mūsdienās. Tie autoritatīvi dokumentē Latvijas tiesību attīstību un dod ieskatu Latvijas vispārējā vēsturē, it īpaši politiskā, ekonomiskā, sociālā un kultūras jomā.¹⁶ Latvijas Senāta spriedumi ir Latvijas "juridiskā tēla" sastāvdaļa.¹⁷ Latvijas Senāta spriedumu nezūdošā vērtība ir to augstā saturiskā kvalitāte gan pēc būtības, sniedzot konkrētas atbildes uz konkrētiem tiesību jautājumiem (galvenokārt civiltiesībās), gan tajos lietotās argumentācijas tehnikas dēļ. Pateicoties Latvijas Republikas kontinuitātes principa realizācijas rezultātā notikušajai Satversmes darbības atjaunošanai un atjaunotajiem svarīgākajiem pirmskara Latvijas likumiem,¹⁸ kas šodien ir spēkā tādā pašā vai salīdzināmā redakcijā kā Latvijas Senāta pastāvēšanas laikā, šīs atbildes nav zaudējušas savu aktualitāti šodien. Jebkurā gadījumā Latvijas Senāta spriedumi būs vienmēr aktuāli ar tajos ietvertajām atziņām par tiesību principiem un to vietu mūsu tiesību sistēmā.¹⁹ Tie ir "mūsu bagātīgs tiesību mantojums, kas izlietojams par pamatu Latvijas tiesību sistēmas pilnīgai atjaunošanai un nostiprināšanai".²⁰

Latvijas Senāta spriedumu publicēšana un analītiskā apstrāde

[5] Latvijas Senāta spriedumu publicēšana un analītiskā apstrāde Latvijas pirmsokupācijas periodā. Pēc paša Latvijas Senāta ieskatiem, tā taisīto spriedumu publicēšana bija nepieciešama, lai apvienotu Latvijas tiesu praksi un lai plašāku sabiedrību un sevišķi juristu aprindas iepazīstinātu ar Latvijas Senāta radīto tiesu praksi.²¹ Latvijas Republikas pirmsokupācijas periodā Latvijas Senāta spriedumi tika publicēti gan oficiālos, gan dažādos privātos izdevumos, kas saturiski atšķiras no oficiālajiem izdevumiem, gan arī periodikā un ārzemju izdevumos.

[5.1.] Oficiālās Latvijas Senāta spriedumu publikācijas. Pēc D.A. Lēbera informācijas,²² Latvijas Senāta oficiālās publicēšanas²³ vēsturi var iedalīt vairākos atšķirīgos posmos:

• No 1921. gada līdz 1934. gadam Latvijas Senāta spriedumus publicēja žurnāla "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis" pielikumā.

• Vēlāk Latvijas Senāta spriedumus iespieda Valsts tipogrāfija, kura sākotnēji izdeva atsevišķas spriedumu burt­nīcas, bet, sākot ar 1935. gadu, Latvijas Senāta spriedumus izdeva arī pielikumā pie laikraksta "Valdības Vēstnesis".

• Savukārt 1934. gadā Valsts kontrole izdeva "Izvilkumus no Latvijas Senāta Administratīvā departamenta un Valsts kontroles padomes lēmumiem un Valsts kontroles juriskonsulta atsauksmēm Valsts kontroles revīziju lietās laikā no 1923. gada 16. augusta līdz 1933. gada 31. decembrim" (sastādītājs: Kārlis Ceikels).

• Kopš 1939. gada plaši pazīstamo senatora Fridriha Konradi un Ādolfa Valtera "Izvilkumu no Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumiem" publicēšanu pārņēma Senāta spriedumu birojs,²⁴ ko Ministru kabinets izveidoja, lai veicinātu Latvijas Senāta spriedumu publicēšanu.

• 1940. gadā Tieslietu ministrija paziņoja,²⁵ ka tā, sākot ar 1935. gada 15. septembri, kā žurnāla "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis" pielikumu gatavojas izdot arī Latvijas Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumu izvilkumu krājumu Latvijas Senāta Apvienotās sapulces un Kriminālā kasācijas departamenta priekšsēdētāja senatora Aleksandra Gubena un Kriminālā kasācijas departamenta virssekretāra Frīdriha Kamradziusa redakcijā, bet Latvijas okupācijas dēļ šo iniciatīvu nerealizēja.