ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Novembris 2010 /Nr.45 (640)

Trūkums svinīgajā solījumā
18 komentāri
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Valdības veidošanas laikā plašu uzmanību guva vēstures jautājumi. Valdis Dombrovskis kā nosacījumu dalībai koalīcijā izvirzīja Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Pārsteidzošā kārtā šo vienkāršo ābeces patiesību izrādījies gana grūti atzīt.
Vēl joprojām politiskajā vidē nav vienprātības par Latvijas valstiskuma pamatjautājumiem. Un tas apliecina tikai to, ka arī ārpus parlamenta turpinām diskusiju par to, cik jauna (veca) ir mūsu valsts.

Šo debašu kontekstā var konstatēt zināmu trūkumu valsts augstāko amatpersonu zvērestu un svinīgo solījumu tekstos.

Gan Saeimas deputāti, gan Valsts prezidents un tiesneši zvēr un svinīgi sola ievērot Satversmi un likumus, aizstāvēt demokrātisko tiesisko valsti un latviešu valodu. Ieviešot Saeimas deputāta zvērestu un svinīgo solījumu, tika sniegts arī šāda institūta nepieciešamības pamatojums: “Ja šis cilvēks dod šādu solījumu, kurā ir ietverti Satversmes pirmie četri svarīgākie panti, tad jūs kā Latvijas Republikas pilsoņi – vēlētājs un deputāts – par svarīgāko esat vienojušies. Un jūs zināt – lai kādi būtu šo cilvēku politiskie uzskati, viņi tur ir pulcējušies, lai sargātu to, kas faktiski ir Latvijas valsts pamats.”

Iespējams, zvērestos un svinīgajos solījumos būtu jāiekļauj amatpersonas apliecinājums Latvijas valstiskuma vēsturiskajam krusta ceļam. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem Latvijas valsts amatpersonām zvērestos un svinīgajos solījumos būtu jāatzīst, ka “PSRS 1940. gadā veica agresiju pret Latvijas Republiku (un tai sekojošu prettiesisku Latvijas Republikas okupāciju), prettiesiski iejaucās Latvijas Republikas iekšējās lietās, kā arī prettiesiski anektēja Latvijas Republiku, ignorējot gan starptautisko tiesību normas, gan fundamentālās Latvijas nacionālo tiesību normas”.

Ņemot vērā atsevišķu sabiedrības grupu vēlmi aizvadītā gadsimta notikumus traktēt sev vēlamajā gaismā, šādam valsts augstāko amatpersonu uzticības apliecinājumam republikai būtu daudz lielāka nozīme. Domājams, ka arī sabiedrībai ir tiesības sagaidīt vēstures politiskas pārskatīšanas centienu beigas.

komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Švarcs
13. Novembris 2010 / 14:49
0
ATBILDĒT
Suminājumi Garāmgājējam aizvadītajā vārda dienā!
Garāmgājējs
12. Novembris 2010 / 17:15
0
ATBILDĒT
Neapstrīdot katras personas neatņemamās tiesības izteikties par jautājumiem, par kuriem viņai vai viņam nav iepriekšējas zinātības, diskusijai var;etu būt lielāka pievienotā vērtība, ja tās dalībnieki iepazītos ar kaut vai šajā pašā laikrakstā agrāk publicētajiem komentāriem par 1940.gada un turpmāko notikumu, kā arī kara noziegumu iztiesāšanas tiesisko perspektīvu.
latviete
12. Novembris 2010 / 13:25
0
ATBILDĒT
1) Par nabaga večuku Kononovu un fašistiskajiem kombatantiem (grūtnieci tai skaitā) iesaku palasīt ECT spriedumu.

2) Attiecībā uz nolaupītajām politiskajām tiesībām jāsaka, ka nolaupīt var tikai to, kas kādam ir, nevis to, kas nav... Nepilsoņiem ir lieliska iespēja naturalizēties un integrēties un pilnībā baudīt visas LR pilsoņu tiesības un pienākumus

3) Neizsmeļamo izejvielu un enerģijas avotu mēs (tāpat kā citas Eiropas vastis) jau baudām nežēlīgā gāzes monopola veidā, bet nepiepildāmais noieta tirgus Latvijas uzņēmējus ir tik daudzas reizes "uzmetis", ka viņi, paldies Dievam, ir atraduši citus, daudz stabilākus un prognozējamākus tirgus. Kā smejies, krievu rulete ne visiem iet pie sirds!
Dārta
12. Novembris 2010 / 12:42
0
ATBILDĒT
Pirmais. Kononovs iznīcināja cilvēkus, kuriem vācu fašisti bija iedevuši ieročus un kas bija aizdomās turēti par vācu uzsūtīšanu padomju majora Čugunova vienības iznīcināšanai. Un šajā vienībā, starp citu, bija mazs bērns, kuru vācieši arī nošāva.

Otrais. Ja tik elementāras lietas nevar saprast, tad ta nav mana vaina. Ja Latvijas valdošā elite atdotu 300000 nepilsoņu viņiem nolaupītās politiskās tiesības un laistu pie varas krievvalodīgos pārstāvošās partijas, tad, pirmkārt, Latvijas politikā (arī ekonomiskajā lemšanā) ieplūstu jaunas asinis, un otrkārt, normalizētos attiecības ar Krieviju, kas ir neizsmeļams izejvielu un enerģijas avots un nepiepildāms noieta tirgus.
latviete
12. Novembris 2010 / 11:39
0
ATBILDĒT
1) "Sirmais večuks" Kononovs paveica kara noziegumu pret civiliedzīvotājiem, tai skaitā sadedzināja dzīvu grūtnieci pēdējos gaidību mēnešos. Kara noziegums tāds ir un paliek neatkarīgi no puses, kurā šis sarkanais miesnieks būtu karojis. Visā pasaulē šāda veida noziegumiem nav noilguma. Tāpat kā kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas tika paveikti Rumbulā, Audriņos un Salaspilī.

2) Jūsu pieminētajam pidrallā - nacionālismam (nezinu tieši, ko Jūs ar to domājat, varbūt pēdējos astoņus gadus pie varas bijušo Tautas partiju?), ja ar to tiek apzīmēta savas valsts un valodas cienīšana, ir man nesaprotama un nesaredzama saikne ar ekonomsiko situāciju Latvijā. Vai Jūsuprāt situācijā, ja pie varas būtu, teiksim, "sirmo večuku" Kononovu aizstāvošās Ždanokas un Urbanoviča partijas, ekonomiskās krīzes Latvijā nebūtu???

Kaut kas Jūsu spriedumu ķēdē pārtrūkst, līdz ar to apgalvojumi ir nepamatoti...
Dārta
11. Novembris 2010 / 20:43
0
ATBILDĒT
Sorry, iepriekš pārteicos. Bija domāts: demonstratīvi atteikties runāt KRIEVISKI.
Dārta
11. Novembris 2010 / 20:41
0
ATBILDĒT
Balsojiet vēl par pidralalā-nacionālistiem, tad arī atlikusī latviešu daļa aiz bada pārcelsies uz Iriju, un Latvija paliks tukša un izmirusi. Mīlēt var tikai tādu dzimteni, kas pati tevi mīl, kas ir māte nevis pamāte.

Labi, ka tas apmātības plīvurs no tautas acīm sāk pamazām slīdēt nost. Lai gan joprojām daudz tādu, kas labāk piekrīt mirt badā un staigāt skrandās, bet toties lepni maršēt 16. martā, riet uz Krieviju, prasīt atpakaļ t.s. Abreni, vajāt sirmo večuku Kononovu, kurināt nacionālo naidu, demonstratīvi atteikties runāt latviski. Un tā joprojām.
latviete
11. Novembris 2010 / 14:12
0
ATBILDĒT
Savukārt mankurtisms ir savas dzimtenes, valodas un pašam sevis aizmiršana. Tā ir īpaši lipīga mūsdienu globālās "patērētāj-pērcunpārdod-skatiesTV-ēdhamburgerus" sabiedrības slimība!

To varam redzēt ļoti daudzkur, piemēram:

1) ekonomisko Latvijas bēgļu nometnēs Īrijā, kas brauc prom, jo "šī valsts viņiem neko nav devusi",

2) pāri robežai Baltkrievijā, kur lielākā daļa savu - baltkrievu - valodu nemaz vairs neprot un sevi kā baltkrievus neuztver,

3) u.c.
Dārta
11. Novembris 2010 / 12:26
0
ATBILDĒT
Nacionālisms ir lipīga un bīstama slimība. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo labāk. Tāpēc ka parasti sākas ar aicinājumiem ieviest visādus patriotiskus zvērestus, bet ar ko beidzas, to varat redzēt Salaspilī, Rumbulā un Audriņos.
Vilis
10. Novembris 2010 / 15:05
0
ATBILDĒT
Ļoti labs priekšlikums. Aivars Endziņš ir teicis, ka valsts nepārtrauktība ir Latvijas konstitucionālo tiesību mugurkauls. Šāda attieksme pret savu valsti un tās politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem nevienā citās Eiropas valstī nebūtu iespējama. Diemžēl, latvieši ir nenobriedusi nācija, kas intelektuāli vēl netiek galā ar to, ka dzīvo savā valstī.
Viesturs L
10. Novembris 2010 / 00:27
0
ATBILDĒT
"ir spiesti iet pret savu sirdsapziņu un eksāmenā atbildēt savai tautai pazemojošā veidā."

----------

Kādi būtu tie "pazemojošie" eksāmena jautājumi?



"starpnacionālās saziņas valodu, krievu valodu pasludina par svešvalodu Latvijā."

----------

"Starpnāciju saziņas valoda" - ar to domāts, ka Latvijās dažādu tautību cilvēki pārsvarā sazinās (vai tiem "būtu jāsazinās") krieviski? Starp citu, daudzi jaunākas paaudzes cilvēki (tajā skaitā Krievijas krievi un citi bijušās PSRS iedzīvotāji!) ar latviešiem nereti izvēlas sarunāties angliski. Vai mums arī šī "starpnāciju saziņas valoda" būtu jāpadara par valsts valodu?



"Nav neviena starptautiskas tiesas sprieduma, ka Latvija būtu prettiesiski okupēta."

----------

Kā ar ECT Lielās palātas sprieduma 119. punktu Ždanokas lietā? Vai ar spriedumiem Igaunijas (vai ziemeļu kaimiņiem būtu kas daudz citādāks?) lietās "Kolk and Kislyiy v. Estonia" un "Penart v. Estonia"?



P.S. Saprotu jau, ka ieraksts 23:28 ir tāda JV komentāros reti manīta lieta kā provokācija, bet...
Bostonas latvietis
9. Novembris 2010 / 23:40
0
ATBILDĒT
Ha-ha! Ironija ir laba lieta. Piemēram, pašreizējais ārlietu ministrs Ģ.V. Kristovskis, iespējams, pagājušgad arī smējās un ironizēja, ārsta Sluča ksenofobiskos sūtījumus lasīdams. Taču pēdējo dienu gaitā un it īpaši šorīt Saeimā viņam vairs smiekli nenāca. Tik tikko krēslā noturējās. Tas, kā saka – kam prāts, tas sapratīs.
Latvijas pilsonis
9. Novembris 2010 / 23:28
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka okupācija ir "juridisks jautājums ar ļoti plašām konsekvencēm mūsdienu Latvijai (piemēram, pilsonības jautājumā, padomju nacionālizēto īpašumu atdošanas jautājumā u.c.)."

Tas ir pareizi, jo tā sauktā padomju okupācija patiešām ir mūsdienu Latvijas dibīnātājs mīts, uz kura balstās visa likumu un politisko lēmumu sistēma pēc 1991.gada.

Uz okupācijas mītu pamatojas ārēji viltīgā, bet būtībā mūļķīgā, juridiski neaizstāvamā un netaisnīgā tiesiskās nepārtrauktibas ideja par to, ka Latvija esot 1940.gadā iznīcinātās ulmaniskās Latvijas tiesību turpinatāja, bet 50 gadu starplaiks it kā nemaz nebija. Pēc 40.gada uzreiz brīnumaini iestājās 90.gads!

No tā izriet netaisnīgais pilsonības likums, kas neņem vērā pēdējo 50 gadu dzīves realitātes, un kurš tikai Rietumu un Krievijas spiediena rezultātā tika padarīts civilizētāks. No tā izriet kaunpilnais nepilsoņu statuss, kad Eiropas centrā 300 000 cilvēki ir ar putna tiesībām un bez pilsonības (pretēji ANO deklarācija). Tie, kuriem tomēr pēc Latvijā 40-50 nodzīvotiem gadiem cēlsirdīgi ļauj kārtot naturalizāciju, ir spiesti iet pret savu sirdsapziņu un eksāmenā atbildēt savai tautai pazemojošā veidā.

No tā izriet šaušalīgi netaisnīgie denacionalizācijas likumi, kas salauza tūkstošu cilvēku likteņus. Kāda pie velna var būt taisnīga ceriba atgūt īpašumu pēc 50 gadu nevaldījuma?

No tā izriet arī netaisnīgais valodas likums, kas starpnacionālās saziņas valodu, krievu valodu pasludina par svešvalodu Latvijā. Tas ir tikpat stulbi, kā ar likumu noteikt, ka 2 reiz 2 ir 5.

Tā ka par taisnīgumu te nevajag man bazūnēt. Bet es jums piekrītu, ka visa Latvijas politika balstās uz okupācijas mītu. Izraujiet šo pamatu, un viss jūsu etnokrātiskais režīms ar tā mūļķībām, netaisnībām un diskrimināciju sabruks kā kāršu namiņš. Bet tam jau drīz pienāks gals. SC jau ir saeimā, un redzēsit, ka līdz šis saeimas beigām būs valdībā.

Bet ideja par to okupācijas zvērestu ir murgs, kungi. Kā bostonas latvietis pareizi teica, ikviens vērsīsies Eiropas Cilvēktiesibu Tiesā un uzvarēs. Jo šāds zvērests ir ne tikai pretrunā ar sirdsapziņas brīvibu, bet arī etniski diskriminējošs jo būtībā vērsts pret vienas noteiktas tautības cilvēkiem.

Un nevajag te piesaukt Vāciju. Otrā pasaules kara rezultāti nostiprināti Jaltas un Potsdamas konferencē, nacistus tiesāja Nirnbergas Tribunāls. Nav neviena starptautiskas tiesas sprieduma, ka Latvija būtu prettiesiski okupēta. Bet jūs jau to negribāt saprast.
es
9. Novembris 2010 / 23:25
0
ATBILDĒT
:) Es lasu šo Jāņa sleju un gandrīz vai redzu, kā viņš smīn par to, ka būs cilvēki, kas šo viņa priekšlikumu uztvers kā nopietni domātu...
Švarcs
9. Novembris 2010 / 23:06
0
ATBILDĒT
Es arī sliektos Plepa fundamentālo ierosinājumu lasīt ar zināmu ironijas piedevu par vēstures gāganu kariem.
Aija
9. Novembris 2010 / 22:33
0
ATBILDĒT
Atbalstu J. Plepa patriotisko ierosmi. Bet domāju, ka tā ir nepilnīga. Man ir konstruktīvs priekšlikums amata zvēresta (svinīgā solījuma) papildināšanai:

\"Es zvēru un apliecinu, ka Latvijā pirms auklas keramikas bija ķemmes-bedrīšu keramika.

Es zvēru un apliecinu, ka Pēteris Pirmais reiz pusdienoja Bauskā uz Pētera akmens.

Es zvēru un apliecinu, ka Valters Caps izgudroja fotoaparātu MINOX.\"
V
9. Novembris 2010 / 19:23
0
ATBILDĒT
Okupācijas atzīšanas (vai neatzīšanas) jautājums nav akadēmisks strīds par vēsturi, bet gan aktuāls politisks un juridisks jautājums ar ļoti plašām konsekvencēm mūsdienu Latvijai (piemēram, pilsonības jautājumā, padomju nacionalizēto īpašumu atdošanas jautājumā u.c.).



Tadēļ tas nav vēsturisks \"mazohisms\", bet gan juridisks vērtējums vēsturiski neapstrīdamiem faktiem, kurus daži politiskie spēki tomēr apstrīd, lai izvairītos no minētajām konsekvencēm šodienas Latvijai. Tādēļ ir labi, ka vismaz oficiālā līmenī Latvija šādai faktu viltošanai (vēl) nepievienojas.



Un - tas nebūt nav mazsvarīgs aspekts - tas ir taisnīguma jautājums. Demokrātiska valsts nevar balstīties uz meliem. Patiesība ir jāakceptē, un attiecīgi jārīkojas (ko jūs teiktu, ja Vācija oficiāli turpinātu stūrgalvīgi noliegt, ka tā nemaz nav izraisījusi Otro pasaules karu, bet tikai aizstāvējusies pret citu valstu, piemēram, ASV, uzbrukumiem. Vai valsti ar šādu perversu, visiem zināmu faktu vērtējumu varētu uzskatīt par demokrātisku, uzņemt to Eiropas Savienībā?).



Tā kā Latvija tomēr atrodas neapskaužamajā situācijā, ka te (un Krievijā) ir skaitliski ievērojami politiski spēki, kas, lai izvairītos no šī fakta konsekvencēm, noliedz okupāciju (kas visā pasaulē šķiet smieklīgi), tad Jāņa Plepa priekšlikums ir apsveicams. To vajadzētu virzīt tālāk.
Bostonas latvietis
9. Novembris 2010 / 12:25
0
ATBILDĒT
Autors laikam grib, lai par mūsu valsti visa pasaule smietos un ņirgātos. Turklāt amatpersonai, kura atteiktos dot tik absurdu zvērestu un nevarētu ieņemt amatu, būtu visas iespējas vērsties Eiropas tiesā un vinnēt.

Kad vienreiz šis vēsturiskais mazohisms mūsos tiks izskausts? Vēsture jāciena, bet nevar taču mūžīgi zumēt un spietot ap šo okupācijas-šmokupācijas tematu, kā mušas ap... khm... teiksim tā – ap ieslēgtu lampu.
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts
Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. ...
23 komentāri
Notikums
Saeimas darbu pirmo reizi vadīs juriste
Aigars Štokenbergs
Notikums
Jauna valdība un jauns tieslietu ministrs
Saeima 3. novembrī apstiprināja Valda Dombrovska veidoto Ministru kabinetu; tieslietu ministrs jaunajā valdībā – Aigars Štokenbergs. Par jauno valdību balsoja 63 deputāti, pret – 35 deputāti. Ministru kabinetā pārstāvēti divi ...
Inga Kačevska
Nedēļas jurists
Inga Kačevska
7 komentāri
Liene Pierhuroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskais aktīvisms Eiropas Savienības Tiesas praksē darba tiesību jomā
Rakstā autore analizē Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus lietās Defrenne II,1 Kalanke,2 Mangold3 un Rüffert,4 secinot, vai EST šajās lietās ir nodarbojusies ar juridisko aktīvismu, par pamatu ņemot autores piedāvāto5 ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS