2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka.
Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu.
Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem.
I. Maksātnespējas procesa mērķis
Lai pamatotu rakstā turpmāk izvirzītos argumentus, ir svarīgi īsumā izklāstīt maksātnespējas procesa mērķi un būtību.
Viens no galvenajiem maksātnespējas procesa uzdevumiem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana.6 Proti, tādu komersantu izslēgšana no uzņēmējdarbības vides, kuri nav spējīgi piedalīties komercdarbības veikšanā, jo ir objektīvi maksātnespējīgi, nevis ir maksātspējīgi, bet nevēlas nokārtot savas parādsaistības.7 Tas kā maksātnespējas procesa efektivizācijas nepieciešamības iemesls norādīts arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna, kuru izstrādājusi Ekonomikas ministrija un apstiprinājis Ministru kabinets,8 trešās daļas 10. punktā. Tādējādi nav šaubu, ka Latvijas tiesību sistēmā maksātnespējas procesam ir tieši šāda nozīme, un ir secināms, ka gan izpildvara, gan arī praktizējošu juristu un tiesībzinātnieku viedoklis par maksātnespējas procesa funkciju sakrīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes