Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Novembris 2010 /Nr.47 (642)

Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa
11 komentāri
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts, bijušais Maksātnespējas likumprojekta darba grupas vadītājs

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka.

Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu.

Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roberts
29. Novembris 2010 / 15:20
0
ATBILDĒT
Kāda jēga ir pēc kaujas vicināt dūres? Likums ir pieņemts, tagad ar to būs jāstrādā neskatoties vai tas ir labs, vai slikts. Skaidrs, ka likums tiks drīz grozīts, bet tas nemaina to, ka valsts ir ieviesusi jaunu koncepciju - neapmaksāt uzņēmumu maksātnespējas procesus.
Dārgais
28. Novembris 2010 / 18:59
0
ATBILDĒT
Jūs to adresējāt man, komentētājiem vai man un komentētājiem?
Kaspars
28. Novembris 2010 / 15:45
0
ATBILDĒT
Tālāk norādīto 2 iemeslu dēļ, darbiniekiem praktiski nav iespējas piedzīt no maksātnespējīga darba devēja darba algu:



1. Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas 3. punkts (valsts nodeva par kreditora maksātnespējas pieteikumu - LVL 250.00) un Maksātnespējas likuma 62. pants (maksātnespējas procesa depozīts - LVL 360.00).



Neviens darbinieks nesniegs darba devēja maksātnespējas pieteikumu, jo pēc 2 mēnešu nesaņemtās algas, pat nevarēs aizbraukt līdz tiesu namam.



2. Parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.



Par šī pienākumu neizpildīšanu draud kirminālatbildība. Bet jaunais likums ir izslēdzis pienākumu iesniegt pieteikumu, ja 2 mēnēšu nemaksā darba algu.





Armands
26. Novembris 2010 / 13:30
0
ATBILDĒT
Pievienojos autora viedoklim, ka jaunā Maksātnespējas likuma mērķis kopumā ir vērsts uz parāda piedziņu (saistību izpildi) nevis komercdarbības vides pastāvīgu sakārtošanu, atsijājot no tās objektīvi maksātnespējīgus subjektus.



Labi, lai būtu - esošais Maksātnespējas likums ir izstrādāts nevis vispār atzītu maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanai, bet kā instruments nosacīti efektīvai parādu piedziņai. Taču, izvērtējot likuma darbību pirmajā mēnesī, jāsecina, ka jaunais Maksātnespējas likums nenodrošina pat šī mērķa - parāda piedziņa - sasniegšanu. To apliecina sekojošais. Ja iepriekšējā Maksātnespējas likuma darbības pēdējā gadā katru darba dienu vidēji tika ierosināti ap 10 maksātnespējas procesi, tad jaunā likuma darbības pirmajā mēnesī darba dienā vidēji tiek ierosināti 3-4 maksātnespējas procesi, turklāt pusi no tiem sastāda fizisko personu maksātnespējas procesi. Tātad secinājumus varat izdarīt paši: vai nu situācija ar saistību izpildi Latvijā ir šobrīd ir tuvu ideālai, tāpēc nav objektīvi nepieciešamība intensīvi izmantot jauno Maksātnespējas (parādu piedziņas) likumu, vai arī likuma nosacījumi nespēj nodrošināt pat efektīvu parādu piedziņu, nemaz nerunājot par maksātnespējas procesu mērķu sasniegšanu. Iemesls, kāpēc Maksātnespējas likums nenodrošina pat efektīvu parādu piedziņu: Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas 3. punkts (valsts nodeva par kreditora maksātnespējas pieteikumu - LVL 250.00) un Maksātnespējas likuma 62. pants (maksātnespējas procesa depozīts - LVL 360.00).



Secinājums: mūsu 100 gudrās galvas un tā saucamie eksperti Maksātnespējas likuma vietā ir mēģinājuši uztaisīt Efektīvas parādu piedziņas likumu, bet tā vietā, kā nereti šiem personāžiem jau ir gadījies, viņi pat nav bijuši spējīgi Maksātnespējas likumu uztaisīt kā normālu parādu piedziņas likumu. Nav sanācis ne viens, ne otrs. Skumji!



PS. iepriekš minētais neattiecas uz fizisko personu maksātnespējas procesu.
Aldis Gobzems
25. Novembris 2010 / 00:47
0
ATBILDĒT
Dārgie, komentētāji!



Paldies par Jūsu profesionālo viedokli. Kā parasti, tas ir par manu personu, nevis rakstu. Par to vēlāk.



Visupirms, iepriekšējo likumu daļēji esmu izstrādājis. Tikai ar vienu piebildi, pieņemts tas tika būtisku laika periodu pēc tam, kad man ar šī likuma izstrādi vairs nebija nekāda sakara un kad tas būtiski bija pielabots dažādu lobiju interesēm.



Tāpat man nākas vēlreiz atkārtot - manu personu droši aprunājiet, esmu sajūsmā par visdažādākajiem viedokļiem. Jo nerunā jau tikai par tiem, par kuriem nav ko pateikt :)!



Lai visiem veicas un paldies, kuri spēj novērtēt manu darbu, ne tikai izskatu, raksturu vai citas personu identificējošas lietas. Par to Jūs arī cienu!
Precizējums
24. Novembris 2010 / 10:45
0
ATBILDĒT
1) Gobzems nevis Gobzemis.

2) Maksātnespējas likuma analīzei ar advokāta citām darbībām nav sakara. Ko tad žurnālam darīt - grēksūdzi pirms publikācijas no autoriem pieprasīt vai izziņu no čekas kartotēkas pieprasīt?
MNA
24. Novembris 2010 / 02:22
0
ATBILDĒT
Gobzemis ir viens no tiem cilvēkiem Latvijā, no kuriem izplatās morāli nepatīkams smārds līdz ko tas parādās publiskā telpā.



Kauns un negods Jurista Vārdam, ka publicē Gobzemi.
hmm
23. Novembris 2010 / 17:43
0
ATBILDĒT
Ja nemaldos veco maksātnespējas likumu, kurš vispār nodzīvoja knapi 2 gadus gatavoja Gobzema vadībā?

Tad, ko tur kritizēt citus, ja pats neprot labāk?
hmm
23. Novembris 2010 / 17:41
0
ATBILDĒT
Ja nemaldos veco maksātnespējas likumu, kurš vispār nodzīvoja knapi 2 gadus gatavoja Gobzema vadībā?

Tad, ko tur kritizēt citus, ja pats neprot labāk?
Adm.
23. Novembris 2010 / 10:01
0
ATBILDĒT
Ļoti aktuāls raksts! Jābrīnās, kā tāds brāķis ticis pieņemts. Jāņem vērā, ka likuma izstrādē pārsvarā darbojās ierēdņi bez jebkādas prakses minētajā sfērā, vien ar teorētiskām zināšanam par šadas sfēras esamību, bet praktizējošu juristu, administratoru un advokātu ieteikumi nemaz netika ņemti vērā. Acīm redzot lobijs no banku puses pirms vēlēšanām bija pietiekami liels, lai varētu atļauties pieņemt šādu brāķi.
Administrators
23. Novembris 2010 / 09:32
0
ATBILDĒT
Šoreiz pievienojos A.Gobzema viedoklim. Man jauno Maksātnespējas likumu nācās lasīt vairākos piegājienos, jo atsevišķu tā normu absurdums vienkārši atņēma jebkādu vēlmi turpināt iedziļināties likuma tekstā. Likuma kvalitāte ir nožēlojama, turklāt liela daļa normu faktiski neizpildāmas - piemēram par pienākumu pārdot parādnieka mantu 6 mēnešu laikā. Visnotaļ interesanta tiesību norma ir arī par to, ka administratoriem ir tiesības finansēt maksātnespējas procesu :) Atgriežamies pie padomju laika ideoloģijas, kad cilvēks varēja mēnesi nostrādāt, bet par to nez kāpēc nevis saņemt algu, bet gan būt parādā kolhozam. Vai varbūt vēl senākā pagātnē - klaušām un desmitās tiesas?!
visi numura raksti
Ingrīda Labucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās
Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba ...
2 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā
Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – ...
6 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Nedēļas jurists
Katrīne Pļaviņa
25 komentāri
Aloizs Vaznis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums
Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības ...
1 komentāri
Zanda Zaļuma
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos
Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS