Kopš 2010. gada 1. novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums. Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī kritika, tostarp pat apšaubot jauna likuma nepieciešamību kā tādu. Neskatoties uz dažādajiem viedokļiem, vismaz vienā jautājumā valda vienprātība – salīdzinājumā ar iepriekšējo jaunais likums balstās uz daļēji atšķirīgu izpratni par maksātnespējas procedūru mērķiem un uzdevumiem, kā arī atšķirīgu izpratni par valsts un procesa dalībnieku (parādnieka, kreditoru, administratoru) lomu maksātnespējas procesā.
Lai turpmākās diskusijas dalībniekiem, likuma piemērotājiem un citiem interesentiem būtu pilnīgāks priekšstats par apspriežamajām tēmām, savā rakstā mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc bija nepieciešams jauns likums un kādas ir jaunā likuma pamatnostādnes. Vienlaikus aplūkošu atsevišķus vispretrunīgāk vērtētos jaunā likuma institūtus.
Runājot par maksātnespējas tiesību nozari, parasti tiek nošķirta juridisko personu maksātnespēja no fizisko personu jeb patērētāju maksātnespējas. Šā raksta ietvaros koncentrēšos uz jaunā likuma aplūkošanu tikai no juridisko personu perspektīvas. Turklāt, ņemot vērā, ka absolūti lielākā daļa juridiskās personas maksātnespējas procedūru klienti ir komersanti, rakstā tiks likts uzsvars uz maksātnespējas regulējuma un komercdarbības vides mijiedarbību.
Ekonomiskā krīze – maksātnespējas reformu laiks
Lai izprastu procesus, kas notiek mūsu valstī, palūkosimies uz sevi no plašāka mēroga skatupunkta. Raugoties no starptautiskās pieredzes viedokļa, tieši ekonomisko satricinājumu periodi ir laiks, kad valstis pievēršas maksātnespējas regulējuma izvērtējumam un uzlabošanai.1 Īpašs pavērsiena punkts šajā ziņā notika pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad pēc astoņdesmito gadu ekonomiskās augšupejas sekoja lejupslīde. Līdzīgas tendences pasaulē vērojamas arī šobrīd. Pēc Pasaules Bankas datiem pēdējā ekonomiskā recesija ir bijusi stimuls reformēt savu maksātnespējas regulējumu 16 valstīm, tostarp ne tikai Austrumeiropā un Āzijā, bet arī valstīs ar augsti attīstītu ekonomiku.2 Diskusijas par maksātnespējas regulējuma uzlabojumiem joprojām notiek Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un citur. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējās desmitgadēs maksātnespējas regulējums ir atzīts par svarīgu ekonomiskās aprites elementu, kas atkarībā no tā efektivitātes vai nu stimulē ekonomisko stabilitāti un attīstību, vai tieši pretēji, to bremzē. Ekonomiskās krīzes laikā uz maksātnespējas procedūrām ir papildu spiediens, izgaismojot to vājākās vietas un ietekmi uz ekonomiku kopumā.
Mūsu līdzšinējais Maksātnespējas likums pretēji pasaules tendencēm bija izstrādāts un pieņemts brīdī, kad ekonomika piedzīvoja augšupeju. Lai arī šis likums nenoliedzami bija solis uz priekšu maksātnespējas regulējuma attīstībā,3 tomēr ekonomiskā krīze kā lakmusa papīrs skaudri iezīmēja daudzu likumā ietvertu institūtu neefektivitāti galveno maksātnespējas regulējuma mērķu sasniegšanā. Proti, palīdzēt dzīvotspējīgiem komersantiem atveseļoties un savlaicīgi atsijāt dzīvotnespējīgos, ātri atgriežot šo komersantu aktīvus atpakaļ ekonomiskajā apritē. Tāpēc, raugoties no starptautiskās prakses viedokļa, Maksātnespējas likuma reforma tieši šobrīd ir absolūti likumsakarīga.
Nav jāizgudro divritenis
Atjaunotās Latvijas valsts pieredze tirgus ekonomikas apstākļos ir nepilni 20 gadi, kuru laikā nenoliedzami ir sasniegts daudz, taču joprojām atpaliekam no valstīm, kam šī pieredze ir daudz lielāka. Tas pats attiecas uz maksātnespējas tiesību sistēmu. Līdzīgi kā demokrātijas tradīcijas varam mācīties no valstīm ar ilgāku demokrātijas pieredzi, arī atziņas par maksātnespējas regulējuma lomu, uzdevumiem un labo praksi varam smelties no starptautiskās pieredzes, kas krāta daudz ilgāk nekā Latvijā un ir daudz niansētāk izpētīta. Daudzi jautājumi, par kuriem šobrīd strīdamies un diskutējam, valstīs ar lielāku pieredzi un attīstītāku maksātnespējas tiesību sistēmu sen ir kļuvuši par aksiomu.
Protams, ir jāatzīst, ka pasaulē nepastāv ideāls maksātnespējas procedūru paraugs, kuru implantējot jebkurā tiesību sistēmā varētu sasniegt optimālu rezultātu. Katras nacionālās valsts maksātnespējas regulējums ir atšķirīgs, ņemot vērā vēsturiskos, sociālos un ekonomiskos apstākļus. Tomēr maksātnespējas tiesību piesaiste ekonomiskajām likumsakarībām, kas visur tirgus apstākļos darbojas līdzīgi, ļauj dažādās valstīs uzkrāto praksi maksātnespējas procesu jomā vispārināt un veiksmīgi izmantot citās valstīs, neskatoties uz atšķirīgām tiesību sistēmām.4
Viens no plaši pazīstamiem labās prakses apkopojumiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdotās vadlīnijas maksātnespējas tiesību politikas veidotājiem.5 Šīs vadlīnijas nedod universālu recepti, taču tajās ir apkopota pasaules pieredze svarīgāko maksātnespējas institūtu regulēšanā, apskatītas dažādu regulējuma variantu stiprās un vājās puses, iesakot, pēc ekspertu domām, labākos risinājuma variantus.
UNCITRAL vadlīniju atziņas ir ņemtas vērā arī jaunā Maksātnespējas likuma tapšanas gaitā, cenšoties veidot likumu tā, lai tas atbilstu mūsdienu ekonomikas apstākļiem un, ņemot vērā ekonomikas globālo raksturu, būtu arī konkurētspējīgs no investīciju piesaistes viedokļa. Ar UNCITRAL vadlīniju palīdzību mēs varam gan noskaidrot starptautiski universālos maksātnespējas nozares tiesību principus6 un to saturu, gan arī izmantot tās kā doktrīnai pielīdzināmu sekundāro tiesību avotu mūsu Maksātnespējas likuma piemērošanā.
Maksātnespējas procedūru uzdevumi mūsdienu ekonomikā
Par maksātnespējas regulējuma galvenajiem uzdevumiem starptautiskajiem ekspertiem nav īpašu domstarpību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes