ŽURNĀLS Tiesību prakse

30. Novembris 2010 /Nr.48 (643)

Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC–667
2010. gada 10. novembrī
4 komentāri

Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros.

Darba likuma 149. panta trešajā daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā.

Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu; zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to.

Tiesību aizskāruma, kas izpaudies atvaļinājuma nepiešķiršanā, vienīgais novēršanas veids ir tiesību uz atpūtu nodrošināšana, pieprasot atvaļinājuma piešķiršanu. Tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudas ekvivalentu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senators referents V. Jonikāns, senatore I. Garda, piedaloties prasītājai A.S. un viņas pārstāvim R. Nemiro, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētāja SIA ražošanas komercfirmas "V.G.S." kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 22. decembra spriedumu A.S. prasībā pret SIA ražošanas komercfirma "V.G.S." par atvaļinājuma kompensācijas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] A.S. 2009. gada 15. maijā cēlusi tiesā prasību, vēlāk to precizējot, pret SIA ražošanas komercfirma "V.G.S." (turpmāk tekstā – SIA RKF "V.G.S."), kurā lūgusi:

– atzīt par spēkā neesošu 2009. gada 2. aprīļa darba devēja uzteikumu;

– izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu starp SIA RKF "V.G.S." un A.S., jo prasītāja nevēlas tikt atjaunota iepriekšējā darbā;

– uzlikt SIA RKF "V.G.S." par pienākumu nekavējoties izmaksāt darba algu par laika posmu no 01.02.2009. līdz 19.02.2009. Ls 126 apmērā;

– uzlikt SIA RKF "V.G.S." par pienākumu nekavējoties izmaksāt atlīdzību par piespiedu dīkstāvi no 20.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roko
30. Novembris 2010 / 13:32
0
ATBILDĒT
Cerams, aizies līdz ST.
kaspars
30. Novembris 2010 / 11:48
0
ATBILDĒT
savulaik kāds iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par DL 31.panta (noilguma termiņa 2g) atbilstību Satversmei, lieta netika ierosināta.

Kaspars
30. Novembris 2010 / 11:46
0
ATBILDĒT
no juridiskā viedokļa pilnīgi pareizs spriedums.

Diemžēl, problēma ir tāda, ka tiesību ziņā mēs esam abāk kājām Eiropā, bet praksē dzīvojam kaut kur citur.



Jāpiekrīt, ka praksē darbiniekiem jāsamierinās, ka atvaļinājumus saņems ļoti reti, jo kolīdz darba devējam tiek iesniegta sūdzība par atvaļinājuma nepiešķiršanu, tā tiek iedots atvaļinājums - "no darba".
darbinieks
30. Novembris 2010 / 11:27
0
ATBILDĒT
Šis spriedums ir pretējs līdzšinējai judikatūrai. Faktiski mūsdienu apstākļos darbiniekam ir jāsamierinās ar to, ka atvaļinājumā viņš netiek, jo jāstrādā arī par atlaistajiem darbiniekiem. Ja iet sūdzēties darba inspekcijā, tad turpmāk varēs baudīt ilgstošu atpūtu, jo paliks bez darba vispār. Zaudējot darbu, atvaļinājuma kompensāciju tiesas ceļā arī vairs nedabūs.
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi
Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Valsts prezidents pasniedzis apbalvojumus juristiem  

Mirkli pirms Latvijas Republikas dibināšanas gada­dienas, 17. novembrī, notika valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā šoreiz tika sumināti arī vairāki juristi.

Gatis Litvins
Akadēmiskā dzīve
Jauns tiesību doktors
Šā gada 23. novembrī promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants un ilggadējais pasniedzējs, zvērināts advokāts Erlens Kalniņš. Viņš ...
9 komentāri
Zigrīda Mita
Nedēļas jurists
Zigrīda Mita
1 komentāri
Irina Oļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslas iespiedgrafikas kā negodīgas komercprakses objekts
Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi, pieprasījums pēc oriģināliem mākslas darbiem par saprātīgu cenu un arī to piedāvājums pieaug. Šis apstāklis mudina krāpniekus aktīvi darboties. Pēdējā laikā negodīgo mākslas darbu tirgotāju ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS