ŽURNĀLS Tiesību prakse

7. Decembris 2010 /Nr.49 (644)

Kriminālprocesa uzsākšana privāti publiskās apsūdzības lietā
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKK–20
2010. gada 8. jūnijā
1 komentāri

Privāti publiskās apsūdzības lietās iniciatīvu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu jāizsaka cietušajai personai pieteikuma vai iesnieguma formā. Tas atkarīgs no cietušās personas gribas, un šī griba saistīta ar to, vai ārpus kriminālprocesa ir panākts radušos tiesisko attiecību taisnīgs noregulējums.

Lai lemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, t. i., vai ir Kriminālprocesa likuma 370. pantā norādītais pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir nepieciešams Kriminālprocesa likuma 369. pantā norādītais iemesls. Starp šiem iemesliem nav minēts cietušās personas paziņojums par nevēlēšanos uzsākt kriminālprocesu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators P. Dzalbe, senators V. Čiževskis, senators A. Freibergs, piedaloties prokuroram A. Andrejevam, aizstāvei A. Ignatjevai, apsūdzētajai I.Č., cietušajai M.B., tulkam V. Apiņai, izskatīja lietu atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā sakarā ar apsūdzētās I.Č. aizstāves A. Ignatjevas kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 16. oktobra spriedumu un

konstatēja

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008. gada 11.marta spriedumu I.Č., personas kods [..] atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta pirmajā daļā, un sodīta ar naudas sodu četru minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., Ls 640. No I.Č. par labu M.B. piedzīta morālā kaitējuma kompensācija Ls 5000.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 16.oktobra spriedumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008. gada 11. marta spriedums atcelts daļā par morālā kaitējuma Ls 5000 piedziņu.

No I.Č. par labu M.B. piedzīta morālā kaitējuma kompensācija Ls 4797,50.

Ar tiesas spriedumiem I.Č. atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa, vadot transporta līdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā nodarīja cietušajai vidēja smaguma miesas bojājumus.

2007. gada l5. janvārī ap plkst. 8.35. I.Č. vadījusi personīgo automašīnu BMW 528, valsts reģistrācijas numurs [..], Rīgā pa Skolas ielu no Stabu ielas puses Lāčplēša ielas virzienā, pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumu 4.,10.,70., 38.4. un 138. punkta prasības, nav pievērsusi pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām Skolas un Lāčplēša ielas krustojumā, nav pārliecinājusies par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājējs), pie iedegtā kustību atļaujoša zaļā luksofora signāla uzsākusi nogriešanās manevru pa kreisi. Nepabeidzot nogriešanās manevru, automašīnas vadītāja I.Č. nav devusi ceļu gājējai M.B. šķērsot brauktuvi, kā rezultātā uzbraukusi gājējai M.B., kura šķērsojusi minēto brauktuvi no kreisās uz labo pusi attiecībā pret automašīnas braukšanas virzienu.

Ceļu satiksmes negadījumā gājējai M.B. nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi: muguras sasitums, 1. jostas (LI) skriemeļa ķermeņa šķembains, nekomplicēts kompresijas lūzums ar asinsizplūdumu apkārtējos audos.

I.Č. noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma 260. panta pirmās daļas.

Apsūdzētās I.Č. aizstāve A. Ignatjeva iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un kriminālprocesu izbeigt.

Aizstāve uzskata, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija izspriedusi lietu pretēji Kriminālprocesa likuma 511.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Livux
8. Decembris 2010 / 14:15
0
ATBILDĒT
njaa, bet, ja tiešām sāka iet uz sarkano, tad jau nevarētu tik lielu morālo kaitējumu piespriest, jo cietusī pati būtu pārkāpusi CSN. Pēc izlasītā liekas, ka apgabaltiesa nav izvērtējusi šo apstākli
visi numura raksti
Numura tēma
Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs
Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojumu lietā pagājuši aptuveni pieci mēneši. Abi spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei un ...
9 komentāri
Dzintra Pededze
Notikums
Leģendāra personība Latvijas juristu vidū  
Aivars Endziņš. Bez šī vārda nav iedomājama nedz Latvijas neatkarības atjaunošana, nedz arī Latvijas tiesību sistēmas izveidošana un attīstība. Aivars Endziņš ir leģendāra personība Latvijas juristu vidū: viens no Neatkarības ...
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas
Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa ...
10 komentāri
Gunta Višņakova
Nedēļas jurists
Gunta Višņakova
Numura tēma
Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt
Budžeta pieņemšanas priekšvakarā aktivizējusies diskusija par tiesnešu algu sistēmu. Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā ar Saeimas pārstāvjiem tikās tiesneši, Tieslietu ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS