ŽURNĀLS Domu mantojums

21. Decembris 2010 /Nr.51 (646)

Piezīmes Mīrona Krona rakstam "Civīllikuma pirmais pants"
8 komentāri
Erlens Kalniņš
zvērināts advokāts 

1. Mīrona Krona (Myron Kron) raksts "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)", kas pirmo reizi publicēts "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" 1937. gada 2. numurā,1 mūsdienās ir vispazīstamākā, varētu pat teikt – vispopulārākā šī Latvijas jurista zinātniskā publikācija.

Jāpiebilst, ka 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados (tajā skaitā 1940. gadā) Latvijā dažādos juridiskos izdevumos publicēti vairāk nekā desmit M. Krona raksti civiltiesību un civilprocesuālo tiesību jautājumos, no kuriem mūsdienās tiek izmantotas un savu aktualitāti nav zaudējušas tādas apjomīgas publikācijas kā "Intertemporālo tiesību mācība un Civīllikuma trešais pants",2 "Laulāto mantiskās attiecības un to reģistrācija atbilstoši jaunajam Civillikumam" (krievu valodā)3 un "Testamenta izpildītājs".4 Mazāk zināms ir fakts, ka Rīgā 1928. gadā publicēta Cīrihes universitātē aizstāvētā M. Krona disertācija (vācu valodā) "Griba un uzticības aizsardzība, noslēdzot līgumu, atbilstoši Francijas un Šveices tiesībām",5 uz ko viņš ir atsaucies arī savā rakstā "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)" (sk. raksta 68. vēri).

2. No 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigu Latvijas juridiskās literatūras viedokļa M. Krona raksts "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)" ir visapjomīgākā zinātniskā publikācija, kurā detalizēti analizēta "labas ticības" (Treu und Glauben, bonne foi, good faith) jēdziena izpratne un Civillikuma 1. panta piemērošana.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Matīsa 45
23. Decembris 2010 / 18:34
0
ATBILDĒT
No Dieva puses nepārspīlējiet Latvijas "autoritāšu" rakstīto! Meklējiet materiālus un definīcijas ārvalstu publikācijās !!Pašreizējo juristu paaudzi skolo tie, kam prāts sakropļots ar PSRS postulātiem par to, kas ir labs un kas ļauns. Par to 1934.gadā BRĪDINĀJA arī Krons: labā ticība kā jaunu normu radīšanas avots nozīmē tiesiskās iekārtas drošības graušanu, t.i., nevar legalizēt darījumus, kas veikti pretēji godaprātam. Bet Senāts, diemžēl, tādu praksi aktīvi piekopj...
students
22. Decembris 2010 / 10:16
0
ATBILDĒT
Dr.Kalniņš kā vienmēr rullē!
s
21. Decembris 2010 / 16:33
0
ATBILDĒT
patiešām piezīme vietā. Autoram smalks stils. Arī man lasot autora komentāru smaidu raisīja korektā piezīme, ka tiesa atsauces uz Kronu izmantojusi tikai kopā ar atsaucēm uz Baloža rakstu. Būtu interesanti pavērtēt, vai maz pats Krons ticis lasīts.
ps.
21. Decembris 2010 / 16:14
0
ATBILDĒT
un no komentāra netieši izriet arī tāpat nojaušamais - ka god.tiesa M.Krona rakstu nez vai redzējusi un lasījusi, uz to atsaucoties, bet darījusi to, ko studentiem pa stingro piekodināts nedarīt - citējusi no citāta (K.Baloža Ievada Civiltiesībās)!
x
21. Decembris 2010 / 15:04
0
ATBILDĒT
Piekrītu X. Bez komentāra šādi pārpublicējumi būtu tikai daļēji vērtīgi. Ceru, ka JV šo praksi turpinās!
X
21. Decembris 2010 / 14:52
0
ATBILDĒT
Man gan liekas forši, ka autoritatīvs civiltiesību zinātājs īsi komentējis pārpublicējamo rakstu. Forši, ka sniegts raksta aktualitātes izvērtējums un vērsta uzmanība uz notikušajām teorijas un prakses izmaiņām. Tepat var atrast aktuālo tiesu praksi un moderno zinātnieku rakstu norādes. Tā kā ērts un parocīgs Krona raksta papildinājums, bez kura nez vai varētu šodienas jurists vai students iztiktu.
Matīsa 45
21. Decembris 2010 / 14:31
0
ATBILDĒT
Ak mūsdienu zvērināti advokāti "labas ticības" principu" izprot savādāk kā 20.gs. 30-tajos gados? Nu, protams, citi laiki, citi tikumi...( lasīt: citi krāpšanas apjomi, citi honorāri).
nez'
21. Decembris 2010 / 10:18
0
ATBILDĒT
Nez', cik ļoti šis raksts saistīts ar apelācijas tiesvedību "Banka Baltija" lietā? Vai arī man paranoja?
visi numura raksti
Mīrons Krons
Domu mantojums
Civīllikuma pirmais pants
9 komentāri
Jūlija Kolomijceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalsts likuma piemērošana civilprocesā
Civillietās ar ārvalsts elementu, tās izskatot Latvijas tiesās, kolīziju normu piemērošanas dēļ var rasties nepieciešamība noskaidrot ārvalsts likuma saturu. Kolīziju normu piemērošanas procesu nosacīti var sadalīt divos posmos. ...
Dzintra Pededze
Nedēļas jurists
Dzintra Pededze
4 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Eiropas Savienības Tiesa – no iekšpuses
Atsaucoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita un Vispārējās tiesas tiesneses Ingrīdas Labuckas uzaicinājumam, decembra vidū Luksemburgu apmeklēja vairāki Latvijas politiķi un juristi: Saeimas Ārlietu komisijas ...
Gatis Litvins
Informācija
Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā
Reti kurš nebūs dzirdējis par pirmajiem diviem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā, – tie tika pieņemti 2010. gada 18. janvārī un 22. jūnijā. Šobrīd tiek lauzti šķēpi: vai Ministru kabineta rosinātā un Saeimas ...
AUTORU KATALOGS