Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam.
Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 54. panta otro daļu uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 59. pantu Augstākās tiesas tiesneša kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Saņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu, Saeimas Prezidijs nodod to Saeimas Juridiskajai komisijai, kas savā sēdē, kandidātam klātesot, izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.
Vai lēmuma virzīšanas procedūra, kas ietver vairākus posmus, nozīmē, ka Saeimas deputātiem ir jāatbalsta sagatavotais lēmuma projekts, balsojot par kandidāta apstiprināšanu? Nē, noteikti nē. Saeimas komisijas lēmuma projekts neierobežo deputātu tiesības izvēlēties un balsot atbilstoši savai pārliecībai.
Tomēr Latvijas normatīvajos aktos nostiprinātā tiesnešu apstiprināšanas kārtība rada citu problēmu.
Saeimas plenārsēdē, izskatot jautājumu par tiesneša kandidāta apstiprināšanu amatā, balsojums "par" nozīmē piekrišanu secinājumiem, ko izdarījusi Juridiskā komisija, virzot jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē. Ja sēdē nav uzsākta diskusija par kandidāta atbilstību izvirzītajām prasībām, deputātiem, kuri atbalsta Juridiskās komisijas viedokli, nav jākāpj tribīnē, lai izklāstītu faktus, kas apstiprinātu nepieciešamību atbalstīt komisijas priekšlikumu. Citādi būtu jārīkojas tiem deputātiem, kam ir zināmi fakti, kuru dēļ kāds kandidāts nevar tikt apstiprināts amatā. Plenārsēdes laikā viņiem ir jādalās ar šādu informāciju, jāpārliecina kolēģi, lai arī viņi ievērotu svarīgos faktus, pieņemot lēmumu par lēmuma projekta atbalstīšanu vai noraidīšanu.
Tas, ka par jautājumu balso, nedebatējot, nozīmē tādu argumentu neesamību, kas varētu pārliecināt citus deputātus neatbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu. Tas var arī atspoguļot pirms balsošanas iegūto pārliecību, ka balsošanas mašīna nostrādā tā, kā vajag un tādēļ nav jātērē laiks, lai publiski motivētu savu pozīciju.
Deputāti kā tautas ievēlētie pārstāvji var atļauties būt augstprātīgi. Tomēr iedomībai nevajadzētu robežoties ar patvaļu. Deputātam jāapzinās atbildība, ko viņš uzņemas, atbalstot vai noraidot kādu lēmumprojektu, kā arī nav jāizmanto aizklāta balsošana kā aizsegs izvēlei, ko nevar motivēt. Debašu neesamība kombinācijā ar aizklātu balsošanu objektīvi var radīt draudus tiesu varai.
Fakts, ka kāds konkrēts cilvēks apstiprināts vai nav apstiprināts amatā, nav valsts līmeņa problēma. Latvijas tiesu sistēma netiek apdraudēta ar vienas personas kandidatūras noraidīšanu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas godam varēs strādāt par tiesnešiem. Protams, ja Saeima viņus apstiprinās amatos. Tomēr, rūpējoties par tiesas varas neatkarību, tiesnešu amata kandidātu apstiprināšanas kārtība ir jāmaina.
Vērtējot Saeimas balsošanu 16. decembrī, ir pamats uzskatīt, ka ne visi Saeimas deputāti izprot savu misiju tiesu varas veidošanā. Deputātam pašam jālemj, atbalstīt vai noraidīt noteiktu amata kandidātu. Ja trūkst informācijas, tad jārīkojas tā, lai papildu informāciju iegūtu. Lēmumu pieņemšanas procedūrai ir jābūt tādai, kas veicina tā kvalitāti. Lēmuma pamatā nedrīkst būt personiskās simpātijas vai antipātijas – atbildīgi pieņemot lēmumu, jāvērtē kandidāta profesionalitāte un spēja godīgi pildīt uzticamo darbu. Tiesnešu apstiprināšanas kārtība netika radīta, lai Saeimas deputāti vai arī kādas citas personas atlasītu sev tīkamos tiesnešus. Attiecībā uz tiesu varas veidošanu Saeimai jāstrādā kā filtram, kas neļauj cilvēkiem, kuri neatbilst augstām izvirzītajām prasībām, kļūt par tiesu varai piederīgajiem. Saeimai jāstrādā kā neatkarīgas tiesu varas sargam.
Deputātiem nevar likt par pienākumu publiski apspriest izskatāmos jautājumus. Ja deputātam ir viedoklis un viņam ir pārliecība, ka viņš pauž tautas gribu, tautai jānodrošina iespēja zināt, kā deputāts ir izmantojis viņam piešķirto varu. Par tiesnešu amata kandidātiem jābalso atklāti, pirms tam publiski izklāstot un apspriežot bažas, kas pastāv attiecībā uz konkrētu kandidātu.
Dr.iur. Andrejs Judins,
Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts
1 Saskaņā ar Satversmes 24. pantu Saeima, izņemot sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Atturoties deputāts pievieno savu balsi tām balsīm, kas nodotas pret izskatāmo priekšlikumu.