Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk tekstā – VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalstu pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes.1 Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba.
Bezdarbnieku pabalstu pārmaksas konstatēšana
Laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam VSAA nodaļas, veicot inventarizācijas bezdarbnieku pabalsta saņēmēju datubāzē un salīdzinot to ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajiem darba ņēmējiem, konstatēja, ka personas bezdarba pabalsta saņemšanas laikā vienlaikus reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmēji. Turpmāk aplūkosim datubāzu esamības un tajā esošās informācijas iekļaušanas tiesiskos apstākļus. VSAA reģistrē un uzskaita sociāli apdrošinātās personas un sociālās apdrošināšanas iemaksas, veido un sistemātiski atjauno datubāzi. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk tekstā – NVA) reģistrē bezdarbniekus, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā – VID) uztur informāciju par darbiniekiem (nodarbinātajiem). VSAA Jēkabpils reģionālās nodaļas galvenā inspektore Silvija Kļaviņa norāda: "Agrāk mums nebija vienotas datubāzes, kas sniegtu iespēju pārbaudīt nelikumīgi saņemtos pakalpojumus, taču tagad mums ir informācija par iepriekšējiem gadiem. Dati glabājas vienotā datubāzē, kurā elektroniski nonāk ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta par darba periodiem, no Nodarbinātības valsts aģentūras par cilvēkiem, kuri ir bezdarbnieki, un no VSAA par pakalpojumu piešķiršanu. VSAA pienākums ir veikt šo datu analīzi. Ja pakalpojuma (šajā gadījumā bezdarbnieka pabalsta) saņemšanas laiks ir vienlaikus ar darba periodu, klientam tiek nosūtīts paziņojums apstākļu noskaidrošanai, lai viņš būtu informēts par konstatēto pārmaksu un lai uzklausītu viņa skaidrojumu par to. Iemesli, kāpēc pabalstā izmaksāts vairāk, var būt dažādi, piemēram, darba devējs VID norādījis nepareizu darbā pieņemšanas, atbrīvošanas datumu, klients par pagaidu darbu nav paziņojis NVA, un tā izveidojusies situācija, ka vienlaikus saņemta darba alga un bezdarbnieka pabalsts. Tikai pēc tikšanās ar klientu vai, klienta neierašanās gadījumā – līdz norādītajam datumam, VSAA pieņem lēmumu par bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu. Parāda summas, kas nepārsniedz 15,75 latus, noraksta, klientam par to neziņojot. VSAA Jēkabpils reģionālās nodaļas Aizkraukles Klientu apkalpošanas centram mēnesī nosūta ap 130 paziņojumu."2
Latvijā vairākus gadus pastāvēja sistēma, kurai nebija kopīgas datubāzes bezdarbnieka pabalstu administrēšanai (konstatēšanai un kontrolēšanai). Līdz ar to secināms, ka valsts pārvaldes iestāžu nepilnvērtīgās sistēmas dēļ radās situācija, ka persona saņēma bezdarbnieka pabalstu, reģistrējoties NVA un vienlaikus VID kā darba ņēmējs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes