ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Janvāris 2011 /Nr.4 (651)

Krimināllikuma 210. panta diskutablā piemērošana
9 komentāri
Dipl.iur.
Jevgēnijs Gubenko
AS "NORVIK BANKA"drošības dienesta speciālists 

Pildot darba pienākumus AS "NORVIK BANKA" aizdevumu uzraudzības jomā, nācās konstatēt, ka banka fiksē ievērojamu skaitu gadījumu, vairākus simtus, kad klients sniedz nepatiesu informāciju, lai saņemtu kredītu, it īpaši lai saņemtu tā dēvēto ātro vai nenodrošināto aizdevumu, noslēdzot ar banku patēriņa kredīta līgumu vai līgumu par norēķinu karšu izsniegšanu (aizdevuma darījumi ar atļauto kredītu līdz 5000 latiem).

Pārsvarā nepatiesa informācija tiek sniegta par klienta ienākumu avotu un ienākumu apmēru. Konstatējot šādus gadījumus klienta sniegtās informācijas pārbaudes stadijā, bankas atsaka kredīta piešķiršanu, bet pamatotas aizdomas par iesniegto dokumentu viltošanu un sniegto ziņu patiesumu bankai var rasties arī pēc kredīta piešķiršanas, veicot to parādnieku kredīta saņemšanai sniegto ziņu un dokumentu papildu pārbaudi, kas ilgāku laiku nepilda līgumos noteiktās kredītsaistības. Šādos gadījumos banka ir spiesta vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par kredīta negodprātīgu saņemšanu.

Krimināllikuma XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā" ir 210. pants, kurš paredz atbildību par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Cietušie sakarā ar šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu lielākoties ir kredītiestādes, kas cieš zaudējumus ar aizdoto summu neatgriešanu, to nepilnu vai novēlotu atgriešanu un procentu nesamaksāšanu, kas izpaužas kā reālā materiālā zaudējumā, tā arī atrautā peļņā.

Noziedzīgs nodarījums – nepatiesu ziņu sniegšana aizdevuma saņemšanai – ir pabeigts ar prettiesiskās nepatieso ziņu sniegšanas brīdi, t.i., ar parakstīta pieteikuma aizdevuma saņemšanai un ienākumu apliecinoša dokumenta iesniegšanu bankai.

Krimināllikuma 210. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva – apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai, vai subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma izmantošanas laikā – īstenošanai noziedzīgs nodarījums ir formāls, bet minētā panta trešā daļa paredz atbildību par panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību izdarīšanu, ja to rezultātā radīts būtisks kaitējums kreditoram.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
lelde>patricia
28. Janvāris 2011 / 08:29
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu.Raksts ir ļoti nepilnīgs un vienpusējs, autors vispār nav apskatījis kādos gadījumos kvalifikācija būtu pēc KL 210.panta 1.daļas, viss tiek laists vienos vārtos, pēc smagākās panta daļas.Liekās, ka raksts uzrakstīts pēc bankas pasūtījuma.
patricia
27. Janvāris 2011 / 18:05
0
ATBILDĒT
Doma ir pietiekami skaidra. Pants ir tik tiešām diskutabls, tomēr rakstā tiek pavirši apskatīti citi viedokli. Rodas arī iespaids, ka autors ierosina visos gadījumos kvalificēt nodarījumu pēc smagāka panta, un proti, pēc trešās daļas. Autors pamato trešās daļas piemērošanu ar tautsaimniecības, kredītiestāžu kārtības, kredītiestāžu normālas funkcionēšanas apdraudējumu, banku mantisko interešu apdraudējumu, nodokļu atskaitījumu samazinājumu. Šādā veidā argumentējot, visos gadījumos, kad KL runā par būtisku kaitējumu, automātiski jākvalificē nodarījums pēc smagāka panta. Tas, savukārt, ir pretrunā ar principu, ka krimināltiesībām jābūt paredzamām, respektīvi, indivīdam jau pirms kādas darbības veikšanas jāzin, kādas sekas un kāda atbildība viņam varētu iestāties.
zivs
27. Janvāris 2011 / 12:31
0
ATBILDĒT
Tu neesi sapratis. Atbildība nav par to, ka nemaksā, bet par to, ka, lai saņemtu kredītu, iesniedz bankās apzināti nepatiesas ziņas un viltotus dokumentus. Lai saņemtu kredītus, cilvēki sniedz bankās dažādus viltotus dokumentus par darba vietu, par izpeļņu un t.t. Ja banka to konstatē, viņa informāciju par pieprasītāju sniedz policijai. 210.p.1.d.- formāls noziedzīgs nodarījums, 3.d.- materiāls noziedzīgs nodarījums. Problēma- tiesas neatškir, kāds ir šī noziedzīgā nodarījuma apdraudējuma objekts. Uzskata, ka norma aizsargā tikai bankas kā privātuzņēmēja intereses, un nepmana to, ka normas jēga daudz plašāka- aizsargāt banku sektoru kā tautsaimniecības nozari no negodīgas kredītpieprasītāju rīcības.
lasītājs
26. Janvāris 2011 / 14:57
0
ATBILDĒT
Autoram būtu rūpīgāk jāizpēta tiesu praksi šajā jautājumā.
XX-J ānim
26. Janvāris 2011 / 11:25
0
ATBILDĒT
Jāni, šķiet, ka neesi izpratis, par ko iet runa un kur ir problēma.
Jānis
26. Janvāris 2011 / 08:24
0
ATBILDĒT
Nekādas problemātikas te neredzu. Savā laikā banku ielobēta norma. Un noteikti ir jāatšķir gadījumus, kad persona nemksā, maksā daļēji vai kavē, un tam par pamatu nav nepatiesu ziņu iesniegšana, jo bankas vēlas uzskatīt, ka ja kāds nemaksā, tad viņš sniedzis nepatiesas ziņas par savu maksātspēju. Savukārt par KL 201.pantu var priekrist, jo šo normu būtu jāpiemēro plašāk, īpaši banku sektora, kad kreditēšana ir kļuvusi par augļošanu, kad bankas vienpusēji groza līguma nosacījumus vēl vairāk apgrūtinot kredītņemēju, izmantojot personas materiālās grūtības un bezizeju.
Anonīms lietotājs
25. Janvāris 2011 / 16:50
0
ATBILDĒT
Man arī radās tas pats iespaids, ka visi gadījumos jākvalificē pēc trešās daļas, pēc autora domām
lelde
25. Janvāris 2011 / 16:32
0
ATBILDĒT
varbūt neuzmanīgi izlasīju, bet tomēr-kādos gadījumos pēc autora domām jākvalificē pēc KL 210.panta 1. daļas, un kad jākonstatē, ka saskatāma kvalifikācija pēc 3.daļas t.i., būtisks kaitējums. varbūt atšķirība ir aizdevuma vai kredīta summas lielumā? Iespaids rodās, ka būtiskā kaitējuma traktējums ir tikai deklaratīva frāze, ko var pievilkt visos gadījumos.Zinu, ka praksē ir lietas,kur kredīta summa aptuveni vienāda, piemēram 1000 Ls, bet vai būtu jākvalificē pēc pirmās vai trešās daļas? Nav saprotama tā robežu, kad tad sāksies būtiskais kaitējums.
Anonīms lietotājs
25. Janvāris 2011 / 12:37
0
ATBILDĒT
Krimināllikumā ir jau paredzēti vairāki noziedzīgi nodarījumi, kad robeža starp krimināltiesībām un civiltiesībām ir plūstoša. KL 210. pants ir viens no gadījumiem. Kā citu piemēru var minēt KL 201. pantu (augļošana), kas arī atrodas nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā".
visi numura raksti
Katrīne Pļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā
Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas ...
3 komentāri
Rasma Zvejniece
Notikums
Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiekas ar Valsts prezidentu
Ieva Čudina
Nedēļas jurists
Ieva Čudina
1 komentāri
Iveta Nikolajeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Likuma analoģija tiesu nolēmumos
Ja piekrīt savulaik K. Savinjī teiktajam, ka "tiesības nobriest tautas galvā",1 tad jāsecina, ka arī likumi nobriest tautas apziņā. Savukārt juridisko zinātņu doktors J.A. Tihomirovs grāmatā "Upravļenije na osnove prava" pauž domu, ka ...
Līna Kovalevska
Notikums
Satversmes tiesas jubilejas gads
AUTORU KATALOGS