ŽURNĀLS

Sakarā ar Valsts meža dienesta ierosinājumu grozīt un papildināt 1998.gada 25.oktobra likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” 23.pantu

Problēmas būtība tiek saistīta ar Krimināllikuma 109.panta trešo daļu, kurā paredzēta atbildība par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums.

Būtiska kaitējuma pamatkritēriji ir paredzēti 1998.gada 15.oktobra likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” 23.panta pirmajā daļā. Tajā teikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Saeima ar 2000.gada 8.jūnija likumu papildinājusi iepriekšminētā likuma 23.pantu ar otro daļu un noteikusi, ka par ievērojamu mantisku zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tās ir būtiskas kaitējuma pamatnostādnes, kas dod iespēju, piemērojot jau konkrētu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu vai tā daļu, noteikt konkrētos apstākļos būtiska kaitējuma esamību vai neesamību saistībā ar apdraudēto saimnieciskās darbības, valsts pārvaldības vai citu valsts un sabiedrības dzīves jomu, tajā skaitā saistībā ar dabas vidi.

Valsts meža dienests, saskatot grūtības ievērojama apdraudējuma noteikšanā dabas videi, ierosinājis Saeimai, lai tā šā vērtējuma jēdziena satura izskaidrojumu uzticētu Ministru kabinetam.

Tagad jau Valsts meža dienesta ierosinājums Latvijas Republikas Saeimā kļuvis par likuma projektu, kas satur priekšlikumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” 23.