ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Februāris 2011 /Nr.6 (653)

Apsūdzība kriminālprocesā, apsūdzības saturs, apsūdzības grozīšana
Dr.iur.
Aldis Pundurs
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Jautājums, kas ir apsūdzība kriminālprocesā, sākumā var likties triviāls, taču visiem pieņemamu atbildi līdz šim nav izdevies atrast. Apsūdzību literatūrā sauc gan par tiesas sprieduma projektu, ko tiesai piedāvā apsūdzētājs,1 gan par kriminālu prasību pret atbildētāju apsūdzēto, ko tiesā uztur prokurors.2

Kriminālprocesa likumā vārds "apsūdzība" ir lietots kā sinonīms prokurora lēmumam par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Taču šāda pieeja atklāj tikai apsūdzības vienu pusi – apsūdzības procesuālo formu pirmstiesas kriminālprocesā, bet ne apsūdzības materiālo saturu. Apsūdzību kriminālprocesā var apskatīt no divām pusēm: a) no apsūdzības procesuālās formas un b) no apsūdzības materiālā satura.

Par apsūdzību kriminālprocesā jāatzīmē Ā. Meikališas 2008. gada pētījums.3 Respektējot autori un institūciju, kuras uzdevumā pētījums tika veikts, pētījuma atziņas ietekmēja Kriminālprocesa likuma normu interpretāciju. Pēc autores viedokļa, praksē nav vienotas izpratnes par apsūdzības grozīšanu, pārrakstīšanās kļūdu labošanas būtību u.tml., nereti viss tiek salikts vienkopus, pētījuma autore kā piemēru norādīja lietu Nr. 11340000705 KA03-0177/07. No pētījumā sniegtā šīs lietas izklāsta jāsecina, ka tas, ka pirmās instances tiesas spriedumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta nebija noteikta pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma un prokurors grozīja apsūdzību, precizējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, šāds apsūdzības grozījums pasliktina apsūdzētā stāvokli. Šī raksta autoraprāt, šāda atziņa ir kļūdaina. Pajokojot varētu teikt, ka tas, ka spriedumā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta nav norādīta atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, apsūdzētā stāvokli nepasliktina, bet tas, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu spriedumā norādīs atbilstoši admini­stratīvi teritoriālajam iedalījumam, apsūdzētā stāvokli pasliktina. Atmetot jokus, raksta autors saskata diskusiju par to, kas ir apsūdzība, kas ir Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētie noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi un kas ir apsūdzības grozīšana.

 

Apsūdzība kā procesuāla darbība jeb apsūdzība procesuālā nozīmē

PSRS laikos par apsūdzību rakstīja, ka apsūdzība ir procesuālo darbību kopums, lai atmaskotu nozieguma izdarīšanā pie kriminālatbildības saukto personu un nodrošinātu, ka tā saņem pelnītu sodu4 vai ka apsūdzība ir likumā noteikta pilnvarotu orgānu un personu darbība, lai atmaskotu un notiesātu noziegumā vainīgo.5

Šāds viedoklis par apsūdzību bijušās PSRS teritorijā ir arī mūsdienās, kur var atrast šādus skaidrojumus.

Apsūdzība ir procesuāla darbība, lai uz kriminālatbildības pamata atmaskotu noziegumu izdarījušo personu.6 Apsūdzība ir izmeklētāja un prokurora secinājuma par noteiktas personas izdarītu noziegumu formulēšana, pamatošana un aizstāvēšana.7

Apsūdzība ir darbība, ko veic likumā noteiktas personas, lai tiesas priekšā pamatotu personas vainīgumu.8

Kriminālprocesa likuma 17. pants runā par četrām procesuālām funkcijām: 1) cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā, 2) apsūdzības funkcija, 3) aizstāvības funkcija, 4) tiesas spriešanas funkcija.

A. Meikališa paudusi viedokli, ka kriminālprocesuālās darbības pamatfunkcijas ir apsūdzība, aizstāvība un tiesas spriešana.9

Izmeklēšanas atsevišķa nenodalīšana un tās attiecināšana uz apsūdzību, manuprāt, ir kļūdaina. Apsūdzība kā Kriminālprocesa likumā paredzēta pilnvarotu amatpersonu procesuāla darbība aptver kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Aigars Štokenbergs, Ļubova Kovaļa
Intervija
Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija
Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā ...
18 komentāri
Baiba Rudevska
Diskusija
Arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildei jābūt taisnīgai
2011. gada 1. februāra "Jurista Vārdā" Nr. 5(652) tika publicēts divu autoru – A. Pešudova un V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas".2 Minētā publikācija acīmredzot tapusi kā asa atbilde uz ...
24 komentāri
Martins Osis
Diskusija
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtība
Žurnālā "Jurista Vārds" (Nr. 5, 01.02.2011.) tika publicēts raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (turpmāk – Raksts), kura autori A. Pešudovs un V. Vitovskis izklāstījuši savu viedokli attiecībā uz ...
2 komentāri
Anna Biksiniece
Nedēļas jurists
Anna Biksiniece
1 komentāri
Valdis Zatlers
Notikums
Valsts prezidents rosina grozīt Pilsonības likumu
Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par nepieciešamību pilnveidot 1994.gada 22.jūlijā pieņemto Pilsonības likumu. Pēdējo reizi šis likums grozīts 1998.gada 22.jūnijā. Kopš tā laika pilsonības jautājumi bijuši sabiedrības ...
AUTORU KATALOGS