Jautājums, kas ir apsūdzība kriminālprocesā, sākumā var likties triviāls, taču visiem pieņemamu atbildi līdz šim nav izdevies atrast. Apsūdzību literatūrā sauc gan par tiesas sprieduma projektu, ko tiesai piedāvā apsūdzētājs,1 gan par kriminālu prasību pret atbildētāju apsūdzēto, ko tiesā uztur prokurors.2
Kriminālprocesa likumā vārds "apsūdzība" ir lietots kā sinonīms prokurora lēmumam par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Taču šāda pieeja atklāj tikai apsūdzības vienu pusi – apsūdzības procesuālo formu pirmstiesas kriminālprocesā, bet ne apsūdzības materiālo saturu. Apsūdzību kriminālprocesā var apskatīt no divām pusēm: a) no apsūdzības procesuālās formas un b) no apsūdzības materiālā satura.
Par apsūdzību kriminālprocesā jāatzīmē Ā. Meikališas 2008. gada pētījums.3 Respektējot autori un institūciju, kuras uzdevumā pētījums tika veikts, pētījuma atziņas ietekmēja Kriminālprocesa likuma normu interpretāciju. Pēc autores viedokļa, praksē nav vienotas izpratnes par apsūdzības grozīšanu, pārrakstīšanās kļūdu labošanas būtību u.tml., nereti viss tiek salikts vienkopus, pētījuma autore kā piemēru norādīja lietu Nr. 11340000705 KA03-0177/07. No pētījumā sniegtā šīs lietas izklāsta jāsecina, ka tas, ka pirmās instances tiesas spriedumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta nebija noteikta pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma un prokurors grozīja apsūdzību, precizējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, šāds apsūdzības grozījums pasliktina apsūdzētā stāvokli. Šī raksta autoraprāt, šāda atziņa ir kļūdaina. Pajokojot varētu teikt, ka tas, ka spriedumā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta nav norādīta atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, apsūdzētā stāvokli nepasliktina, bet tas, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu spriedumā norādīs atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, apsūdzētā stāvokli pasliktina. Atmetot jokus, raksta autors saskata diskusiju par to, kas ir apsūdzība, kas ir Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētie noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi un kas ir apsūdzības grozīšana.
Apsūdzība kā procesuāla darbība jeb apsūdzība procesuālā nozīmē
PSRS laikos par apsūdzību rakstīja, ka apsūdzība ir procesuālo darbību kopums, lai atmaskotu nozieguma izdarīšanā pie kriminālatbildības saukto personu un nodrošinātu, ka tā saņem pelnītu sodu4 vai ka apsūdzība ir likumā noteikta pilnvarotu orgānu un personu darbība, lai atmaskotu un notiesātu noziegumā vainīgo.5
Šāds viedoklis par apsūdzību bijušās PSRS teritorijā ir arī mūsdienās, kur var atrast šādus skaidrojumus.
Apsūdzība ir procesuāla darbība, lai uz kriminālatbildības pamata atmaskotu noziegumu izdarījušo personu.6 Apsūdzība ir izmeklētāja un prokurora secinājuma par noteiktas personas izdarītu noziegumu formulēšana, pamatošana un aizstāvēšana.7
Apsūdzība ir darbība, ko veic likumā noteiktas personas, lai tiesas priekšā pamatotu personas vainīgumu.8
Kriminālprocesa likuma 17. pants runā par četrām procesuālām funkcijām: 1) cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā, 2) apsūdzības funkcija, 3) aizstāvības funkcija, 4) tiesas spriešanas funkcija.
A. Meikališa paudusi viedokli, ka kriminālprocesuālās darbības pamatfunkcijas ir apsūdzība, aizstāvība un tiesas spriešana.9
Izmeklēšanas atsevišķa nenodalīšana un tās attiecināšana uz apsūdzību, manuprāt, ir kļūdaina. Apsūdzība kā Kriminālprocesa likumā paredzēta pilnvarotu amatpersonu procesuāla darbība aptver kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes